Valmierietis

Tirgus lustes

Rātslaukums pie Sīmaņa baznīcas un pašvaldības ēkas kļuvis par pilsētas centrālo laukumu, atpūtas un andeles vietu. Te notikuši dažādi valmieriešu iecienīti pasākumi. Bet cik paaudzes mērojušas ceļu šurp, lai satiktos, parādot sevi, apskatīt citus, uzzinot pēdējos jaunumus? Jau no viduslaikiem līdz pat 1937. gadam  rātslaukums kalpojis kā vēsturiskā tirgus vieta. Protams, pats atpazīstamākais – slavenais Simjūds, kuru romānā «Valmieras puikas» iemūžinājis rakstnieks Pāvils Rozītis, pamatoti apgalvojot: «Kas nav redzējis Simjūda tirgu, tam nav bijis jaunības». Patiesi, Simjūds līdz pat 1940. gadam bijis lielākais tirgus Ziemeļvidzemē. Tikpat sens kā pati Valmiera. Savu nosaukumu tas ieguvis 1283. gada 28. oktobrī, Svētā Sīmaņa dienā, kad likti pamati dievnamam. Šajā dienā sabrauca tirgotāji no visas plašās apkārtnes ar lauksaimniecības un mājturības ražojumiem, kā arī pircēji no tuvām un tālām vietām. Pa vidu tirgus kņadai gāja vaļā arī dažādas lustes, zīlēšana, burvju mākslinieki, protams, neiztika bez jauniešu īpaši gaidītā karuseļa, kurā varēja izvizināt ņiprās meiteņu skolas audzēknes un smukās pilsētas jaunkundzītes.

Turpmāk aprakstīto notikumu ir stāstījis šo rindu autora drauga sievastēvs, kamdēļ stāsta autentiskums lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Savu padomju pilsoņa darba dzīvi lāga vīrs ir aizvadījis slavenajā Radiotehniķī jeb RRR – rūpnīcā, kas bija viens no slavenākajiem Latvijas PSR zīmoliem visā padomju valstī, un joprojām nesaprot, kā neatkarīgajai Latvijai ir izdevies iznīcināt šo uzņēmumu. Uz pēdējo jautājumu, cita starpā, kaut cik sakarīgu atbildi neviens un joprojām nav sniedzis, bet tas nu tā.

Valmieras centrā pilns ar ātrākas un lēnākas ēdināšanas punktiem, arī sertificētus bezalkoholiskus un alkoholiskus dzērienus iegādāties un, iespējams, diezgan ātri vismaz pudeli ietukšot, ja ne iztukšot arī nekādu problēmu. Toties problēma ir, kur to visu līdzcilvēkiem pēc tam atstāt jeb, populāri runājot, kur ieskriet ar savām dažāda lieluma fizioloģiskajām vajadzībām... Tēma Miķelim labi zināma, vēl nesen ar patiesu prieku Valmierietis varēja ziņot par WC pozitīvām pārmaiņām Daliņa stadionā.

Satraukta sieviete informēja, ka Valmierā kādā veikalā skanot zvirbuļu čivināšana un manīti arī paši zvirbuļi. Neviens pat nedomājot par šo putnēnu ārā dzīšanu.

Ja tu no rīta mosties un dodies uz darbu ar smaidu uz lūpām, tad var teikt, ka esi atradis īsto nodarbošanos, tā par savu ikdienu stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studente LIENE ZVIRBULE. Viņa jau trešo gadu apgūst vispārējās izglītības mūzikas skolotāja profesiju, ir Valmieras 5. vidusskolas jauktā kora «Putni» mākslinieciskā vadītāja un jauniešu kora «Skan» diriģente. 22 gadu vecumā Lienei izdevies sasniegt to, kas nebūtu pa spēkam ikkatram viņas vienaudzim.

Pilsētas pašvaldības dome viņnedēļ nolēmusi izsludināt sabiedrisko apspriešanu, un iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kā arī sabiedriskajām organizācijām nodevusi vairākus attīstības plānošanas dokumentus — gan attīstības stratēģiju 2015. — 2030. gadam, gan vidēja termiņa dokumentu — pilsētas attīstības programmu un vairākus ar to saistītus un pakārtotus dokumentus (rīcības plānu, investīciju plānu, investīciju projektu idejas, pārskatu par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un citus). 

Mums aiz loga jau gandrīz ziema, bet Valmierieša 424. numurs īstajā Ulmaņlaikā iznācis nedaudz vairāk rudenī — 1937. gada 7. oktobrī. No koka darbu lietām avīzītē viens tāds piedāvājums Valmieras mēbeļu gatavotājiem: «Mēbeļu galdnieks un māceklis vajadzīgs pie pastāvīga darba Valkā, Kūru ielā 5.» Vai valcēnieši savā mazpilsētiņā spēs samaksāt valmieriešiem, kuri gan jau pieraduši pie lielākām algām?

Ar Ordeņu kapitula 23. oktobra lēmumu par nopelniem Latvijas valsts labā viņam piešķirts Latvijas valsts augstākais apbalvojums — IV šķiras Atzinības krusts, un tagad  CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks Valdis Stiģis ir Atzinības krusta virsnieks.

DAIGA PĒKALE. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultātes kursa absolvente ar laika gaitā iegūtu LR Grāmatvedības asociācijas profesionāla grāmatveža sertifikātu Nr. 53. Arī viņas augstākā, 5. līmeņa, grāmatveža kvalifikācija profesionāļu un uzņēmēju sabiedrībā norāda uz stabilu, drošu zīmolu. Dzimusi un skolā gājusi Vecumniekos, Daiga jau 21 gadu sevi uzskata par valmierieti.

Šīs ir mūsu otrās mājas, tāpēc arī te čubināmies, — tā 2012. gada pavasarī viņas bilda Valmierietim, uz vingrošanas bumbām žonglējot. Runa bija par veselības sporta studiju Vingrotava, ko izloloja un veidoja vārdamāsas un nešķiramas draudzenes, divas Ivetas — Grunte un Barauska. Studija tagad citās rokās — labās, uzsver IVETA BARAUSKA. Kopš pagājušā gada viņa vada apdrošināšanas akciju sabiedrības ERGO Latvija Valmieras filiāli.

Tikai nedēļu iepriekš, 1918. gada 11. novembrī, bija beidzies Lielais jeb, kā to vēlāk sāks dēvēt, 1. Pasaules karš. Latvijas liktenis šūpojās svaru kausos – palikt Krievijas sastāvdaļai vai beidzot kļūt brīvai, neatkarīgai valstij? Arī pašos latviešos nebija vienprātības. Taču tie, kas ticēja, nešaubījās. Nodibinātā Latviešu Pagaidu Nacionālo padome lemj: Latvijai jākļūst patstāvīgai, neatkarīgai valstij!

Starp daudzām un dažādām šanām pat ļoti atšķirīga ir lašu nārstošana. Tas ir laiks, kad šīs lielās, no jūras upē ienākušās zivis upju straumēs ir labi pamanāmas, dažviet, šķiet, tīri vai ar roku aizsniedzamas. Dabas draugi steidz uz lašu  vērošanu, bet alkatīgie malu zvejnieki — uz šo skaisto zivju  nomušīšanu.

Jaunākai paaudzei šķitīs, ka tas ir noticis tikpat sen kā krievu – turku karš… Man nupat par to atgādināja DIVAS VĒSTULES. Viena no Lietuvas, otra – uz debesīm.

Šajā gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra galvenā ārsta palīgs Voldemārs Kokorevičs saņēmis apbalvojumus par ilggadīgu un godprātīgu darbu, par ieguldījumu NMP dienesta darbības uzlabošanā, jauno kolēģu apmācībā un atbalstīšanā. Pagājušajā nedēļā viņš ticis pie vēl viena dokumenta, un pats saka, ka ļoti svarīga, jo tas ir Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas izsniegts diploms, kas apliecina, ka iegūta 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Formālu iemeslu ir ļoti daudz, lai žurnālisti steigtu uzdot jautājumus. Taču vērtīgākais sarunas iemesls ir Voldemāra attieksme pret darbu un dzīvi. Un apziņa, ka viņš ir cilvēks, kurš palīdzējis tūkstošiem līdzcilvēku.

KRISTAPS LIPE. RAMINERT Baltic AS Rīgas filiāles Valmieras nomas punkta vadītājs. Joprojām no matu galiņiem līdz papēžiem — viesturietis. Optimistisks jauns cilvēks, kas no iespēju pilsētas Rīgas ar prieku atgriezies Valmierā un par to stingri bijis pārliecināts jau studiju gados Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kuru zināmā mērā izvēlējies apzināti, jo vecāki nedaudz darbojušies biznesā. Tad, saprotams, jaunas vēsmas tikai noder.

JĀNIS KURTS. Norel IT līdzīpašnieks un vadītājs un IntelliTech īpašnieks. Valmieras Viestura vidusskolas un Vidzemes Augstskolas absolvents.

Tik poētisku apzīmējumu Valmieras pilsētas slimnīcai 1914. gada 18. oktobrī svinīgajā atklāšanas pasākumā veltījis viens no klātesošajiem viesiem. Jāteic, ka to tur bijis vairāki simti, ja neskaita tūkstoti, kas izmantoja iespēju dienu iepriekš «apskatīt jau pilnīgi iekārtoto jauno slimnīcu, izsakot par redzēto savu atzinību» (Valmieras Ziņotājs. Nr. 43., 1914. 25. 10.). Jā, patiesi, namam Bastiona ielā 24, kurā nu darbojas Valmieras veselības centrs, šogad aprit cienījama jubileja. Pirmie simts!

Jau pašā sākumā Miķelis atzīstas, ka šoreiz sanākusi nevis gluži vai sapņaina muldēšana par Valmierā šogad sadarīta grēka darba nokopšanu, bet gan pavisam skaidra runa ar pilnīgi reālu puisi. Par to tad arī jau iepriekš atvainojos tiem, kuri varbūt gaidījuši te pavisam citādu šanu...

Bija laiki, kad pēc darbaļaužu vēlmju izteikšanas, nekavējoties sākās ierēdņu un izpildvaras rosīšanās un drīz vien sekoja vēlmju izpildīšana. Citādi nemaz nedrīkstēja būt, pretējā gadījumā  sekoja darba kolektīvu vēstuļu rakstīšana un vismaz vienas personas (īpaši smagos neieklausīšanās gadījumos arī vairāku) noņemšana no amata.

Pirmskara Valmierā arī rudens. Ir 1937. gada 9. septembris, un tipogrāfijā nodrukāts jau 420. numurs vietējai avīzītei. Veram vaļā Valmierieti!