GATIS KALNIŅŠ ir pašlaik titulētākais futbolists Valmierā. Bijis Latvijas čempiona godā gan kā spēlētājs FC Skonto rindās, gan kā trenera asistents Valmiera FC klubā, bet šosezon Gatis, būdams jau galvenais Valmiera FC treneris, ar savu komandu izcīnījis zelta godalgas Altero.lvLIIGA turnīrā, līdz ar to arī tiesības nākamsezon pārstāvēt savu dzimto pilsētu 1. līgā.
Vēl līdz 5. decembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā apskatāma izstāde «Kolekcijas mākslas krājumā».
22.04.1927. – 18.10.2025.
Viestura Ordeņa kareivis, LNKB Valmieras nodaļas vadītājs
«Esmu cīnījies labo ticības cīņu, esmu pabeidzis skrējienu, esmu turējis ticību.» (2. Tim 4:7)
ARNOLDS VOLDEMĀRS BRIEDIS (1910. 3. X – 1980. 25. IX) ir Valmieras ekonomiskā tehnikuma absolvents, pēc tam – Valmieras slimnīcas grāmatvedis.
Jānis Lapiņš, kuram šogad atzīmējām 140. dzimšanas gadskārtu, mūsdienās galvenokārt pazīstams kā latviešu sarkanbaltsarkanā karoga popularizētājs, bet maz zināms kā publicists, rakstnieks, kritiķis un pedagogs.
Vēsturiska diena
Pirms 90 gadiem, 1935. gada 3. novembrī, Valmierā tiek rīkots īpašs, līdz tam vēl nebijis vērienīgs pasākums – Valmieras un Ziemeļvidzemes apgabala arodbiedrības atklāšanas svinības.
Šogad Vidzemes slimnīca atzīmē 50 gadu jubileju. Mēneša beigās uz tikšanos aicināti bijušie darbinieki, un viņu esot daudz, kam mediķa darbs Valmierā bijis no jaunības līdz sirmam vecumam.
9. oktobrī ar tiešām ekskluzīvu ceremoniju, kurā netrūka ne sarkanā paklāja, ne interesantu muzikālu priekšnesumu visām gaumēm, Valmierā, Ķieģeļu ielā adresēs 11 un 13, oficiāli tika atklāts pēc kārtas jau otrais Vidzemes industriālajā galvaspilsētā realizētais īres namu projekts – 120 īrnieki saņēma divus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus.
Varas tīkotāji
Pučs jeb valsts apvērsums ir izsenis pazīstams paņēmiens varas jautājumu kārtošanā. Pirms II pasaules kara (1938.) iznākušajā Latviešu konversācijas vārdnīcas 17. sējumā skaidrots, ka «pučs, tulkojumā no šveiciešu Putsch, grūdiens – pēkšņs, negaidīts valsts apvērsums vai tā mēģinājums, kas pamatojas uz militāru sazvērestību vai kādas slepenas organizācijas lēmumu».
Reālā simbolisma aicinājums
Vēl viens no Teodora Ūdera skolniekiem, mārsnēnietis Pēteris Kļaviņš savās atmiņās īpaši akcentējis, ka meistars vienmēr interesējās par savu bijušo audzēkņu dzīvi un darbu Štiglica mākslas skolā.
RITVARS KALNIŅŠ ir Latvijas ultramaratonists, kā arī skriešanas entuziasts.
Par šo projektu pilsētā runāts jau krietni sen, jo pati Gauja, Valmierai cauri plūstot, savā labajā krastā (pagaidām?) piedāvā interesantus risinājumus, «veidojot jaunu, pilsētai nozīmīgu ainavu telpu ar daudzveidīgu un dzīvīgu publisko ārtelpu».
Teodora Ūdera domās Hermanis Aplociņš bija viens no viņa talantīgākajiem skolniekiem.
Šī gada augusts vēsturē ieies ne tikai ar 10. Valmieras vasaras teātra festivālu, bet arī ar to, ka nozīmīga dzīves jubileja apritēja vienam no skatītāju iemīļotākajiem Valmieras Drāmas teātra aktieriem AIGARAM VILIMAM. Tāpēc pirmais jautājums viņam:
Nu jau krietni paaugusies augumā koku josla, kas gandrīz aizsedz braucēju un arī retu kājāmgājēju (lielceļš taču!) acīm blakus Valmieras – Rūjienas šosejai esošo privātmāju ciematu Poķi.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka nojaukta 1937. gadā, izbūvējot jauno pilsētas tirgus laukumu. Tagad tās vietā atrodas bijusī, 1938. g. celtā, Valmieras tirgus administrācijas un veikalu ēka Tērbatas ielā Nr. 4, tagadējais Valmieras tirgus paviljons un tirdzinieku autostāvvieta Tērbatas ielas zemesgabalā Nr. 6.
1925. gada vasara. Īss satura atstāsts: gados jaunais un enerģiskais Andrejs Kalniņš no Jaunraunas pagasta Prikuļiem apceļo Valmieras apriņķi. Ceļā pavadīta gandrīz nedēļa. Apskatīts Zilais kalns, Mujāni, Burtnieki un Burtnieku ezers, Matīši, Mazsalaca. Kā nākamās apmeklējuma vietas ieplānotas: Staicele, Ainaži, Salacgrīva, Ungurpils, Aloja, Urga, Ozolu muiža, Dikļi un Valmiera. Ceļojuma piezīmes (13. – 25. VII) autors rakstījis no sevis pirmajā personā.
Sabile – Valmiera – Sabile. Tāds todien bija Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja ANŠA BĒRZIŅA ceļš.
Savā ziņā Valmiera ir pozitīvu paradoksu pilsēta. Ņemsim kaut vai tramvaju. Skaidra lieta, ka pa Vidzemes industriālās galvaspilsētas ielām izvilkt gaisa elektrības vadus, lai pie tiem varētu piesiet tramvaju vai pat trolejbusu, nav reāli, un to nemaz arī nevajag.
Dziļākais no grāvjiem kopā ar valni veido 3 – 4 m augstu šķērsli. Pilskalna plakumā var nokļūt no austrumu puses, kur nocietinājumu sistēmu šķērso ceļš. Plakuma dienvidu malas garums – 45 m, austrumu – 50 m, ziemeļu – 60 m, rietumu – 65 m. Daļēji klajā plakuma ziemeļrietumu stūrī redzama aptuveni desmit metrus plata un divus metrus dziļa – iespējams zemes iegruvuma veidota – iedobe.