Patiesa garša no Raiskuma
Šis ir trešais nopietnākais pieskāriens Pārgaujas novada Raiskumam, kad jau iepazīta eksotiskā ķīniešu virtuve Zaķīšos ezera krastā un pabūts pie Jura Leimaņa Eiropas tūristu iecienītajā Apaļkalna kempingā.
Šis ir trešais nopietnākais pieskāriens Pārgaujas novada Raiskumam, kad jau iepazīta eksotiskā ķīniešu virtuve Zaķīšos ezera krastā un pabūts pie Jura Leimaņa Eiropas tūristu iecienītajā Apaļkalna kempingā.
Šonedēļ Valmieras brīvdabas estrādē atkal atgriezās SIA Krafter brigāde, lai jau gatavo, uz betona pamatiem izveidoto grīdas rāmi pārklātu ar pašu grīdu. Visa šī konstrukcija ir no sveķainās un tāpēc ilgmūžīgās lapegles koksnes.
16. maijā Lielās Talkas 2020 aktivitātes notika visos sešos Burtnieku novada pagastos, pavisam bija 21 oficiāli reģistrēta talkošanas vieta.
Ar valdības ziņu kopš 12. maija, kā zināms, ir nedaudz mīkstināti dažādi pēdējo mēnešu ierobežojumi sabiedrības veselības un drošības labā. Durvis pamazām atkal atver un darbu klātienē atsāk ne viens vien uzņēmums vai iestāde. Arī pašvaldībās. «Liesma» 13. maijā pabija Rūjienā. Piedāvājam sarunu ar Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāju GUNU ĶIBERI un Rūjienas kultūras nama vadītāju ILZI LESKU.
Turpinot kopt tradicionālās saldējuma ražošanas vērtības, SIA «Rūjienas saldējums» vieta, laiks un izdoma atradusies arī jaunām, inovatīvām tehnoloģijām, kā «Mini Melts» – Latvijā līdz šim nelietotai saldējuma ražošanas tehnoloģijai. Kā ārkārtas situācija ietekmējusi seno ražotni un abu tās atšķirīgo tehnoloģiju produkcijas noietu?
Laikā, kad ziedošais pavasaris un siltie saules stari mudina doties dabā, Valmieras Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Beverīnas novada pašvaldību nomarķējis visu iemīļotā velo un kino festivāla «Kinopedālis» ainavisko 2019. gada Puspedāļa maršrutu. Tas ved pa Valmieras un Beverīnas novada ainavām gandrīz 25 kilometru garumā.
Teikšu, kā ir: Rūjiena arvien turpina patīkami pārsteigt. Arī pašlaik, kad, ar valdības ziņu mīkstinot dažādos ierobežojumus sabiedrības veselības un drošības labā, pilsētā pamazām, joprojām ievērojot distancēšanos, atsākas vairākas sportiskās un kultūras dzīves aktivitātes.
Sestdien, 16. maijā, Valmierā norisināsies filmas demonstrēšana brīvdabā, skatītājiem kinoteātrī iebraucot ar automašīnām. Pirmais kino seanss stāvlaukumā pie Vidzemes Olimpiskā centra (Rīgas ielā 91) plkst. 22, iebraukšana no plkst. 21.30. Tā būs filma par sapņošanu un mīlestību – skatītāju un kinokritiķu atzīts mūzikls «La La Land: Kalifornijas sapņi».
Siltais laiks mūs ir lutinājis, kā rezultātā lielais vairums cilvēku ķērušies pie dārza darbiem, tāpēc Liesma viesojās Trikātā stādu audzētavā «Krūzes» pie saimniekiem AGITAS ROZENBAKAS un ANDO KRŪZES. Šogad viņi īpaši cilvēkus ar sociālo mediju palīdzību aicina pie sevis, uz stādu audzētavu iegādāties stādus, kas aktuāli ir tiem, kuri vēlas izvairīties no drūzmas veikalos un Valmieras tirgū.
Patvēruma māja «Ģimenes šūpulis» darbojas teju piecus gadus, sniedzot atbalstu un zināšanas jaunajām māmiņām, kas palikušas bez drošas un atbilstošas mājvietas. Biedrības un patvēruma mājas vadītāja VALDA REĶE stāsta par piedzīvoto šajā laikā. Ik pa laikam sarunā viņa piemin daudzos labvēļus, kas pierāda, ka cilvēku labestībai nav robežu.
Otrdien Liesma pabija tādā pamatīgākā informatīvā ekskursijā, iepazīstoties ar visu jau paveikto Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas projektā, klātienē arī no iekšpuses paraudzīja, kā top šobrīd modernākais multifunkcionālais sporta komplekss Latvijā. Par objektā jau paveikto, kā arī par turpmākajiem darbiem zinīgs stāstītājs bija Valmieras pašvaldības būvinženieris Egīls Jansons. Lūk, galvenās lietas no viņa teiktā.
Valmieras tirgū sestdienās var satikt LĪGU KOZAKU un nogaršot Alojas novada zemnieku saimniecības «Strēlnieki» radītos gardumus no kazas piena. Produkcija ir tiešām daudzveidīga – gan kūpinātais siers, gan fetas siers, gan svaigais siers ar piedevām (tomātiem un baziliku, sierāboliņu, čia sēklām, ķimenēm, ķiplokiem u.c.), arī mocarella.
Vairāki valmierieši satraukti lūguši pastāstīt, kas šobrīd notiek Memoriāla II pasaules karā kritušajiem teritorijā.
IVO LAUBERTS dzimis naukšēnietis, mācījies Naukšēnu vidusskolā, bet pēc 9. klases devies uz Ozolu arodvidusskolu, kur no 2001. līdz 2005. gadam apguvis lauku mājamatnieka būvgaldnieka profesiju, kā arī agronomijas pamatus.
Lai arī JURIS ŠAKALIS jau krietnu laiku dzīvo un strādā Valmierā, sirdī viņš palicis Naukšēnu patriots, jo tur pavadīta bērnība un skolas gadi. Vēlāk mācījies Cēsu 4. profesionāli tehniskajā metālistu vidusskolā, pēc arodskolas kādu laiku strādājis Rūjienā, tad 20 gadus kokapstrādes uzņēmumā, ko savulaik pazinām kā Vidzemi, nobraucis par šoferi, kamēr tā šoferēšana piegriezusies un Juris lēmis atgriezties galdniecībā. «Paliku Vidzemē pēdējais darbinieks, pats to nolikvidēju un sāku savu privātpraksi,» viņš atceras.
Pagājušajā ceturtdienā bija īpašs brīdis uzņēmuma WARSS+ veiktajos Rubenes baznīcas remont-darbos. Pēc restaurācijas tornī apmēram 35 metru augstumā virs zemes atgriezās baznīcas gailis – vējrādis un lode. Ceremonijā piedalījās krietns pulciņš interesentu, Kocēnu novada pašvaldības vadību un vairākus deputātus ieskaitot.
Vārds «mamma» mums katram asociējas ar ko citu. Bieži, to minot, katrs iedomājas par savu mammu, kas samīļo pēc kritiena un mazliet nobar, kad strādātas palaidnības. Māmiņu dienas noskaņās tiekamies ar mammu, kam tā ir profesija, – INA ILMASTE ir SOS mamma jau piecus gadus. Šobrīd viņa rūpējas par piecām meitenēm SOS ciemata mājā «Elderiņi». Inas pašas trīs bērni ir izauguši un sarūpējuši septiņus mazbērnus, kam tūliņ pievienosies astotais.
Ceturtdien, 30. aprīlī, Valmierā notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes virsseržanta svinīgā maiņas ceremonija, kuras laikā brigādes virsseržanta amatā stājās galvenais virsseržants Aigars Kašs, nomainot līdzšinējo brigādes virsseržantu štāba virsseržantu Daini Ceiruli.
Pie ILZES LAIZĀNES zemnieku saimniecībā «Jaunbomji» laikraksta «Liesma» žurnālisti ir viesojušies vairākkārt. Arī šopavasar devāmies apskatīt saimnieces lolotos stādus, kas izaugs gan skaistumam, gan kulinārijai.
Mazsalacas muzeja krājumi tiek papildināti ik pa laikam, kad cilvēki, kārtojot un tīrot māju un saimniecības ēkas, atrod dažādas lietas, kas, piemēram, padomju laikos ir noderējušas saimniecībā.