Vai var sanākt tā, ka ej pie cilvēka uzdot praktiskus jautājumus par to, kā sarūpēt savam dārzam cauri gadalaikiem ziedošu puķu dobi, jo pavasaris taču pa durvīm beidzot ienācis un gribas rokas zemē ielikt, bet tiec ne vien pie stādiem, bet arī pie filozofiskām atziņām par dzīvi?
Gauja, Kazu krāces, airēšanas bāze «Krāces» un tur esošā Latvijā labākā airēšanas slaloma trase, un LĪGONIS BEČERS – treneris un brīvprātīgais, kurš vismaz 40 sava darba mūža gadus veltījis tam, lai par airēšanu kā sporta veidu Valmierā un daudz tālāk aiz mūsu novada, arī Latvijas robežām runātu tikai ar plus zīmi.
Ukraina ir liela, tajā daudz metropoļu, un cilvēka dzīvesstāsts var sākties tieši tur, bet var iezīmēties arī mazpilsētā, ciemā.
Trikātas evaņģēliski luteriskā draudze baznīcas ieejas sienu un grīdas renovācijai saņēmusi 6145 eiro lielu finansiālo atbalstu.
Trīsdesmito sezonu stādaudzētava «Krūzes» puķu mīļotājus un dārziņu kopējus lutina ar spēcīgiem un kvalitatīviem stādiem.
Līdz sezonas beigām Valmieras teātrī būs skatāmas vēl vairākas pirmizrādes, un bagātīgs ir arī iepriekš izrādīto iestudējumu kalendārs.
Vidzemes slimnīcā pilnā jaudā strādā Centrālā sterilizācijas nodaļa, noslēdzot nozīmīgu un ļoti nepieciešamu stacionāra modernizācijas projektu.
Ar valmierieti SOFIJU TOČU runājam par laiku, arī par dienas svaru cilvēka dzīvē.
Aizvadītajā ceturtdienā Valmieras teātrī notika atvadīšanās no Mūžībā aizsauktā aktiera Aigara Vilima.
«Ko es varu teikt par gadiem, kas nodzīvoti? Ir bijis interesanti, ne vienmēr tā, kā es esmu gribējusi,» saka REGĪNA DEVĪTE, Valmieras teātra cilvēks.
«Ja esi mācījies floristiku, tad nav prāta darbs visu laiku izmantot tikai dzīvos ziedus. Ir ļoti daudz floristikas materiālu, ko var sezonās izmantot. Man šķiet, ka jāstrādā ar to, kas šobrīd pieejams,» saka vecatiete, floriste IVITA DRUNKA un izrāda Lieldienu noformējumu.
Tēvi Sibīrijā un mātes Sibīrijā, un Sibīrijā dzimušie – jā, tieši tādu latviešiem okupācijas režīms lēma dzīvošanu.
«Kvalificēta darbaspēka pieprasījums un profesionālās izglītības plānošana metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs Valmieras novadā» – ļoti aktuāls temats, raugoties uz nākotnes darba tirgu, pauž Valmieras tehnikumā, aicinot uz diskusiju, kas notiks 25. martā mācību iestādes telpās.
No 16. līdz 20. martam Valmieras 5. vidusskola pieredzes apmaiņā uzņēma viesus no Halles ģimnāzijas (Vestfālene, Vācija) – skolēnus un skolotājus, iepazīstinot ar mācību procesu, Latviju un latviešu kultūru, tradīcijām un valodu.
«Bērns, kurš [ne]der skolai?!» ir konferences nosaukums. Tā notika Valmierā, Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā, piedaloties vairāk nekā 350 izglītības nozares speciālistiem, kuri meklēja praktiskas atbildes tam, kā iekļaujošo izglītību padarīt par reālu atbalstu ikdienas darbā klasē, lai katrs bērns un skolotājs justos saredzēts un atbalstīts.
«Šīs nedēļas beigās var sēt tomātiņus, jo viņiem vajag 50 līdz 60 dienas, lai augtu, tad uzreiz jāizstāda.
Ārpusģimenes aprūpe ir kā karsts kartupelis, kuru gatavi apviļāt daudzi, bet tajā iekosties gatavība zūd, jo jāpieņem virkne izaicinājumu, gan risinot problēmas, gan sistēmu valstī stratēģiski sakārtojot.
Reiz Vidzemes slimnīcas Bērnu slimību nodaļā dzirdēju medmāsiņas viedokli: «Es tikai šajā nodaļā vēlējos strādāt, jo ar bērniem ir daudz labu emociju!»
Beidzot varam pat faktuāli pierādīt, ka sportu un kultūru no politikas atdalīt nav sanācis.
Vidzemes slimnīca labprāt sadarbojas ar skolu, vidusskolu, ģimnāziju audzēkņiem, stāstot par darba vidi un iespējām slimnīcā.