Ilona Fērmane

Salidojums Jeru skolas 105. jubilejas gadā

Gaujas senleja ir viena no Latvijas pazīstamākajām ainavām. Katru gadu tūkstošiem cilvēku dodas apskatīt klintis, alas, upes līkumus un mežus. Taču aiz šī skaistuma slēpjas arī nepārtraukts darbs, lai šīs dabas vērtības saglabātu nākamajām paaudzēm.

Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».

Klimats vienmēr ir mainījies. Cilvēks to neietekmē. Vai tiešām?

Savulaik, tiklīdz dabā notika kādas novirzes no normas, ilgi knieba sals vai pēkšņi nelaikā uznāca šķīdonis, pārsteidza salnas vai notika kādas citas acīmredzami neiederīgas dabas kaprīzes, Rūjienas skolotājs Gunārs Ziema ielūkojās laikapstākļu novērojumu pierakstu kladē, ko pirms 60 gadiem bija iesācis rakstīt viņa tēvs un ko Gunārs turpināja papildināt, pierakstot būtiskākās klimata svārstības.

Vakarā braucot cauri Rūjienai, ne viens vien pagriež galvu lampiņu virtenēm apgaismotā Rīgas ielas 8 pagalmiņa virzienā.

Ar nepieredzēti lielu ļaužu pieplūdumu 30. maijā Rūjienā aizvadīti kārtējie Saldējuma svētki, ko var dēvēt par grandioziem ne vien apmeklētības ziņā, bet arī izmeklēti daudzpusīgās programmas dēļ, kurā bija ņemta vērā visu paaudžu gaume un vēlmes un vairākkārt trāpīts desmitniekā.

Nesen kādā koncertā priekšā esošajā skatītāju rindā ieraudzīju diriģenti IRĒNU ZELČU.

Naukšēnos Muzeju naktī gan pašā Cilvēkmuzejā, gan āra aktivitātēs piedalījušies ne mazāk par 300 apmeklētājiem, informē Cilvēkmuzeja vadītāja Diāna Glušonoka.

Pa līkumotu un vasaras saulē izkaltušu ceļu, atsperīgi lēkādams bedrēs un grambās, cauri Kurzemes lauku ainavām autobuss veda kādu duci braucēju, kuri bija pieteikušies nelielai ekskursijai Kazdangas apkārtnē. 

Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».

«Godam nosvinēts gada lielākais muzeja notikums – Muzeju nakts – ar pietiekamu apmeklējumu un īpašu atmosfēru,» atskatoties uz 23. maijā notikušo vērienīgo pasākumu, saka Valmieras muzeja Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja Arta Rozīte.

Kultūras notikumiem ļoti piesātinātajā sestdienā, 16. maijā, Valmieras Kultūras centrā notika koncerts «Es savā zemītē», turpinot Zemessardzes 35. gadadienai veltīto pasākumu sēriju.

Kad bija parādījušās pirmās pienenes, Rita no Jeriem, kā viņa pati stāsta, ikreiz izejot pagalmā vai pa ceļam, kur nu ikdienas gaitas ved, esot noplūkusi pa kādai pieneņgalvai un turpat to iemetusi mutē. 

Ir svētki, kurus cilvēki paši steidzina, un ir Vasarsvētki. Tie nāk pavisam citādi, kad, kā šogad, pavasaris ir sadevies rokās ar vasaru – viss neprātīgi zied un zaļo. Nevis cilvēks, bet Dievs un daba ir tie, kas bez liekas kņadas un trokšņa atved Vasarsvētkus.

Kad pasaulīte grimst ceriņu un ābeļziedu kupenās, ir īstais laiks garīgās kultūras notikumam, kas 16. maijā norisinājās visā valstī – 13. Baznīcu nakts un 6. Atvērto baznīcu diena. 

Kas ir enerģētika un kāpēc mums vajadzīga stratēģija?

Kad dzirdam vārdu «enerģētika», bieži domājam tikai par elektrību. Taču patiesībā tas ir daudz plašāks jēdziens. Enerģētika ietver visu, kas saistīts ar enerģijas ražošanu, piegādi un izmantošanu – elektrību, siltumu, degvielu, dabasgāzi un arī atjaunojamos resursus, piemēram, vēju, sauli un ūdeni. Vienkāršāk sakot – enerģētika ir tas, kas nodrošina mūsu ikdienu. Bez tās nevar darboties ne ledusskapis, ne slimnīca, ne skola, ne rūpnīca. Enerģija ir tik pašsaprotama, ka bieži par to aizdomājamies tikai tad, kad pazūd elektrība vai būtiski pieaug rēķini.

Jau rīt, 16. maijā, Strenčos noritēs Eiropas plostnieku galvaspilsētas cienīgs notikums – Gaujas plostnieku svētki, kas pulcēs nemateriālā kultūras mantojuma – plostnieka amata pratējus no tuvākām un tālākām Eiropas valstīm, kā arī lielu skaitu interesentu, kam pie sirds senatnes un laikmetīguma harmoniska saskaņa, kādu grūti citur atrast.