2022. gads
• Jau no pirmās kara dienas pie Valmieras novada pašvaldības ēkas plīvo Ukrainas karogs kā solidaritātes simbols varonīgajai Ukrainas tautai.
• Valmieras novada pašvaldība jau kopš 25. februāra centralizēti organizēja informācijas apmaiņu starp palīdzības meklētājiem un palīdzības sniedzējiem, aicinot iedzīvotājus zvanīt uz kontakttālruni, pārsvarā organizējot palīdzības sniegšanu uz vietas Valmieras novadā patvēruma meklētājiem no Ukrainas.
Viņpiektdien, kad jaunajam Valmieras novadam ritēja vien devītā pastāvēšanas diena, pašvaldību apciemoja pirmais no Krišjāņa Kariņa valdības vīriem – zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Pēc tikšanās novada domē ar pašvaldības vadību ministrs pēcpusdienā apmeklēja Latvijā pazīstamo lauksaimnieku kooperatīvo sabiedrību VAKS, kur viesus laipni uzņēma tā valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Piektdien Vidzemes Olimpiskā centra Notikumu zālē bija pulcējušies visu deviņu Valmieras novada pašvaldības vēlēšanām pieteikto kandidātu sarakstu pārstāvji, lai iesniegšanas kārtībā izlozētu vēlēšanu biļetena kārtas numuru.
Lai arī deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 5. jūnijā paredzētajām Valmieras novada domes vēlēšanām izsludināta jau kopš 17. marta, mūspuses politiķi ieturēja lielu mākslinieku cienīgu pauzi, un tikai aizvakar pēcpusdienā Ilzes Polkas vadītās Vēlēšanu komisijas, kurā vēl darbojas sekretāre Svetlana Greka un komisijas locekļi Ilze Šteinberga un Pēteris Rava, priekšā stājās pirmās trīs partijas – Valmierai un Vidzemei, Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Krievu savienība.
Līdz šim Satversmes tiesā ar pieteikumiem ir vērsušās 13 pašreizējo Latvijas novadu pašvaldības, apstrīdot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (turpmāk – ATR likums). Katru Satversmes tiesā iesniegtu pieteikumu vispirms vērtē Satversmes tiesas kolēģija, kura lemj, vai ierosināt lietu Satversmes tiesā vai arī atteikties ierosināt. Pieteikumiem izvirzītās prasības ir ļoti augstas. Tās jāievēro, lai pamatotu pieteikuma atbilstību Satversmes tiesas likuma prasībām. Tāpēc – lai piedots mans profesionālais un cilvēciskais gandarījums, uzzinot, ka arī manis gatavotais pieteikums ir starp tiem, uz kuru pamata Satversmes tiesa jau ir nolēmusi ierosināt lietas.
Vakar, 7. novembrī, Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā nonāca vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces virzītais un koalīcijas atbalstītais likumprojekts par gaidāmo Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, kas, kā zināms, paredz ieviest praksē reformas modeli ar 39 pašvaldībām pašreizējo 119 pašvaldību vietā.
"Vadīt domi? Jā, esmu tam nobriedusi," – tā pirms vēlēšanām intervijā reģionālajam laikrakstam "Kurzemnieks" sacīja Daiga Kalniņa. Nu viņa – pa pusei rīdziniece, pa pusei alsundzniece – ar četrām balsīm "pret" un piecām "par" ievēlēta par Alsungas novada domes priekšsēdētāju.
Ar politiskā spēkā "Mūsu partija" atbalstu partija "Saskaņa" nākusi pie varas Daugavpilī, no amata gāžot iepriekšējo mēru Jāni Lāčplēsi no Latgales partijas. Šāds scenārijs "Saskaņai" bija iecerēts arī Liepājā, tomēr vēju pilsētas ilggadējā mēra Ulda Seska cietoksni tai ieņemt neizdevās.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā šogad aizritējušas savdabīgā gaisotnē. Kāpēc tā? Pirmkārt, dažādas sabiedrības grupas pirmsvēlēšanu cīņas karstumu uztvērušas citādi – tie, kas ir sociālajos tīklos, pieredzējuši nebijušu politisko kampaņu spiedienu.
Šogad notikušās pašvaldību vēlēšanas, kurās piedalījās 50,41% no reģistrētajiem balsstiesīgajiem, daudzviet, iespējams, atmiņā paliks vispirms ar salīdzinoši agresīvo reklāmu, kas šoreiz īpaši bija vērsta uz personālijām, ne tik daudz uz konkurējošajām partijām. Kaut gan tas ir saprotami, jo, kā liecina arī šo vēlēšanu rezultāti, cilvēki, izvēloties vietvaras, tomēr lielākoties balso par personībām, ne politisko spēku.
Ne velti vairumā novadu atsevišķu pagastu pārvalžu vadītāji viņu pārvaldītās teritorijas vēlēšanu iecirkņos daudzviet ir krietni apsteiguši saraksta līderus, pat no padsmitās vietas sarakstā nonākot pirmajā...
Vairāk nekā puse (55%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka ir svarīgi balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās (18% - ļoti svarīgi; 37%- drīzāk svarīgi), kuras norisināsies 24. maijā. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.
Ceturtdien, 18.oktobrī notiks diskusija "Eiro ieviešana Latvijā? Ko tas mums nozīmē?", kurā piedalīsies Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis, Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītājs Māris Graudiņš un laikraksta "Liesma" žurnālists Guntis Vīksna. Pasākums notiks Valmieras bibliotēkā plkst.17.00. Pirms publiskās debates plkst. 15.00 deputāts Šadurskis eiro ieviešanu apspriedīs ar Vidzemes augstskolas studentiem.