Top jaunā katlumāja
Valmierā Rietekļa ielā 1 jau sākušies jaunās šķeldas katlumājas būvdarbi, tā paredzēta Ausekļa ielas daudzdzīvokļu nama centralizētās apkures nodrošināšanai.
Valmierā Rietekļa ielā 1 jau sākušies jaunās šķeldas katlumājas būvdarbi, tā paredzēta Ausekļa ielas daudzdzīvokļu nama centralizētās apkures nodrošināšanai.
Vai jums kādreiz ir gadījies, ka pasta sūtījums aizkavējas, lai gan tam būtu jāpienāk, teiksim, trešdienā, bet vēl ceturtdienā nekā? Šodien vēstuļu vai abonēto laikrakstu piegāde kavējas reti.
Pieminot Linardu Laicenu viņa 140. atceres gadskārtā
Kurš nav redzējis EDGARU ZAĶI pie satiksmes maršruta autobusa stūres vai viņa vadītajā autobusā devies ekskursijā, tas varbūt ir dzirdējis samtaino basu Valmieras Kultūras centra vīru korī «Imanta» vai Sv. Sīmaņa baznīcas vīru ansamblī.
Pēdējā laikā, kad novada domes dzimtsarakstu nodaļā atgriežas laulātie, kuri te jau pabijuši pirms desmit gadiem savās zelta kāzās, nākas redzēt patieso saviļņojumu, kas plūst no šiem cilvēkiem.
Bez lielas ažiotāžas šobrīd Valmierā pēc privātas iniciatīvas top vēl viens daudzdzīvokļu nams, faktiski par tādu pārtop apmēram pirms 30 gadiem pusratā atstātā Komunālo uzņēmumu kombināta jeb KUK kantora jaunbūve.
Bērzainē pie Cēsīm atklāts piemineklis Albertam Holanderam. Tā pirms 150 gadiem vēstīja Baltijas laikraksti, aprakstot 1873. gada 10. septembrī notikušās Holandera pieminekļa atklāšanas svinības. Vairumam mūsdienu lasītāju svešs būs gan Alberta Holandera vārds, gan stāsts par viņa pieminekli.
Sacīkšu braucējs — pedagogs
Latvijas Ūdens motosporta federācijas simboliskajā Goda zālē atrodams gan Valentinoviča, gan Mazsalacas novada vārds — par ieguldījumu ūdens motosporta attīstībā Latvijā. Palasīsim.
Valmierā, laikā, kad beidzu vakara vidusskolu, bija četras skolas: Varoņskola, 3.v.sk. Raiņa ielā, krievu skola Rīgas ielā un Viesturskola.
It kā no malas XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus baudīju tikai no ļoti daudzajiem televīzijas un radio raidījumiem, arī no sarunām ar svētku dalībniekiem, koristiem.
Esam neliela absolventu grupa, kas joprojām organizē kādreizējās Vaidavas pamatskolas absolventu salidojumus, arī šogad augustā tiksimies. Gribas atcerēties skolu, kuras vairs nav, to lietu cenšamies uzturēt dzīvu., — saka RENĀRS VELIČKO. Mūziķis, komponists, pedagogs Valmieras mūzikas skolā un kopš dažiem mēnešiem arī Yamaha skolā, diriģents diviem koriem — Valmieras Valsts ģimnāzijā un Vaidavā. Koris "Vaidava" šomēnes piedalījies Dziesmu svētkos, bet Renārs tikko aizvadītajos Pilsētas svētkos vadīja koncertu "Valmieras mirdzums mūzikā", kurā izskanēja arī viņa kompozīcija, netradicionālā "Viņa Saule", kuras tapšanu iedvesmojušas vairāku Eiropas tautu melodijas — no senajiem skotu gēliem līdz latviešiem. Jauno komponistu darbu konkursā Renārs Veličko pērn un šogad atzīts par uzvarētāju.
Vienlaikus Kārlis Baltgailis pēc Latvijas okupācijas ļoti rūpīgi, ar zināmām bailēm, sekoja pret dzejnieka daiļradi un recenzijām vērstajai darbības kritikai, kura sākās 1946. gadā un vainagojās ar Aleksandra Čaka atlaišanu no kultūras nodaļas vadītāja amata laikrakstā "Cīņa" 1947. gadā. 1949. gada 28. februārī Drāmas teātrī notiek sapulce, kur Aleksandram Čakam un citiem teātra recenzentiem pārmet kosmopolītismu, formālismu, dekadentismu. Dzejnieks nepelnīto kritiku ļoti pārdzīvoja, tā viņu arī nobeidza. Aleksandru Čaku apbedīja Raiņa kapos, Kārlis Baltgailis atvadīties neaizbrauca, jo arī pats atradās ļoti smagā situācijā.
Atceros: kad mācījos Salacgrīvas vidusskolā, mūs, grupu skolēnu, uzrunāja par iesaistīšanos pūtēju orķestrī. Sākām mācīties, un ne bez sekmēm. Pēc dažiem mēnešiem jau spēlējām skolas pasākumos, pēc gada piedalījāmies rajona dziesmu svētkos.
SENA VĒSTURE
Valmierā pie Dzirnavu ezeriņa atrodas iela, kurai līdzīgas nav nevienā Latvijas pilsētā.
Karavīru brāļu kapi Pilsētas (Centra) kapsētā sākti veidot Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā un apbedījumi turpināti arī nākamajos gados jau pie citām politiskajām varām.
Pačukstēju programmas pieteicējai, ka otro melodiju nespēlēšu: nebiju divus gadus spēlējis, lūpas neturēja, un baidījos, ka ar otro melodiju izgāzīšos. Es varēju atlikt un pēc pāris priekšnesumiem nospēlēt, bet…
Bērnībā izjutusi lauku burvību, ieguvusi nopietnu profesiju un vada cienījamu kolektīvu — daļu no mūsu Nacionālā arhīva.
Maestro Rozenštrauhs savulaik dziedāja: «Gadi skrien kā stirnas...»
Četri Pēteri
Dažas dienas pēc Jāņiem svinama latviešiem zīmīga diena – Pēterdiena. Tā kā šis «Valmierieša» numurs iznāk dienu pirms Pēteriem, tad šoreiz stāsts par vienu no viņiem — skolotāju Pēteri Burkinu (1895 – 1971) jeb Melno Pēteri no Dārza ielas.
Valmiera gan domā, gan rada, gan arī cenšas dzīvot zaļi. Ja Miķelis tā filosofiski ņem to zaļumu, tad varbūt vairāk tas būtu no valmieriešu labklājības un pilsētas apstādījumu viedokļa.