Vakar Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklāta izstāde «Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema». Izstādes veidotāji aicina apmeklētājus iedziļināties un pievērsties ļoti nozīmīgam vizuālās kultūras virzienam – portretu veidošanas tradīcijām un praksēm pagātnē un mūsdienās.
Par šo novadnieku savulaik kādā intervijā toreizējā Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane teikusi: "Vienkāršs, visnotaļ atsaucīgs un dāsns cilvēks. Viņš savus darbus daudz ir dāvinājis. No matu galiņiem līdz kāju pirkstiem – īsts strencēnietis, un tas jūtams itin visur."
Naukšēnu vidusskolai šogad 85 gadu jubileja. Kāda ir šīs skolas vēsture, pamatakmens ielikšana?
Nu jau pagājusi nedaudz vairāk kā nedēļa pēc Dziesmu svētkiem.
Marts Latvijas vēsturē ir īpašs mēnesis. Joprojām dažādi vērtēts ir 16. marts un latviešu leģions.
Pilsētas svētku laikā Valmieras muzejā durvis vaļā vērtas ekspozīcijai «Mājā un sētā». Jaunā ekspozīcija veidota, lai veicinātu sabiedrības vēlmi pētīt un izzināt mūsu vēsturi, interesēties par kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Fotogrāfijas
Kā jau iepriekš minēju, Alberta Krūmiņa stikla negatīvu kolekcijā par viņa paša uzņemtām fotogrāfijām var uzskatīt tikai tos attēlus, kas datējami ar 1920. gadiem un vēlāk. Attēlos redzam gan dažus portretus, gan krietni vairāk grupu fotogrāfijas, kurās diklēnieši uzņemti dažādu svarīgu dzīves notikumu brīžos – iesvētībās, kāzās, bērēs...
Deviņpadsmitā gadsimta vidū Latvijā ienākusī fotogrāfija divdesmitā gadsimta sākumā strauji izplatījās Latvijas pilsētās un miestos.