Es neko nerakstīšu
1. decembris.
Pamodos ar sajūtu, ka šodien es neko nerakstīšu. Žēl. Gribējās pamosties ar sajūtu, ka gribēšu rakstīt, bet, kas nav, tas nav.
1. decembris.
Pamodos ar sajūtu, ka šodien es neko nerakstīšu. Žēl. Gribējās pamosties ar sajūtu, ka gribēšu rakstīt, bet, kas nav, tas nav.
Tā apgalvo jūnija Valmierieša viesis, kurš savos tikai 55 gados paguvis raženi pastrādāt vairākos Latvijā pazīstamos uzņēmumos, arī ārpus Valmieras.
Marta «Valmierieša» numurā jau rakstīju par 1905. gada revolucionāra, «Rūjienas republikas» lietā notiesātā Augusta Dambīša priekšmetiem Valmieras muzeja krājumā.
RĪGAS IELĀ
Turpinot rakstu sēriju par Valmieras pirmskara uzņēmējiem un namu īpašniekiem, šoreiz stāsts par Zamuelu Purbeku, Jāni Āboliņu un viesnīcu «Livonija».
Ainavu gleznotājs, literāts, mākslas kritiķis un skolotājs. Harismātisks, aizrautīgs un dedzīgs cilvēks. Viens no slavenākajiem sava laika humoristiem un populāra Latvijas radiofona ētera balss.
Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».
Valmieras bibliotēkas direktore DAIGA ROKPELNE par ievērojamu radošo ieguldījumu bibliotēku nozares attīstībā un pilsoniskās sabiedrības izaugsmē apbalvota ar Atzinības krustu un iecelta par Atzinības krusta virsnieci, un šī gada 4. maijā Rīgas pilī viņa saņēma augsto apbalvojumu.
Soli pa solim klubs pamanījās iemantot arī šī brīža komandai raksturīgo procesu – dalīt spēles starp Jāņa Daliņa stadionu un tā laika Vidzemes Olimpiskā centra stadionu.
Tīrās apstākļu sakritības pēc mūsu trīskārtējie šīs basketbola sezonas čempioni Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti nevienu no trim čempionu kausiem neizcīnīja savu skatītāju priekšā Valmieras Olimpiskā centra basketbola hallē.
RĪGAS IELĀ
Turpinot izzināt pirmskara uzņēmēju un namu īpašnieku dzīves stāstus, šajā Valmierieša numurā stāsts par Auniņa viesnīcu Rīgas ielā 24.
XXX (Šajās vietās paredzēta muzikāla pauze 30 sekunžu garumā. – A.L.)
Par Hitleru ir ļoti daudz rakstīts un spriests. Tas ir šī laikmeta fenomens, par kuru vēl ilgi runās, pētīs un spriedīs. Pārāk daudz mīti un aplamības apvijušas Hitleru dažādos rakstos un apcerēs. Bet kā lielam kokam ir liela ēna, tā arī Hitleram. Zīmīgi, ka viņš radās vācu tautā. Ja viņš būtu francūzis vai itālis, kas zina, kāda būtu pasaule tagad. Bet tā ir tikai minēšana un nākotnes zīlēšana.
Pa līkumotu un vasaras saulē izkaltušu ceļu, atsperīgi lēkādams bedrēs un grambās, cauri Kurzemes lauku ainavām autobuss veda kādu duci braucēju, kuri bija pieteikušies nelielai ekskursijai Kazdangas apkārtnē.
Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».
6. aprīlī apritēja 200 gadi, kopš dzimis Juris Neikens (1826–1868) – latviešu luterāņu mācītājs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
Kopš pērnā rudens būtiskas pārmaiņas piedzīvojis bijušais Valmieras tipogrāfijas komplekss ar divām baltu ķieģeļu ēkām un iekšpagalmu tagadējā Ziemeļu ielā 7.
Acīgākie līdzjutēji noteikti būs ievērojuši, ka Valmiera FC spēlētāji šosezon laukumā dodas formās, kuras rotā skaitlis 30, kas nozīmē to, ka šis ir jubilejas gads, tāpēc Valmierieša lasītājiem, lai atsauktu atmiņā notikumus īsi pirms un jau garāk pēc gadsimtu mijas, piedāvājam viegli ilustrētu kluba vēsturi.
Trešās atmodas laikā Valmieras muzeja vēsturnieks Viesturs Lucāns uzrunāja mūsu novada dažādo nozaru profesionāļus piedalīties novadnieku biogrāfiskās enciklopēdijas izveidošanā.
Viens no astoņiem
Turpinot izzināt pirmskara uzņēmēju un namu īpašnieku dzīves stāstus, šajā numurā stāsts par Akmentiņa namu Rīgas ielā 19. Apjomā iespaidīgais mūra nams piesaistīja valmieriešu un pilsētas viesu interesi ar pievilcīgo fasādi un plašajām veikalu telpām.
Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».
«Ko es varu teikt par gadiem, kas nodzīvoti? Ir bijis interesanti, ne vienmēr tā, kā es esmu gribējusi,» saka REGĪNA DEVĪTE, Valmieras teātra cilvēks.