Pēc dažām nedēļām apkures sezona būs beigusies, bet, kamēr ziema visai negribīgi atkāpjas, izmantoju izdevību par aktuālo vietējo energoresursu izmantošanā izvaicāt Adven Latvia un AS Valmieras enerģija valdes locekli MĀRI KĀNĪTI.
Kādi energoresursi tiek izmantoti uzņēmējdarbībā un privātajām vajadzībām? – vaicāju uzņēmējam ROMĀNAM NAUDIŅAM.
Kopš renovācijas procesu aizsākuma Valmiera bijusi viena no aktīvākajām namu siltinātājām Latvijā. Vai tā ir joprojām un kā šos darbus ietekmē šībrīža objektīvie un subjektīvie apstākļi, devos noskaidrot SIA «Valmieras Namsaimnieks». Sarunā piedalījās SIA «Valmieras Namsaimnieks» valdes loceklis ILMĀRS SKĀDULIS, galvenā projektu vadītāja IEVA ŠAKENA un namu pārvaldīšanas speciāliste INGA DUKURE.
Speciālisti Latvijas meteoroloģiskos apstākļus uzskata par piemērotiem alternatīvo energoresursu izmantošanā, it sevišķi ņemot vērā globālās sasilšanas efektus – aizvien sausākas vasaras, spēcīgākas vēja plūsmas un vētras. Par alternatīvās enerģijas veidiem uzskata vēja, saules, biomasas un ģeotermālo enerģiju. Šajā publikācijā stāsts par to, kā ietaupīt resursus, izmantojot saules enerģiju pašpatēriņam, un par biomasas granulām, kas lētākas patēriņā, bet izejvielas iegūšana palīdz arī sakārtot apkārtējo vidi.
Ja runājam par zaļu transportu, tad sākumam nedaudz statistikas. Latvijā uz šī gada 1. janvāri bija reģistrēts 3941 elektromobilis (3832 kategorijā M1 un 109 – kategorijā N1). Elektromobiļu skaits valstī 2022. gada laikā pieaudzis par 81%. Uz pērnā gada 1. oktobri Rīgā bija reģistrēti 1757 elektromobiļi, bet abos Latvijas lielākajos novados – Ogres un Valmieras – attiecīgi 86 un 34. Mums blakus esošajos kaimiņu – Cēsu, Limbažu, Smiltenes un Valkas – novados tobrīd bija 35, 10, 7 un 2 elektromobiļi. Valmieras novads tāds prātīgs šajā virzienā.
Kopš no 2023. gada janvāra spēkā ir jaunā ES KLP un Latvijas KLP Stratēģiskais plāns, kas līdzi nes pārmaiņas atbalsta maksājumos un to saņemšanas nosacījumos, ne viens vien lauksaimnieks sev pamatoti uzdod arī šo: art vai neart, bet nu jau plašākā nozīmē, ar to saprotot arī bezaršanu jeb tiešo sēju, minimālu augsnes apstrādi, sabalansētu augu seku, papuves.
Kopš 2022. gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tātad ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš depozīta sistēma ir ieviesta.
Aizvien labāk izprotam tiešo un atgriezenisko saikni starp katra individuālo rīcību savas dzīvesvietas vides saudzēšanā un to, kā tas savukārt pavisam tiešā veidā un jau drīz ietekmē mūs un pat planētas veselību.
Cilvēka izraisīta globālā sasilšana jau ir radījusi vairākas novērotas pārmaiņas klimata sistēmā. Pārmaiņas ietver sauszemes, okeāna temperatūras paaugstināšanos, kā arī biežākus karstuma viļņus lielākajā daļā sauszemes reģionu, turklāt tie kļuvuši arī ilgāki.
– Jaunsardzes centra 3. novada pārvaldes Valmieras novada jaunsargu vienības instruktore esmu kopš 2015. gada un nu jau ceturto gadu Valmieras 5. vidusskolā pasniedzu arī Valsts aizsardzības mācību, – ar sevi iepazīstina profesionālā dienesta virsseržante LITA MEISTERE, ar kuru tikos, lai izjautātu, kas skolā tiek darīts, attīstot un nostiprinot jauniešos valstiskuma un piederības apziņu Latvijai – patriotiskā audzināšana mūsdienu nemierīgajā pasaulē ir īpaši svarīga un aktuāla.
Zemessardzes dibināšana 1991. gada 23. augustā bija viens no pirmajiem lēmumiem pēc Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas. Tagad tie vīri un jaunekļi, kuri tolaik stājās zemessargos, lai sargātu savu zemi un valsti, jau tuvu vai pāri 60 gadu slieksnim, tāpēc jo aktuālāks jautājums, kas nomainīs viņus Tēvzemes aizstāvju pulkā. Par to pastāstīt lūdzu Valmieras 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu DMITRIJU OREŠKINU.
Kocēnu koris «Imera» un vokālais ansamblis «Imera», kuru vadītājs ir IMANTS TOČS, nedaudz ir apceļojuši pasauli dziedot – bijuši gan Slovākijā, gan Spānijā, gan Gruzijā, kā arī tepat kaimiņvalstīs – Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.
Par Valmieras pieredzi, kas gūta konkursā par Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā, tikai finišā nedaudz zaudējot Liepājai, Liesmai stāsta TOMS UPNERS, Valmieras novada Kultūras pārvaldes un arī Valmieras Kultūras centra vadītājs, un LIENE JAKOBSONE, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos.
Lauksaimniecības datu centra informācija par pienkopības ganāmpulkiem pēc 2021./2022. pārraudzības gada izslaukumiem liecina, ka Valmieras novada Ķoņu pagasta zemnieku saimniecība «Kalnapaipuži», kurā pērn līdz 30. septembrim bija 101 slaucamā govs ar gada vidējo izslaukumu 15870 kg no govs, kļuvusi par produktīvāko ganāmpulku valstī. Ar IVETU, SANDRI un viņu dēlu ARMANDU VILISTERIEM tikāmies robotfermā, kas ekspluatācijā nodota 2018. gadā, tajā par govju paaugstinātu labturību gādā ne tikai saimnieku trijotne, bet arī mākslīgais intelekts – astoņi dažādi roboti. Sarunas tēma: ģimene mūsdienu lauku sētā.
Soli pa solim tuvojamies jūlijā gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem, kad atkal vienuviet saplūdīs un manifestēs viss latviskais, kas mums kā tautai pieder, ko esam spējuši saglabāt, attīstīt un uzturēt dzīvu.
«Šis lakats dungo, man tā liekas,» teikusi kāda no Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» dalībniecēm. Studijā dalībnieku ir vairāk nekā 40, bet šoreiz par audējām. Aušana ir prasme, ko daudzas vēlas apgūt, un studijā to labprāt māca. TLMS «Valmiera» ir vecākā studija Latvijā, ar senām un bagātām tradīcijām un augstu meistarību. To izveidoja 1946. gadā, pirmajā gadā pēc kara. Amatu prasme dzīvoja cilvēkos un tiek nodota nākamajām paaudzēm.
Aizvadītā gada vasarā Valmierā jau otro reizi norisinājās aktīvās atpūtas nometne – Vidzemes vasaras skola «Olimpiskais kvants», pulcējot dalībniekus no septiņām valstīm – Anglijas, Beļģijas, Īrijas, Latvijas, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.
Deinstitucionalizācijas (DI) ietvaros notika cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanā, kā arī dažādi citi pasākumi, lai pārtrauktu klientu ievietošanu institūcijās, piedāvājot alternatīvus pakalpojumus.
INGA MADŽULE Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatora amatā strādā vien kopš pagājušā gada 1. novembra, taču personiskā pieredze remigrācijas jautājumos, 20 gadus dzīvojot un strādājot ārpus Latvijas, kā arī nu jau deviņus gadus atkal dzīvojot te, palīdz izprast tautiešu bažas, kas saistītas ar atgriešanos Dzimtenē.
1953. gadā sāka būvēt Sedas kūdras fabriku, uzbūvēja ēkas kūdras fabrikas strādniekiem un uzsāka kūdras ieguvi. Strādnieki darbam kūdras purvā ieradās no Krievijas, galvenokārt no Novgorodas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Jauno ciematu nosauca par Sedu. 1961. gadā tas kļuva par pilsētciematu, vēl pēc 30 gadiem Seda ieguva pilsētas statusu. Pirmsākumos Sedā strādāja un dzīvoja ap 4000 cilvēku, pati jaunākā informācija no oficiālās statistikas portāla OSP liecina, ka Sedā patlaban ir 1102 iedzīvotāji.