Dienvidu industriālā maģistrāle-Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu. Vai to lasīt burtiski un tā arī saprast — vai viltība? Kāpēc tieši industriālā maģistrāle, ja īpatnējo svaru Linarda Laicena ielai pieguļošajā zonā veido sabiedriskā un dzīvojamā apbūve?
Etnogrāfijas popularizētāja
Kristīne Pāvuliņa bija viena no slavenākajām un iemīļotākajām tautas tradīciju mantojuma popularizētājām Latvijā. Viņa atstājusi lielu skaitu populārzinātnisku rakstu par senām kultūras tradīcijām un latviskā izjūtas tradīciju simbiozi. Publikācijās doma izstāstīta tādā valodā, kuru viegli saprata plašs lasītāju loks.
No Vaidavas līdz Romai — tieši tā. Ambiciozi? Jā. Reāli? Pilnīgi iespējams. Kad stāsta Vaidavas bibliotēkas vadītāja INGUNA DUKURE, no sirds gribas tam ticēt. Runa ir par izcilo latviešu gleznotāju un grafiķi Niklāvu Strunki (1894 — 1966) , kura ceļš mākslā pagājušā gadsimta pirmajā pusē saistīts ar Latviju un savā ziņā — arī ar mūsu novadu.
Tiekamies nedēļā pēc Ziemas mūzikas festivāla. Kāda ir pēcgarša?
Mani dzīves gadi sākušies Vitrupes pagastā, toreizējā Valmieras apriņķī, no kura vēlāk atdalīja Limbažu rajonu.
Krāsaino ofortu sagatavošana nebija vienkāršs uzdevums. Šķiet, ka tehniski un mākslinieciski viens no spīdošākajiem ir vairākkārt reproducētais etnogrāfiski precīzais daudzkrāsu asējums «Rucavietes».
Šovasar Pēterdienā varenu ozolu vainagu būs pelnījusi a/s «Valmieras stikla šķiedra» Termoķīmiskās apstrādes ražotnes apdares nodaļa — bijušais stikla šķiedras rūpnīcas dekoratīvo audumu cehs. Jāsvin taču 50 gadu jubileja! Atskatīsimies uz šiem gadiem.
Valmierā mērojot ceļu pa Beātes ielu un nogriežoties virzienā uz Tērbatas ielu, iepretim ugunsdzēsēju depo un populārajai atpūtas vietai Multiklubam, uzmanību piesaista divstāvu ēka Lucas ielā 8.
Patlaban bijusī naktskluba Putniņi ēka Rubenes ielas un Ezera ielas krustojumā (Ezera iela 3), kuru tās pirmajā lietojuma variantā valmierieši ilgus gadus tautas valodā dēvēja par Putniņbāru, pamazām pošas savam otrajam pielietojumam.
Valmierā jau divdesmit sešus gadus darbojas veikalu tīkls «Austris». Šajā mēnesī Valmierietis aicināja uz sarunu veikalu tīkla «Austris» līdzīpašnieku GINTU AMONU.
Latvju raksti
Grafikas meistardarbnīcas vadītājs Rihards Zarriņš augstu vērtēja savu studenti Kristīni Pāvuliņu kā erudītu tautas mākslas un tradīciju pētnieci un uzaicināja piedalīties apjomīgā paša rediģētā izdevuma «Latvju raksti» tapšanā. No 1923. gada līdz 1930. gadam viņa strādāja pie izdevuma sagatavošanas.
Ar patiesu prieku lasu un pārlasu mākslas zinātnieka Aivara Leiša rakstu «Kristīne Pāvuliņa. Latviskā meklētāja» novembra «Valmierietī». Autoram lieliski izdevies parādīt mūsu izcilās novadnieces daudzpusīgo, bagāto dzīves gājumu.
Otrais pasaules karš pārvērta Valmieras vaibstus. Tā bija robeža starp pirmskara un pēckara pilsētu, — starp Valmieru ar šaurām ielām un cieši pieguļošiem namiem un to pilsētu, kuras centra plašums redzams mūsdienās.
1944. gada septembra beigās, tūlīt pēc vācu karaspēka atkāpšanās, Valmierā, kuras centrālā daļa okupāciju varu maiņā bija nodegusi, līdz ar sarkanarmiešiem ieradās padomju varas aktīvisti, kuri sāka organizēt pilsētas dzīves atjaunošanas darbus. Skolu ēkas lielākoties vai nu bija piemērotas karaspēka vajadzībām, vai arī bija nodegušas.
EDIJS PĒTERSONS ir Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Vidzemes reģionālās programmas direktors, jau nedaudz vairāk nekā desmit gadus ikdienā arī Valmieras SOS bērnu ciemata direktors. Aktīvs riteņbraucējs brīvajā laikā.
Mākslinieces Kristīnes Pāvuliņas vārds Latvijā nav plaši pazīstams, lai gan viņa bija spilgta, darbīga un spēcīga radoša personība, kura lielā mērā ietekmēja mūsu tekstilmākslas attīstību divdesmitajā gadsimtā.
Stāsts par Valmieras Mūzikas skolas sākumgadu vēsturi tuvojas noslēgumam. Rakstā viscaur bija jūtama Alvīnes un Arnolda Sinepu klātbūtne.
«Labs aktieris ir tas, kurš spēj sevī atrast un atmodināt pilnīgi visu cilvēkam pieejamo izjūtu spektru,» to nesaka pats Krišjānis Salmiņš šajā sarunā.
Uz Tautas tēlotājas mākslas studijas jubilejas izstādi līdz pat 14. novembrim ielūdz Valmieras Kultūras centrs. Diemžēl jau kopš no marta vairākkārt pārceltā jubilejas izstāde bija apskatāma tikai divas dienas un pandēmijas radītās nepieejamības dēļ izstādes norises laiks mainīts un, IESPĒJAMS, to varēs apskatīt līdz decembra vidum.
Valmierā starp Rīgas un Smilšu ielām blakus Ežu veikalam nupat nupat būs gatavs kāds ļoti interesants objekts, uz kura atklāšanu laikam jau visvairāk gaida ekstrēmo sporta veidu fani. Bijušā skeitparka un tam blakus bijušā bērnu laukuma vietā te vairāk kā hektāru lielā platībā tagad plešas sporta un aktīvās atpūtas parks Mežs.