Novadi zaļo

Ar mākslas objektiem, festivāliem, performancēm un rezidencēm gan pasaulē, gan Latvijā mākslinieki pievērš uzmanību vides jautājumiem.

Ekoskolu programma ir viens no populārākajiem un visaptverošākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kas veicina bērnu izpratni par apkārtējo vidi un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Latvijā programmu kopš 2002. gada īsteno Vides izglītības fonds.

Jau piecpadsmito reizi festivāls “Laba daba” šovasar jūlijā aicinās uz nedēļas nogali, kur kultūra un daba kopā svin vasaru – koncerti un skatuves māksla, kino un darbnīcas, sarunas un kustība, un starp visiem notikumiem īsta vasaras brīvdienu sajūta, taču mūs interesēja saprast, ko par šiem cilvēku svētkiem varētu teikt daba?

Jākoncentrējas ne tikai uz ekonomisko ilgtspēju vai vides ilgtspēju, bet kopumā uz ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā gan sabiedrības intereses, gan vides aizsardzību, gan ekonomisko attīstību. Tāds bija vadmotīvs Liepājā sarīkotajā starptautiskajā Jūras sinerģijas forumā, kura diskusiju centrā bija zilās ekonomikas attīstība Baltijas jūrā, meklējot risinājumus, kā vienlaikus attīstīt atjaunīgo enerģiju un saglabāt jūras ekosistēmu.

Jūras aļģes – bieži vien kā nevēlams krasta piesārņojums uztverta biomasa – patiesībā var kļūt par vērtīgu izejvielu dažādu produktu ražošanā. To savos pētījumos apliecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas akadēmijas pētniece Karīna Bāliņa, kura fokusējas uz makroaļģu ilgtspējīgu izmantošanu.

Lai noskaidrotu, kā sokas ar pārtikas atkritumu samazināšanu kaimiņiem, izpētījām lietuviešu pieredzi, un noskaidrojās, ka līdzīgi kā pie mums, kur liela uzmanība veltīta skolām, arī tur daudz strādā ar jauniešu auditoriju, jo tieši tā iespējams veidot jaunus paradumus ģimenēs.

Latgales plānošanas reģionā kopš pagājušā gada īsteno INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam projektu “Risinājumi pārtikas atkritumu samazināšanai skolu ēdnīcās” (SchoolFood WasteSolutions), kur Latvijas pašvaldības sadarbojas ar kolēģiem no Igaunijas. Vēlējāmies pie projekta partneriem noskaidrot, kā tad sokas ar mērķa – uzlabot skolu ēdināšanas kvalitāti un samazināt pārtikas atkritumus skolu ēdnīcās par 30–50% – sasniegšanu.

SIA “Kurzemes Vārds” kopā ar reģionālajām izdevniecībām un televīziju “TV Kurzeme” visā Latvijā īsteno projektu “Vides žurnālistikas cikls medijiem visā Latvijā” nr. LVAF/33/2025 kas piedāvās plašai auditorijai uzlabot izpratni par vides jautājumiem un veicināt apziņu par līdzatbildību vides problēmu risināšanā.

Latvijā purvi ir nozīmīga ainavas daļa, kurā redzamas pārmaiņas, ko nes gan cilvēka darbība, gan laiks. Gadu gaitā mainījies arī Durbes purvs Dienvidkurzemē – no aktīvas kūdras ieguves un mazdārziņiem līdz aizaugušai teritorijai un savvaļas dzīvnieku klātbūtnei.

Kad gada dzīvnieks parastais krupis modīsies no ziemas miega un uzsāks savu ikgadējo migrāciju uz nārsta vietām, viņam būs nepieciešama palīdzība. Krupis ir lēns rāpotājs, kura izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī satiksmes plūsma uz autoceļiem. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina iesaistīties brīvprātīgos ikgadējā kampaņā "Misija – KRUPIS. Izglāb princi!".

2002. gadā Somijā izveidoja "Zaļā biroja programmu", tas bija laiks, kad vairāk organizāciju Skandināvijas valstīs sāka apzināties un izvērtēt savu ietekmi uz vidi. No 2013. gada programma pieejama arī Latvijā, šobrīd tajā ir aktīvas vairākas organizācijas, tostarp mūsu ikdienas gaitās pazīstami uzņēmumi – preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji. Programmā var pieteikties jebkurš interesents – kurš grib paskatīties uz sava biroja darbu citādi – ilgtspējīgi un ar pozitīvu ietekmi uz vidi.

"Mums svarīgi domāt ne tikai par zaļo kursu, bet arī par enerģijas resursu taupību pēc būtības. Otra jauna šķautne, par kuru neviens īsti nedomāja iepriekš, ir enerģētikas, tai skaitā elektroenerģijas un siltumapgādes, drošība," saka Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs.