Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir svētku diena. Šogad to varam atzīmēt jau 35. reizi, jo 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma «Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu».
Ceļojumi: pasaules valstu iepazīšana klātienē
Interesi par valstīm un tautām man radīja skolotāja Regīna Valgere Veselavas septiņgadīgajā skolā. Viņas interesantais, zinošais un pārliecinošais stāstījums radīja vēlēšanos to visu izzināt — ne tikai lasot literatūru, bet arī klātienē.
Politika manā dzīvē
Jauns okupācijas uzbrukums Baltijas republikām sākās 1991.gada 13.janvārī, kad padomju karaspēks ar tankiem centās likvidēt Lietuvas neatkarību. 13.-25.janvārī Rīgā notika Latvijai izšķirīgais laiks uz barikādēm.
Esmu ļoti sašutis par Aināra Šlesera bandas, partijas Latvija pirmajā vietā, rīkoto pasākumu – akciju pret valdības īstenoto politiku pie Brīvības pieminekļa Rīgā 27. maijā, pāris dienas, pirms šajā Latvijai svētajā vietā tika godināti Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas izcīnījušie mūsu valsts izlases hokejisti.
3. turpinājums. Sākums 27.aprīļa, 25. maija un 29. jūnija “Valmierieša” numuros.
Trešajā reizē Ļeņingradas tirgū vairs neveicās. Bija uzradušies konkurenti no Lietuvas un Ukrainas.
Pagājušajā piektdienā ar interesi noskatījos tautas gājienu Atbrīvošanās no padomju mantojuma. Ļoti cerēju, ka ieraudzīšu gājiena priekšgalā Nacionālās apvienības 13. Saeimas frakcijas vadītāju Raivi Dzintaru.
1949. gada oktobrī tēvu darba laikā uz dzelzceļa pēkšņi apcietināja. Viņš tika notiesāts uz divdesmit pieciem gadiem ar izsūtījumu Sibīrijā. Visu sīkāk uzzināju 2001.gadā, kad piekļuvu pie viņa tiesāšanas dokumentiem Valsts arhīvā Rīgā Slokas ielā.
Sākums
1940. gada 17. jūnijā Latvija bija zaudējusi savu valstisko neatkarību, kura tika iegūta pēc komunista Pētera Stučkas valdības padzīšanas 1920. gadā. PSRS lauza neuzbrukšanas līgumu un okupēja ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu un Igauniju. Cilvēki bija satraukti, jo visa dzīve tika pārkārtota atbilstoši komunistiskajai ideoloģijai.
19. gadsimta sākumā Valmieras centrā tika izveidoti tā saucamie Pareizticīgo kapi, kurus pilsētā sauca par Krievu kapiem. Blakus kafejnīcai, tautā sauktai par Mironīti.
Tiem, kuri noliedz vakcinācijas nepieciešamību un Covid-19 bīstamo klātbūtni mūsu ikdienā, satraucoties, ka tagad tiek aizskartas nezin kādas viņu tiesības, es gribētu pajautāt – kur ir manas tiesības?
Pirms 30 gadiem 4. maijā IVARS BRIEDIS bija viens no 138 Augstākās Padomes deputātiem, kuri mūsu valstij no jauna iedeva brīvību, balsojot par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Lai gan Latvijas TV intervijā Madarai Līcītei pedagogs, vēsturnieks un ilggadējais Valmieras Viestura vidusskolas direktors atzīst, ka šajos neatkarības gados pieļautas arī kļūdas, kopumā Ivars notikumu gaitu Latvijā sarunā ar Liesmu vērtē pozitīvi, atbalstot pašreizējo valdību un aicinot saglabāt optimismu arī šajā sarežģītajā laikā:
Pašlaik Latvijas sabiedrība atkal ļoti šūmējas jautājumā par Uzvaras laukumu Pārdaugavā Rīgā. Arī mums, 4. maija Deklarācijas klubam, par to ir savas domas.