Tūrisms un daba

Sedas purva bagātības

- 14.Novembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā jau norunāts, novembra otrajā ceturtdienā nevis runājam par un ap auto un citiem dažādiem spēkratiem, bet gan braucam uz mežu, ezeru, upi vai dīķi. Pēc grafika šodien mums makšķernieku jeb zivju diena. Savulaik tā bija ceturtdienās vismaz tautai paredzētajās ēdnīcās, patlaban zivs nemaz tik bieži siltajā ēdienā nav paredzēta, pie tam tā vairs gluži nebūs maltīte tautai... 

Atvilkt elpu Taizemē

- 1.Novembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Šonedēļ Valmieras Tūrisma informācijas centra rīkotajā stāstu vakarā varēja uzzināt, ka taizemieši dikti pie sevis gaida tūristus no Baltijas valstīm, un viņi brauc, jo izvēlas eksotiku.

Ziemā apēdamā vasaras saule

- 2.Oktobris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tālumnieks

Kad vēsturnieki pēta mūsu zemes vēsturi, ne vienreiz vien rodas jautājums – no kā gan senči pārtikuši? Viņiem taču nebija nedz kartupeļu, pupiņu, kāpostu, tomātu, gurķu, paprikas, nedz kukurūzas un vēl daudz kā cita, ko ēdienreizē galdā likt. Liela daļa no tagad tik ierastajiem dārzeņiem pie mums taču atceļoja no Kolumba atrastās Amerikas. Starp atceļotājiem īpaši gribu pieminēt ķirbjus, kurus pēc arheologu domām Peru dzīvojošie sākuši audzēt jau pirms 12 tūkstošiem gadu (mūsu teritorijā tad vēl tikai beidzās ledus laikmets un sāka ieceļot pirmie cilvēki). Atceļojuši līdz Eiropai, ķirbji pirmo vērtējumu esot guvuši klosteros, bet par atzītu pārtikas augu kļuvuši vien 17. gadsimtā. Uz mūsu pusi, visticamāk, toreiz moderno dārzeni uz savām muižām atveduši vācieši. Par to liecina arī «ķirbja» lielā līdzība vāciskajam «kurbis». Pēc tam ķirbis no muižām ātri vien, varētu pat teikt, aizripoja vai līdz katrai lauku sētai. Tur tas, pateicoties savu ziedu lieliskajām apputeksnēšanās spējām, cauri gadsimtiem ir gan vairojies, gan krustojies, radot pat gluži jaunas, tautas selekcionētas ķirbju šķirnes.

Lašu nārsts un makšķerēšana

- 2.Oktobris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vēsajā rudenī nārsto lašveidīgās zivis. Tādēļ no 1. oktobra ir noteikts šo zivju ķeršanas liegums. Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Taču pēdējos 30 gados šī populācija ir ļoti samazinājusies. Zivju speciālisti vērtē, ka dabīgie Latvijas laši mūsu ūdeņos ir vairs tikai ap 15 procentiem (pārējie ir jau no zivjaudzētavām ielaistie). Tādēļ šo vēl dabīgo lašveidīgo zivju nārsta nosargāšana pēdējos gados kļuvusi ne vien par zivju aizsardzības inspektoru, dabas daudzveidības saglabātāju aktuālu uzdevumu, bet arī par katra godīga makšķernieka sirdsapziņas lietu.

Piedalies tūrisma akcijā «Atklājējs»!

- 17.Septembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā laika gaitā mainījušās vēsturiskas un nostāstiem apvītas vietas Valmierā un apkārtējos novados? Kas šajās vietās atrodas šodien, un kā ir mainījusies vietas ainava? Lai to noskaidrotu, Valmieras Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu aicina piedalīties tūrisma akcijā «Atklājējs». Akcija norisināsies līdz 31. oktobrim.

Ezis – dabas unikālākais meistardarbs

- 4.Septembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vairākkārt kandidējis uz Gada dzīvnieka titulu, bet līdz šim vienmēr kādas dižākas dzīvās radības izkonkurēts, apdzīvoto vietu tuvumā pietiekami bieži ir manāms it kā no bērnības pasaku grāmatām izkāpušais adatainais vīriņš – ezis.

Vidzemes pedagogi iepazīst Sēliju

- 30.Augusts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā jau ik gadu augusta vidū, īsi pirms jaunā skolas gada sākuma, Izglītības darbinieku Valmieras arodbiedrības arodkolektīvu vadītāji un aktīvisti devās tradicionālā vasaras ekskursijā. Šoreiz mērķis bija iepazīt Sēliju, agrāk Sēlenes zemi, kas saukta arī par Augšzemi un ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Gauja: kur Latvija ar Igauniju saplūst

- 23.Augusts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tradīcijas katram savas. Man vismaz reizi trijos gados rodas vēlme izbaudīt prieku no laivošanas, airēšanas un piektā punkta stīvēšanas uz cieta laivas sēdekļa. Kas ir vajadzīgs: laba kompānija, sakarīgas laivas (parasti piepūšamās; kajaki utml. — sportistiem), labs laiks (bez lietus) un labs ceļošanas maršruts pa skaistu upi. Gauja – tā nu ir klasika bez ierunām. Var jau arī, piemēram, pa Salacu, bet... Nē, nu Gauja paliek Gauja!

Iespēja iejusties Madiešēnu purva zinātnieka lomā

- 23.Augusts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar novadu pašvaldībām un vietējiem uzņēmumiem 24. un 25. augustā aicina dabas draugus un aktīvas atpūtas cienītājus uz jau trešajām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Ceļotāju dienām, kurās šogad īpaša uzmanība pievērsta klimata izmaiņu nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai.

Svarīga dabai draudzīga ceļošana un saimniekošana

- 15.Augusts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar novadu pašvaldībām un vietējiem uzņēmumiem 24. un 25. augustā aicina dabas draugus un aktīvas atpūtas cienītājus uz jau trešajām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (turpmāk – ZBR) Ceļotāju dienām, kurās šogad īpaša uzmanība pievērsta klimata izmaiņu nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai.

Viendienītes — dabas izmaiņu vēstneses

- 9.Augusts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Par viendienītes cildināšanu šīgada «Dabas koncertzāles» muzikālajā uzvedumā  stāstīju «Liesmā» iepriekšējā piektdienā. Bet pirms koncerta bija dabas izziņas darbnīcas, kurās par viendienīti stāstīja zinātnieki. Te galvenais runasvīrs bija Rīgas Zooloģiskā dārza entomologs ARKĀDIJS POPPELS, kurš viendienītes uzskata par sava mūža kukaiņiem,  Kā universitātē  no pirmā  kursa sācis viņas pētīt, tā visu zinātnieka mūžu viendienītēm veltījis. Uzdevu zinātniekam  varbūt pat ļoti  naivu jautājumu:

Uz Igaunijas ziemeļiem

- 9.Augusts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Laikam jau Latvijā grūti būs atrast kādu, kurš nebūs dzirdējis kaut ko par Rakveri, kas pazīstama ne tik daudz kā viena no senākajām pilsētām kaimiņvalsts ziemeļos, bet galvenokārt jau kā vieta, kur radies populārais produkts – Rakveres cīsiņi. Manā mūžā šai pilsētai bijusi vēl kāda nozīme – tur, būdams vienīgais latvietis karaspēka daļā, esmu gadu dienējis robežsargu orķestrī, tāpēc vienmēr bijusi interese, kas pa šiem gadiem Rakverē mainījies un vai pēc pārmaiņu vējiem, kas skāruši abas mūsu valstis, izdosies tajā vēl atrast ko pazīstamu. Tāpēc, internetā iepazinies ar tūrisma un transporta kompānijas BaltGO piedāvājumu divās dienās apskatīt Rakveri un Lahemā nacionālo parku, padomāju: kāpēc gan neiztērēt lietderīgi atvaļinājuma pēdējās dienas, jo no maršrutā minētajām vietām līdz šim biju skatījis vien Sangastes pili.

Notiks velobrauciens pa Burtnieku novadu

- 8.Augusts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina doties velobraucienā pa Burtnieku novadu kopā ar aktīvo velobraucēju Santu Paegli. Maršruta kopējais garums būs aptuveni 45 km. Brauciens notiks nākamajā svētdienā no pl. 11.

Notiek tūrisma akcija «Atklājējs»

- 1.Augusts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā laika gaitā mainījušās vēsturiskas un nostāstiem apvītas vietas Valmierā un apkārtējos novados? Kas šajās vietās atrodas šodien, un kā ir mainījusies vietas ainava? Lai to noskaidrotu, Valmieras Tūrisma informācijas centrs (Valmieras TIC) sadarbībā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu aicina piedalīties tūrisma akcijā «Atklājējs» līdz 31. oktobrim.

Māras vēstnesis vai vella iemiesojums

- 19.Jūlijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sagaida svētības nesēju

Pirms neilga laika gadījās būt klāt brīdī, kad saimnieks priecājās par zalkti, ko pamanīja savas mājas tuvumā izbūvētajā diezgan palielajā ūdens baseinā. Tur tas nesteidzīgi līkumoja vispirms pa saules labi iesildīto baseina akmeņaino malu, izpeldējās ūdenī un pēc tam, kaut ko sev netīkamu sajutis, veikli pazuda kādā akmeņu spraugā.

«Tuvējie kaimiņi stāstīja, ka šovasar zalkšu daudz, bet mūsmājās līdz šim nebijām manījuši. Nu varam priecāties, ka arī pie mums ir ieradies. Tā ir zīme, ka arī šogad laime mūsu mājai garām neies,» priecājās saimnieks.

Putnu tiešraižu atbalstam

- 19.Jūlijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nu jau astoto gadu Latvijas Dabas fonds (LDF) interneta vietnē /ldf.lv/lv/tiesraide (arī LDF YouTube kanālā un vietnē http://straume.lmt.lv) nodrošina iespēju pa tiešo ielūkoties, kas notiek vairākās aizsargājamo putnu sugu ligzdās. Šopavasar ir piedāvājums ieskatīties vienā jūras ērgļa, zivju ērgļa, ūpja, melnā stārķa, vistu vanaga un divās mazo ērgļu ligzdās. Taču tehnika un darbi tiešraižu nodrošināšanai prasa pietiekami lielus līdzekļus. Tāpēc LDF sadarbībā ar SIA «Motacilla» ir radījuši īpašus kreklus ar tiešraižu varoņu – zivjērgļu un jūras ērgļa – portretiem. Šobrīd ir pieejami divu veidu krekli: uz viena attēloti 2017. gada zivjērgļu ligzdas iemītnieki Teo un Tīna. Savukārt uz otra krekla redzams jūras ērglis Raimis, kurš jau otro gadu saimnieko ligzdā Durbē. Katrs, kas šādu kreklu iegādāsies, atbalstīs tiešraižu turpināšanu, jo 10 eiro no katra par 30 eiro nopirktā krekla tiks tiešraižu nodrošinātājiem.