Latvijā dziedāšana koros ir viena no svarīgākajām nacionālās identitātes sastāvdaļām. Zēnu kori šajā tradīcijā ieņem īpašu vietu, iekļaudamies koru kultūrā un dziesmu svētku kustībā un vienlaikus būdami pati ekskluzīvākā dziedātāju grupa, kas formēta galvenokārt noteiktam balss attīstības posmam.
Rūjienas pirmsskolas izglītības iestāde «Vārpiņa» Ekoskolu programmā iesaistījusies kopš 2015. gada.
Kā par spīti Rūjienā Saldējuma svētkos laikapstākļi bija reti gražīgi un raudulīgi, bet rūjienieši jau nebūs tie, kuri nobīsies no pavasara lietus!
Kliņģerīšos sasietas bizītes, baltas kaprona matu lentes, baltas zeķes līdz celītim, sarkana kleita ar baltu apkaklīti.
Reiz satikās sofa, tahta un kušete vietā, kur viņām nekad nevajadzēja nonākt.
Cilvēks, kurš, gaismas neredzēdams, nokāvies ar dzīves grūtībām vai vēl nav nonācis tajā dzīves posmā, kas liktu uz visu paskatīties no nemateriālās puses, nesteigsies piekrist, ka tāda eksistē.
ANTA BOJANE ir «VTU Valmiera» viena no jaunākajām darbiniecēm. Ieraugot pilsētas satiksmes autobusam pie stūres smaidošo, jauno sievieti, var nākties sevī lauzt vecos priekšstatus par to, ka autobusus vada tikai vīrieši, un, piedzīvojot pirmā mirkļa pārsteigumu, secināt, ka lielais autobuss brauc tikpat līgani un paklausīgi.
Vienlaikus ar Starptautisko Muzeju nakti šogad 17. maijā norisinājās arī Baznīcu nakts. Šai tradīcijai ir jau 12. gads, savukārt laika gaitā tā paplašinājās ar to, ka dievnami nelika interesentiem gaidīt nakti, bet vēra savas durvis jau dienā, tālab piekto gadu šo notikumu dēvē arī par Atvērto baznīcu dienu.
Varbūt nākotnē cilvēki būs iemācījušies sazināties telepātiski, bet līdz tam vēl vairāki miljoni gadu, un arī tad, visticamāk, neiztiks bez rakstības, zīmēm un simboliem, kas pēc būtības neatšķirsies no tiem, kurus zīmēja senie alu cilvēki.
Tālajā 1865. gada 17. maijā Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda organizēti pirmo reizi izbrauca uz ugunsgrēku Vecrīgā.
Ar varenu koncertu 17. maijā Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu koris «Skan» ieskandinās savu 25 gadu jubileju.
8. maija pievakarē Valmieras Kultūras centrā ierasti zumēja kā bišu stropā. Pie garderobes veidojās rinda.
Lielākoties pārmaiņas un dzīves uzlabošanos ikviens iedzīvotājs var novērot pats, piemēram, ejot pa gludu ietvi un labi izgaismotu ceļu, vērojot, kā apkārtējā vidē cits pēc cita top dažādi objekti, un ik dienas saskaroties ar to, kā neskaitāmos veidos novads pilnveidojas un attīstās. Ar dažādu investīciju piesaisti dzīves augšupeja notiek visās jomās.
9. maijā Vidzemes lielo ģimeņu biedrība bija oficiāli pieteikusi piketu pret nevienlīdzīgo attieksmi izglītībā, vēloties panākt, lai tālmācība Valmieras novadā tiktu finansiāli atbalstīta līdzvērtīgi vispārējai izglītībai.
Tas bija 90. gadu otrajā pusē, kad jau tolaik pazīstamais folklorists un šīs kustības līderis Andris Kapusts vasaras sākumā bija mērojis tālo ceļu no Rīgas uz Rūjienas tautskolu, lai ar tās vadītāju Anitu Vīksnu apspriestu starptautiskā folkloras festivāla «Baltica» norisi Rūjienas pilskalnā.
Pēc ieilguši vēsa laika, kad jau pielavījās bažas, kurš gan tik nemīlīgā laikā gribēs piedalīties brīvdabas pasākumos un riteņbraukšanā, sagaidot «Kino Pedāļa» desmitās jubilejas reizi, pavasaris atmaiga. 10. un 11. maijs bija labvēlīgs visām aktivitātēm.
«Meitenes, nākamreiz būs jānāk pēc kāzu kleitas,» iepakodama nopirkto apģērbu, teica veikalniece divām sirmām kundzītēm.
1. maijā, kad visā valstī svētki, Valmierā tie bija dubultā, jo Valmieras Kultūras centra pūtēju orķestris «Signāls» ar krāšņu, bagātīgu koncertu svinēja 60 gadu jubileju.
Biju klāt kādā sarunā, kurā no nodokļu sloga un pārmērīga darba nomocīta uzņēmēja izlauzās vaļsirdīga, skaļi izteikta vēlme – kaut ātrāk pienāktu pensija un beidzot varētu neko nedarīt!
Jubileju nozīmīgumu aptiekas svaros tik vienkārši vis nenosvērsi.