Ilona Fērmane

Pirmais, ko pamanīju, bija viņas dzīvesprieks un mūsu mentalitātē reti sastopamā atvērtība. Muzicējot izstādes atklāšanā, viņa magnētiski piesaistīja skatienus, un pēc brīža jau visā telpā griezās viņas iekustināts enerģijas virpulis – cilvēki atraisījās ne tikai dziesmām, bet arī paši piedalījās skaņu un ritma radīšanā. Viņa, BAIBA VANAGA, ir mūzikas terapeite, kurai Valmierā ir pašai sava Skaņu istaba.

Sabiedrības izpratne par to, kas ir medniecība un ar ko nodarbojas mednieki, ir ļoti aptuvena un pat tendencioza.

Tuvojas Ziemassvētki un tātad arī dāvanu gādāšanas laiks. Rūjieniešiem nekur pa pasauli nekas nav jāmeklē, jo dabiska pārtika, ar mīlestību izgatavoti rokdarbi, kvalitatīvas rotaslietas un daudz kas cits ir pārsteidzoši lielā izvēlē mājražotāju veikaliņā SIA «Atspole» ēkā Skolas ielā.

Tas, kas šobrīd notiek mums netālajā Ukrainā un citur pasaulē, vienlaikus ir it kā atmodinājis arī mūsu valsts pagātnes šausmīgos kara rēgus, kurus domājām sen apraktus esam.

Filozofiskā mierā no debesīm bira dūšīgas pārslas. Pirmais bagātīgi uzsnigušais sniegs, gribi negribi, palēnina steidzīgos, un sestdien Valmieras piesnigušajās ietvēs dažviet pa iemītām, šaurām taciņām cilvēki pārvietojās zosu gājienā. 

Šajā sarunā nekas nav izdomāts. Neviens vārds tajā nav pielikts klāt vai apmainīts pret citu, vien dažas atbildes nedaudz saīsinātas. 

Uz filmu «Mans tētis – Intars Busulis», ko Valmieras kinoteātrī rādīja 10. novembrī, turklāt vairākos seansos, gāju, neko īpašu no tās negaidīdama.

Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja, Deju svētku virsvadītāja IEVA ADĀVIČA ir kultūras cilvēks ar dzimto Liepāju sirdī un neizmērojamu dejas mīlestību mūža garumā.

31. oktobrī Vācijā, Rēdas-Vīdenbrikas rātsnamā, notika Giterslo apgabala Ugunsdzēsēju asociācijas tradicionālie rudens svētki, taču šoreiz tie bija īpaši, jo asociācijai bija apritējusi 50. gadskārta.

13. gadu pēc kārtas Valmieras novada Tūrisma pārvalde rīko īpašu akciju, kurā mudina iedzīvotājus apmeklēt dažādas novada mazāk zināmas vietas ar garantiju, ka ieguvējs būs ikviens, bet daži – jo īpaši. Lai interesantāk.

Visā lielajā Valmieras novadā, un kas zina, varbūt pat vēl plašākā apkārtnē, ir tikai nedaudzas apdzīvotas vietas, kurās saglabājusies sensenā Mārtiņdienas tradīcija, piemēram, Skaņkalnē, Ramatā, Rūjienā, Ķoņos u.c. 

ILZE LIPPE ir īsta Rūjienas meitene no matu galiem līdz papēžiem. Rūjienā dzimusi, pabeigusi Rūjienas vidusskolu un pēc Latvijas universitātē iegūtās izglītības pedagoģijā atgriezusies Rūjienā.

Augusts. Vasara pilnbriedā – viss aizvien vēl bagātīgi zaļš un ziedošs, ir pietiekami silts, lai cilvēks nepamanītu dienas sarukšanu, saulei sīksoļos pa minūtei pamazām aizejot uz rudens pusi. Cilvēks bauda sava darba pirmos augļus no tīrumiem un dārziem un, kamēr vasara to ļauj, dabas pārpilnībā zem klajām debesīm var svinēt arī svētkus.

Nedēļas amplitūdā ar veseliem četriem notikumiem ir akcentēta pirmā latviešu izcelsmes mākslas akadēmiķa, pirmā nozīmīgākā portretista Jāņa Staņislava Rozes (1823-1897) 200 gadu jubileja. 

Nupat Lodes kultūras nams nosvinēja savu 35. jubileju. Sirsnīgi – ar tuviem un tāliem viesiem, ar pašu sarūpētu koncertu, ko kuplināja Lodes vīru un sieviešu ansamblis, ar svētku lielo kūku, ar ziedu klēpjiem kultūras nama vadītājai Kaijai Laurei un pašdarbniekiem, ar labiem vārdiem un, kā tas pieklājas, nobeigumā – balli.