Vai krēsls, uz kura šobrīd tu sēdi, ir ērts un skaists? Kāds taču to reiz ir iecerējis, līdz tas ieguva pašreizējo izskatu. Apavi, kas tev kājās, brilles uz deguna, apģērbs… visur skatiena attālumā un tālu aiz tā ir kāda radītas lietas ar viņa izpratni par to, kas ir noderīgs un skaists. Tomēr pašas skaistākās, vērtīgākās un mīļākās lietas parasti ir roku darinājumi, jo tiem visvairāk līdzi ir meistara radošais nodoms un pat daļiņa sirds.
Senlatvieši esot uzskatījuši bites par svētām radībām – dievu sūtītām un aizsargājamām. Bišu drava bijusi svēta vieta, ko saimnieks kopis ar lielu rūpību. Ticējis, ka bites jūt cilvēka noskaņojumu un nekad neuzbrūk labvēlīgam cilvēkam.
20. un 21. jūnijā Cēsīs jau vienpadsmito reizi notika Sarunu festivāls LAMPA. Apmeklētājiem bija iespēja izvēlēties vairāk nekā 350 pasākumus 61 norises vietā – uz skatuvēm, teltīs, arī stadionā.
Valmieras novadā pašvaldības vēlēšanas pagājušas bez īpašiem cunduriem, kā jau tika prognozēts, pārliecinošu uzvaru tajās guva 6. saraksts – liste Valmierai un Vidzemei.
Vasara ir īstākais laiks ceļojumiem, un arī Valmieras novadā jau sākusies aktīvākā tūrisma sezona.
Vēlējos noskaidrot, kāds piedāvājums ceļotājus sagaida mūspusē, vai tas būs pietiekami interesants un plašs, lai viņi novadā vēlētos atgriezties. Uz sarunu «Liesmā» aicināju Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvaldes vadītāju TOMU TREIMANI.
Valmieras novada pašvaldības domē ievēlēti 19 deputāti no četriem sarakstiem. Zināms, ka pēc Jāņiem viņi sanāks kopā, lai strādātu un pildītu vēlētājiem dotos solījumus.
Latvijā dziedāšana koros ir viena no svarīgākajām nacionālās identitātes sastāvdaļām. Zēnu kori šajā tradīcijā ieņem īpašu vietu, iekļaudamies koru kultūrā un dziesmu svētku kustībā un vienlaikus būdami pati ekskluzīvākā dziedātāju grupa, kas formēta galvenokārt noteiktam balss attīstības posmam.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies no 5. līdz 13. jūlijam, kopā sasaucot pāri par 37500 dalībnieku – vairāk nekā 33630 bērnu un jauniešu, 1460 kolektīvu vadītāju un gandrīz 2500 pavadošo personu no visas Latvijas. Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumu 15 norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, BTA Daugavas stadionā, Xiaomi Arēnā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Dailes teātrī, VEF Kultūras pilī, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības laukumā, Vērmanes dārzā un citviet. Par aktuālāko var uzzināt Svētku mājaslapā www.nacgavilet.lv
Vieta, kur smaržo pēc maizes un kūkām, kur neaizmirst tradīcijas, raugoties šodienas steigā. Vieta, kur katru maizes kukulīti joprojām apmīļo cepēja rokas, ir «Liepkalni». Vietējā kapitāla uzņēmums, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras dvēsele ir DAGNIS ČĀKURS.
Valmierā darba tirgus ir diezgan dinamisks un vairākas nozares aktīvi meklē jaunus darbiniekus.
Lai lasītājus informētu par Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) nozīmīgumu reģiona attīstībā, Liesma sarunājās ar VPR administrācijas vadītāju GUNU KALNIŅU-PRIEDI.
Pastāstiet, lūdzu, par Vidzemes plānošanas reģiona uzdevumiem un galvenajiem to īstenošanas rīkiem!
Pašlaik Valmieras Industriālā parka teritorija ir 102,54 hektāri, kas atrodas abās pusēs dzelzceļa līnijai Valmiera – Rīga.
Lielākoties pārmaiņas un dzīves uzlabošanos ikviens iedzīvotājs var novērot pats, piemēram, ejot pa gludu ietvi un labi izgaismotu ceļu, vērojot, kā apkārtējā vidē cits pēc cita top dažādi objekti, un ik dienas saskaroties ar to, kā neskaitāmos veidos novads pilnveidojas un attīstās. Ar dažādu investīciju piesaisti dzīves augšupeja notiek visās jomās.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un globālo procesu ietekmi pasaulē, mūsu leksikonā arvien biežāk lietotais vārds ir DROŠĪBA. Attiecinot to ne tikai uz militāro spēju vairošanu, valsts robežu stiprināšanu un iedzīvotāju dzīves pamata tiesību nodrošinājumu, bet arī uz pārtikas ražošanas un tās izejvielu drošību. Kas jāzina ražotājiem un patērētājiem, lai neriskētu un pasargātos no draudīgām infekcijām? Par to nesen ar Vidzemes žurnālistiem runāja PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs, valsts vecākais veterinārais inspektors MĀRCIS ULMANIS.
Vienpadsmit gadi Anglijā un mājupceļš uz dzimto vietu. Uz Nordhemptonu SANDIJA KUTILA aizbrauca uzreiz pēc izlaiduma Rubenes pamatskolā. Sandija neliedzas, ka drusku piespiedu kārtā, jo gribējies būt ar draugiem šeit, bet mamma jau pāris gadus strādājusi tobrīd tik svešajā valstī.
Valmieriete VALENTĪNA EVEQOUZ ir aktīva sieviete – viņa gan dejo līnijdejas, gan vasarās rušinās dārzā, gan arī kopā ar savu vīru Joelu vada bezmaksas franču valodas stundas pieaugušajiem.
Valmierietis SAIMONS BURVIS ir jauns vīrietis, kuram ceļā uz jauniem dzīves mērķiem līdzi ir prasme nenobīties no izaicinājumiem, spēja pārvarēt grūtības, kā arī ārvalstīs gūtā pieredze. Pagājušā gada jūlijā Saimons atgriezās no Norvēģijas, kur bija nostrādājis gadu. Uz šo ziemeļu valsti aizbraucis, lai savā dzīvē ko pamainītu un ko jaunu iemācītos.
Mans sarunas biedrs pilnīgi noteikti nav dzimis Stalbē kaimiņu novadā, tāpat viņam rados nav arī ekscentriskais mūziķis Horens Stalbe. Man blakus sēž Strenču kultūras nama saimniecības vadītājs un vēl citās praktiskās lietās iesaistīts jauns cilvēks IVARS STALBE. Savos 39 gados viņš jau divas reizes – vispirms ilgāku, tad īsāku laiku – padzīvojis ārzemēs, taču šobrīd atgriezies Latvijā uz palikšanu. Ar Ivaru pārspriedīsim šodien Latvijā aktuālo remigrācijas tēmu.
Kopš uzņēmēju RIHARDA un INGAS SAŅIKOVU ģimenes atgriešanās no ārzemēm Latvijā un kopš abu lēmuma savai jaunajai mājvietai izvēlēties Valmieru pagājuši vien daži gadi, taču tajos viņi ar drosmīgi un sekmīgi uzsākto uzņēmējdarbību – mājās ražotiem saldējumiem un pēc īpašām receptēm gatavotiem burgeriem un japāņu rīsa kūkām mochi – jau paspējuši iekarot ne vien vietējo patērētāju, bet arī Valmieras viesu atzinību. Uzņēmums 2024. gada 9. aprīlī ir saņēmis preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» lietošanas tiesības.
Atgriezties mājās jeb remigrēt ir ļoti būtisks, bieži ilgu un emociju, bet reizē racionālu apsvērumu dēļ pieņemts lēmums.