«Ja esi mācījies floristiku, tad nav prāta darbs visu laiku izmantot tikai dzīvos ziedus. Ir ļoti daudz floristikas materiālu, ko var sezonās izmantot. Man šķiet, ka jāstrādā ar to, kas šobrīd pieejams,» saka vecatiete, floriste IVITA DRUNKA un izrāda Lieldienu noformējumu.
Tēvi Sibīrijā un mātes Sibīrijā, un Sibīrijā dzimušie – jā, tieši tādu latviešiem okupācijas režīms lēma dzīvošanu.
«Kvalificēta darbaspēka pieprasījums un profesionālās izglītības plānošana metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs Valmieras novadā» – ļoti aktuāls temats, raugoties uz nākotnes darba tirgu, pauž Valmieras tehnikumā, aicinot uz diskusiju, kas notiks 25. martā mācību iestādes telpās.
No 16. līdz 20. martam Valmieras 5. vidusskola pieredzes apmaiņā uzņēma viesus no Halles ģimnāzijas (Vestfālene, Vācija) – skolēnus un skolotājus, iepazīstinot ar mācību procesu, Latviju un latviešu kultūru, tradīcijām un valodu.
«Bērns, kurš [ne]der skolai?!» ir konferences nosaukums. Tā notika Valmierā, Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā, piedaloties vairāk nekā 350 izglītības nozares speciālistiem, kuri meklēja praktiskas atbildes tam, kā iekļaujošo izglītību padarīt par reālu atbalstu ikdienas darbā klasē, lai katrs bērns un skolotājs justos saredzēts un atbalstīts.
«Šīs nedēļas beigās var sēt tomātiņus, jo viņiem vajag 50 līdz 60 dienas, lai augtu, tad uzreiz jāizstāda.
Ārpusģimenes aprūpe ir kā karsts kartupelis, kuru gatavi apviļāt daudzi, bet tajā iekosties gatavība zūd, jo jāpieņem virkne izaicinājumu, gan risinot problēmas, gan sistēmu valstī stratēģiski sakārtojot.
Reiz Vidzemes slimnīcas Bērnu slimību nodaļā dzirdēju medmāsiņas viedokli: «Es tikai šajā nodaļā vēlējos strādāt, jo ar bērniem ir daudz labu emociju!»
Beidzot varam pat faktuāli pierādīt, ka sportu un kultūru no politikas atdalīt nav sanācis.
Vidzemes slimnīca labprāt sadarbojas ar skolu, vidusskolu, ģimnāziju audzēkņiem, stāstot par darba vidi un iespējām slimnīcā.
Latvieši runā latviešu valodā, un mūsu nav daudz. Ir ļoti labi, ka jaunieši saprot angļu valodu un runā tajā, un liela daļa arī brieduma gados to saprot.
Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros Valmierā notika seminārs profesionāļiem, iepazīstinot ar esošajiem dronu izmantošanas piemēriem publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī runājot par to integrāciju pašvaldību, infrastruktūras pārvaldības un drošības risinājumos.
Bērniņa gaidībās 12 gadus veca meitene, kuras vecāki neko nav zinājuši par meitenes grūtniecību. Vai bērns to sapratis? Komentāri neizskan, bet slimnīcā 2013. gadā dzimusī griezusies ar sūdzībām par sāpēm vēderā.
Valmieras novadā dzīvojošie ukraiņi un viņu atbalstītāji 24. februāra pievakarē satikās Valmieras muzeja konferenču zālē, lai atcerētos, pieminētu, pateiktos un sajustu nelokāmu atbalstu Ukrainas brīvībai un uzvarai.
Apbalvoti Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas kultūrā «Kilograms kultūras 2025» laureāti. Jau trešo gadu pēc kārtas kategorijā «Teātris» visaugstāk tiek novērtēts Valmieras teātra veikums. Par labāko izrādi šogad nosaukta «Mēdeja».
Pirms 1462. dienas bija tieši tas rīts, kas pasauli sadalīja domās pirms un pēc... Ja šo laiku pārdalītu stundās, minūtēs un sekundēs, ir pagājuši miljoniem mirkļu šausmīgā karā, kas notiek Eiropā. Ilgākais, jaudīgākais karš kopš Otrā pasaules kara beigām. Ukraina pretstāv un cer uz uzvaru vai vismaz taisnīgu mieru uz gadu simteņiem, lai brīvā, neatkarīgā valstī var dzīvot dzīvi palikušie un nākotni lemt jaunās paaudzes.
«Ja nebūtu kara, mēs nesatiktos,» arvien biežāk dzirdu sakām ukrainietes, kuras kara laikā esmu satikusi Valmierā, un pašlaik viņas ir tās, kas uzsver, ka jādomā pozitīvi, jo «parastam cilvēkam vispirms ir jāpadomā par sevi».
Veselības aprūpes nozarei trūkst finansējuma, slimnīcās trūkst speciālistu un vidējā medicīniskā personāla, bet tie, kas strādā, ir pārstrādājušies.
Aizvadītajā piektdienā Valmierā notika ikgadējais Junior Achievement Latvia skolēnu mācību uzņēmumu reģionālais gadatirgus «Cits Bazārs».
Ir februāris. Atkal šis ziemas mēnesis, bet četri gadi būs pagājuši kopš tā februāra...