Viedokļi

Vispirms Kristīnei Saulītei uzspieda vēlēšanās lietot «čomiem iešķiebta pasūtījuma» datorprogrammatūras brāķi, pēc tam – atkāpties no amata. Un vēl pārmeta, ka neprotas godu un tūļājas.

Atceros, kādreiz svinējām 9. un 12. klašu izlaidumus, bet tagad svin arī to, ka bērns pabeidz pirmsskolas grupiņu bērnudārzā, arī 6. klases izlaidumu, kad bērns tālāk dodas uz lielo skolu.

Iepriekšējās nedēļas nogalē aizvadītās pašvaldību vēlēšanas, protams, ir devušas krietnu vielu pārdomām par to, kādi procesi tad pašlaik īsti risinās Latvijas politiskajā dzīvē un sabiedrībā, kā arī radījušas priekšnoteikumus vienam it kā gluži ne politiskam skandālam.

«Ieej veikalā, un desmitnieka nav,» tā taču sakām, vai ne? Ko nopirki?

Pašvaldību vēlēšanas noslēgušās. Otrās vēlēšanas pēc administratīvās reformas ar jauno novadu sadalījumu.

Visa pagājusī nedēļa aizritēja vēlēšanu zīmē. Šogad jo īpaši varēja redzēt un dzirdēt aicinājumu vēlēt – tas bija gan medijos, gan sociālajos tīklos, gan dažādās vides reklāmās, kur katrs saraksts reklamējās, kā nu var.

Tāpat kā vairākiem citiem latvju politikas apcerētājiem un aprakstītājiem (dažkārt – apzelētājiem), manī vēlēšanu priekšvakarā cīnās divējādas sajūtas.

Pie baltajiem un greznajiem galdiem diktatori norāj paklausīgos komandas biedrus, ka nav drīkstējuši pieļaut kartupeļu krīzi.

Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar atzinumu, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic atgūšanai.

Šīs manas pārdomas ir jāuzsāk ar to, ka šobrīd nemeklēju jaunu darbu, tomēr man patīk paskatīties, kāds darbaspēks Valmierā un novadā ir nepieciešams.

Kamēr labākie no labākajiem vētītājiem līdz rudenim starp vairāk nekā 40 pretendentiem meklēs Latvijas valstij gandrīz pilnībā piederošās aviokompānijas airBaltic jauno vadītāju, tikmēr ar pavisam nepatīkamiem secinājumiem par lidsabiedrības finanšu lietu pieskatīšanu nākusi klajā Valsts kontrole.

Senas Vidzemes sētas loga rūts bija vesela, bet otra, kas tai blakus, bija lauskās, un nevarēja saprast, vai izsista, vai drīzāk plīsis stikls, siltajam laikam pārejot salā, vai pašam loga rāmim brūkot.

Interesanti, kāpēc kāda cita partija, kas cīnās par novada domi, nereģistrēja viena kandidāta sarakstu, piemēram, Jūrmalā? Būtu kampaņai vairāk naudas, krāsaināki bukleti, ar tiem pilnākas novadnieku past­kastes...

Valmierai un pat visam Valmieras novadam ar putniem allaž bijušas problēmas.

Iespējams, ne viens vien mājdzīvnieka īpašnieks nesen pievērsa uzmanību ziņai, ka valsts iestādes, tajā skaitā Tieslietu ministrijas un Zemkopības ministrijas personās, ir sākušas strādāt pie tāda valstiski svarīga jautājuma kā suņuku un kaķu mantošanas sakārtošana. Kas vienlaikus gan ir arī stāsts ne tikai par mājas mīluļiem.

Man nekad tā īsti nav patikuši motorolleri kā pārvietošanās līdzeklis – tie ir diezgan skaļi un, man šķiet, arī nestabili.

Viena no lietām, kas jau gadiem nebeidz izbrīnīt (un nepavisam ne šī vārda labākajā nozīmē) valmieriešus, acīmredzami ir Valmieras tirgus. Kas uz kopumā sakārtotās un safrizētās pilsētas centra un apkaimes fona aizdomīgi izskatās pēc sava veida vēstures relikta.

Pagaidām nav dzirdēts, ka Latvijas aviokompānijas airBaltic kopumā tīri modernie gaisa kuģi būtu pārstājuši vagot debesu plašumus savās ierastajās trasēs.

Cilvēks, kurš, gaismas neredzēdams, nokāvies ar dzīves grūtībām vai vēl nav nonācis tajā dzīves posmā, kas liktu uz visu paskatīties no nemateriālās puses, nesteigsies piekrist, ka tāda eksistē.

Latviju pārņem jauns cenu kāpuma vilnis. Protams, politiķi nespēj palikt malā un par visu vari cenšas problēmai, kā smejies, vēl piesviest savas piecas kap..., tpū, centus.