Tūrisms un daba

Katrai upei ir tiesības līdz jūrai tikt

- 5.Augusts, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pasaules Dabas fonda un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) paspārnē iniciatīvas «Dari labu dabai» ietvaros notiek talkas, kurās brīvprātīgie palīdz atjaunoties biotopiem, retu sugu dzīvotnēm, upju straujtecēm. Piektdien tāda bija arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, lai palīdzētu Kurliņupei.

Arī zem zemes dzimst zvaigznes

- 17.Jūlijs, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad atkal klāt Dabas koncertzāles laiks, nevaru neatgādināt, ka šis multimediju pasākums, kas sevī apvieno zinātni, dramaturģiju, mūziku un mākslu un ir kļuvis par starptautisku atzinību guvušu dabai veltītu projektu, aizsākās mūspusē, Burtniekos. Kad 2005. gadā projekta «Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā» ietvaros Burtnieku ezera pļavās notika akcija «Meklējam griezi!», tur pirmais ideju par šādu koncertu, kas būtu veltīts putnu balsīm un citām dabas skaņām,  izteica ornitologs Otars Opermanis. 

Pārgājiens starp četriem tiltiem!

- 17.Jūlijs, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Valmieras krāšņākā rota Gauja gluži kā mākslinieka ota ar savu tecējumu iekrāso pilsētu. Vietām tās krasti ar straujo upes plūdumu savijas intensīvā krāsu paletē, citviet dabas rāmajā «gleznā» jaušami citi krāsu toņi. Viss vienuviet – starp četriem tiltiem pār Gauju. Valmieras Tūrisma informācijas centrs nomarķējis jaunu pārgājienu taku 12 kilometru garumā, kas ved gar abiem Gaujas krastiem.

Pirms uz tālām takām joņot

- 1.Jūlijs, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pēc dažām dienām apritēs divi gadi, kopš Valmierā pie Ģīmes dzirnavu dīķa un upītes tika atklāta Ģīmes dabas taka. Par to tās pirmajā gadā kaut dažus cildinošus vārdus centās pateikt vai katrs Latvijas masu medijs. Taču šovasar, kad vīrusa dēļ tūristu braucieni uz pasaules tālām zemēm bremzējas, aicinājumi, ka ikkatram dabas draugam, kurš to vēl nav paguvis, vajadzētu pastaigāties arī gar Ģīmes dīķi, tomēr ir pieklusuši. 

Kad zivis nezina, ko par viņām zinām

- 19.Jūnijs, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Katram makšķerniekam ir savi dabas novērojumi un pazīmes, kad zivis varētu ķerties labi un ir vērts uz copi doties, vai arī kad cerības tikt kaut pie kāda loma ir gauži mazas un nav pat jēgas makšķeres auklu ūdenī slapināt. Tomēr ir dažas, vairuma makšķernieku akceptētas pazīmes, kad zivis ķeras (vismaz tām vajadzētu ķerties) nedaudz labāk nekā citkārt.

Līdacis Līdakas dēls

- 3.Jūnijs, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Būs grūti vairs izpētīt, kurš valodnieks Latvijas visbezkaunīgākajai un rijīgākajai zivij kā elegantai dāmai vārdu izvēlējies sieviešu dzimtē – līdaka. Ir jau gan arī dainās «Ai, zaļā līdaciņa, nāc ar mani spēlēties…», taču varbūt pati dziesma ir pasvaiga, jo 16. gadsimta rakstos bieži šī zivs ir minēta kā «lideks», «līdaks», arī «līdacis».

Dambju ozols – nākamais visdižākais?

- 3.Jūnijs, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad ceļojumos, meklējot vēl neredzētas vai maz redzētas vietas tepat Latvijā, iznāks arī līdz Burtniekam nokļūt, iesaku nepalaist garām izdevību tur palūkoties, novērtēt arī vienu no visbrīnumainākajiem kokiem – Dambju jeb Gravas dižozolu. 

«Pēdojums» līdz klinšu sargātam dabiskumam (1)

- 22.Maijs, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

«Nevajag mums tālēs dzīties,/ Laņģu klintīs apmaldīties/ Vēlreiz neprātīgi vēlos» – reiz rakstīju dzejolī. Distancēšanās pavasaris ir īstais laiks, lai līdz šim, drūzmēšanos vēl mazpiedzīvojušajam skaistumam «aizpēdotu». Pēdošana gan iznāk reāla, jo, sekojot norādes zīmei pie ceļa uz Lodes rūpnīcu, jau drīz vien taka aizlīkumo gar mālu ieguves karjeru.

"Kino Pedālis" aicina uz cilpošanas spēli

- 8.Maijs, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Velo kino festivāls Kino Pedālis šogad svin piecu gadu jubileju, un tieši jubilejas gadā Kino Pedālis pirmo reizi norisināsies visā pasaulē! 9. maijā ikviens interesents aicināts kļūt par online spēles Cilpojam kopā ar Kino Pedālis dalībnieku, dodoties paša izvēlētā maršrutā Latvijā un visā plašajā pasaulē, vienlaikus atbildot uz jautājumiem un izpildot uzdevumus.

Ingas un Gunāra «pavārgrāmata»

- 6.Maijs, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pie azartiskiem murķeļu (laikam gan precīzāk – bisīšu) lasītājiem noteikti var pieskaitīt valmieriešus Ingu un Gunāru Geduševus. Viņiem šogad pirmais vākums bijis jau 5. aprīlī, bet 30. aprīlī salasīts pilns ne vien lielais grozs, bet sēņu dabūšanai mājās nācies izmantot pat Gunāra kreklu. Inga piekrita dalīties savas ģimenes murķeļu gudrībās: 

Mazāk zināmās ziedu aprūpētājas

- 17.Aprīlis, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vēl dažas vēsas dienas, pēc tam pasaule tomēr uzziedēs. Zinām arī: lai pēc šīs gluži vai dullās ziedēšanas ienāktos arī augļi un sēklas, ziediem ir jāapputeksnējas. Ir ierasts par šī darba galvenajām veicējām uzskatīt bites, vēl kamenes. 

Gada ģeovieta – meteorīta vai velna veidojums?

- 1.Aprīlis, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad zinātnieki sāka noteikt Gada dabas simbolus īpašu vērību pelnījušām augu, koku, dzīvnieku, kukaiņu, sēņu sugām un citiem saudzējamiem biotopiem, pēc ģeologa rūjienieša Daiņa Ozola ierosinājuma tradīciju nominēt Gada ģeoloģisko objektu aizsāka arī Latvijas Petroglifu centrs.

Cīrulīšu dabas takās (1)

- 27.Marts, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Šis ir īstais laiks, kad brīvdienas vadīt ģimenes lokā svaigā gaisā. Protams, izvairoties no lielākiem ļaužu pūļiem, tikai pilnīgi savējo bariņā. Kad Valmieras pievārte izstaigāta vai ar velosipēdiem izbraukāta, var sākt raudzīties uz kaimiņiem. Un tepat 30 kilometru attālumā ir Cēsis, kam Gauja tek nevis pa vidu, bet gar malu.

Īpašā Sarkanā Bībele

- 4.Marts, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Publikācijās, dabai veltītos pasākumos ne reizi vien tiek atgādināts par dažādām sugām, kas ierakstītas Sarkanajā grāmatā un tādēļ ir ļoti saudzējamas. It sevišķi tas  attiecas uz augiem, kurus nedrīkst plūkt, postīt, un dzīvniekiem, putniem, kuri nav medījami, pat traucējami. 

Pēta ornamentēto svešinieci (1)

- 21.Februāris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tik silta ziema kā šī nes ne vienu vien pārsteigumu arī dzīvajā dabā. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka var būt jau pamodušās arī ornamentētās pļavērces (Dermacentor reticulatus), kuras Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) izvēlējusi par 2020. gada bezmugurkaulnieku. Entomologs Voldemārs Spuņģis: «Ērces jau pa īstam neguļ.