PROJEKTS

Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis

Aplēses rāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam sasniegs 8,5 miljardus, pakāpeniski pieaugs vidējās klases patērētāju īpatsvars. Šāds iedzīvotāju skaits ar nepieciešamo produktu un pakalpojumu pieprasījumu rada lielu spiedienu uz dabas resursiem, un turpmāk tas tikai pieaugs. Aprites ekonomikas modelis ir veids, kā mazināt resursu patēriņu. Nekas nedrīkstētu nonākt atkritumos, pretēji mūsu pašreizējās ieguves un patēriņa ekonomikas "ņemt-izmantot-izmest" pieejai. Un tomēr aprites ekonomika nav pašmērķis, tās būtība ir enerģijas, primāro resursu taupīšana un kaitējumu mazināšana attiecībā uz klimatu un dabu, apkārtējās vides piesārņojumu. Taču pastāv milzīgs risks, ka aprites ekonomikas patiesais mērķis lielai daļai komersantu un sabiedrības piemirsīsies, līdz ar to, ja mēs vēlamies ar šādu ekonomikas modeli uzlabot arī vides stāvokli, tad svarīgi ārēji uzraudzīt ekonomikas modeļa attīstību. Lai nesanāk tā, ka tikai klasiskie ekonomiskie rādītāji būs priekšzīmīgi, bet mēs turpat vien būsim sarunās par bēdīgo dabas stāvokli, piesārņojumu, enerģijas patēriņa virsotnēm un lobistu spiedienu uz dabas resursu intensīvāku izmantošanu.

Mērķim saražot un pārdot mūsdienu ekonomikā pamazām pievienojas ekoloģiskais aspekts. Nav runa tikai par otrreizējo pārstrādi, kad jaunās dzīves galā prece tomēr nonāk gružkastē. Ekodizains ir sistēmiska vides aspekta iekļaušana produkta radīšanā, skaidro Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) pasniedzējs Edijs Ābele. "Aprites ekonomikā ražotājs atbild par to, kā preci varēs utilizēt, vai tā ir videi draudzīga, kā tai var nomainīt atsevišķas daļas, nevis izmest visu laukā."

Aprites ekonomikai raksturīgais biznesa modelis ir dalīšanās. Viens no šādiem pakalpojumiem ir koplietošanas auto noma. Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi atteikties no personīgā auto par labu koplietošanas transportlīdzeklim, un kādu labums šāds bizness sniedz? To skaidrojām, uzrunājot koplietošanas pakalpojumu sniedzējus.

Aprites ekonomika ir jēdziens, kas tikai pirmajā brīdī šķiet tāds, kas neattiecas uz katru no mums. Patiesībā, mainot ikdienas paradumus, mēs varam rūpēties ne tikai par valsts, bet arī visas planētas gudrāku apsaimniekošanu.  Iegādājoties lietas, ko var izmantot ilgstoši, arī atkritumu rodas mazāk. Aprites ekonomikas ieviešanai vajadzētu būt vienam no Latvijas ilgtermiņa mērķiem, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore RUDĪTE VESERE.

Ik dienu pasaulē un arī Latvijā ļoti daudz tiek izmesti un izšķērdīgi lietoti pārtikas produkti. Atkritumos nonākušais pārtikas daudzums ir nopietna vides problēma, kuras risināšanā būtu jāiesaistās ikvienam – viss, kas nepieciešams, ir vēlme un mazliet radošuma. Par to, kā reāli samazināt izmestās pārtikas daudzumu, lūdzām pastāstīt šefpavāri, Latvijas Pavāru kluba un Latvijas "Bocuse d'Or" akadēmijas prezidenti SVETLANU RIŠKOVU.

Plānots, ka līdz 2023. gada beigām visās Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem jānodrošina iespēja šķirot arī bioloģiski noārdāmos, tostarp pārtikas, atkritumus. Vairāk par valsts politiku bioloģisko un pārtikas atkritumu apsaimniekošanā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktori RUDĪTI VESERI.

Pārtikas atkritumu tematika ir kļuvusi aktuāla arī Latvijā, jo arī pie mums pārtikas atkritumi, kas nonāk izgāztuvēs, pūstot izdala atmosfērā kaitīgas, siltumnīcas efektu veicinošas gāzes, piemēram, metānu, un citus toksiskus blakusproduktus. Viens no paņēmieniem, kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, ir komposta veidošana, ko savā ikdienā arvien vairāk iekļauj zaļi un praktiski domājoši cilvēki.

Pārtika ir mūsu visu ikdienišķais enerģijas avots, kam veltām daudz laika un uzmanības. Tā ir svarīga gan izdzīvošanai, gan arī labsajūtai, tomēr pārtika ir arī tā, kas pasaulei dara lielu postu, jo trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos. Organizācija "Zaļā brīvība", īstenojot projektu "Ar cieņu par pārtiku", cer uzlabot sabiedrības izpratni par likumsakarībām starp pārtikas izmešanu atkritumos un ilgtspējīgas attīstības ekoloģisko un sociālo jomu. Projekta vadītāja INGA BELOUSA sniedza mums dažus noderīgus padomus, kā samazināt pārtikas atkritumu rašanos mājsaimniecībā.

Notekūdeņu izpēte Latvijā ir vēl bērnu autiņos, taču jāsaprot, ka atkritumu, tostarp notekūdeņu, lietderīga otrreizēja izmantošana ir tuvas nākotnes dienaskārtībā.

Pašvaldību atļautos decentralizētās kanalizācijas sistēmu risinājumus lielā mērā ierobežo bažas par iedzīvotāju apzinīgumu – noprotams pēc Saldus novada būvvaldes vadītājas Ingrīdas Andersones skaidrojuma.

Vīrusa pandēmija pārņēmusi visas pasaules prātus un aizēnojusi citkārt svarīgos notikumus. Tomēr jācer, ka dzīve atkal atgriezīsies ierastajās sliedēs, tāpēc jādomā vien ir, kā dzīvosim tālāk, piemēram, pēc administratīvi teritoriālās reformas. Un tā gluži nav, ka reforma kovida dēļ atlikta malā – pamazām viss notiek. Ļaujot arī «Liesmas» lasītājiem nedaudz ieskatīties procesā, sarunājos ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, topošā novada lielākās pašvaldības vadītāju, kuram uzticēts ne tik viegls uzdevums – sagatavot visu nepieciešamo, lai reformas rezultātā vienā lielā novadā apvienotos astoņas pašvaldības.

Savās pārdomās par administratīvi teritoriālo reformu dalās Kocēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS OLMANIS.

Tā, vērtējot situāciju ar darbiem divpadsmit gadu garumā kopš lielā Burtnieku novada – ar sešiem pagastiem – dibināšanas līdz nākamgad jau de facto paredzētajai reformai, pēc kuras Burtnieku novads ietilps jau pavisam lielajā Valmieras novadā, apgalvo Burtnieku novada domes priekšsēdētājs EDVĪNS STRAUME. Par valstī šajā virzienā notiekošajiem procesiem viņam ir savs viedoklis, kuru laikam gluži par peldēšanu pa straumei nevar uzskatīt.

Mazsalacas novada pašvaldība ir vienīgā no jaunajā Valmieras novadā iekļaujamajām pašvaldībām, kas vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot reformas gaitu un rezultātus. Un, protams, gatavojas arī otrajam scenārijam, ka Mazsalacas novadu pievieno kopējam Valmieras novadam. Sarunā ar «Liesmu» Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs HARIJS ROKPELNIS stāsta par to, kas Mazsalacas novadu sagaida, īstenojoties scenārijam, kurā tiek apvienoti jaunajā novadā:

Šis gads rūjieniešiem aizritēja pilsētas 100. jubilejas zīmē, jo vēstures liecības vēsta, ka 1920. gada 10. janvārī Rūjenes miestam piešķirtas pilsētas tiesības.

«Liesma» ar Beverīnas novada pašvaldības vadītāju JĀNI FŪRMANI tikās ļoti nozīmīgā dienā – 17. decembrī, kad bija pagājis tieši gads, kopš Jānis Fūrmanis ir pašvaldības domes priekšsēdētājs, kā arī par jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru tika iecelts Artūrs Toms Plešs, kas būs galvenais administratīvās reformas īstenotājs.

Līdz nākamās vasaras pašvaldību vēlēšanām vairs atlicis nedaudz vairāk par pusgadu, kas nebūtu īpaši izceļams fakts, ja vien netiktu mainītas līdzšinējās administratīvo teritoriju robežas, mazākajām pašvaldībām apvienojoties vienā varenā Valmieras novadā. Vai šīs pārmaiņas varētu veicināt reģiona izaugsmi, vaicāju Naukšēnu novada domes priekšsēdētājam JĀNIM ZUMENTAM.

Aktīvi novadu reformas norisēs iesaistījās arī SIA «Naukšēni» izpilddirektors JURĢIS KRASTIŅŠ:

Administratīvi teritoriālās reformas sakarā savs viedoklis ir arī bioloģiskajam lauksaimniekam KASPARAM KĻAVIŅAM, kuram ir pieredze gan pašvaldības, gan bankas filiāles vadīšanā:

Strenču novada iekļaušana jaunajā Valmieras novadā ir loģisks iznākums, tā uzskata Strenču novada domes priekšsēdētājs JĀNIS PĒTERSONS. Sākotnējie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas plāni gan bija citādāki.