Viedokļi

Zinātnieki vienmēr pastāvējuši uz to, ka viņi ir kaut kas līdzīgs bankai, kurā vajag likt iekšā naudu un pēc tam to vēl vairāk izņemt ārā valsts budžetam.

Lielība naudu nemaksājot, tādēļ palielīties varot arī tad, kad nemaz nevajag. Jo bieži iznāk, ka arī par lielīšanos jāmaksā. Ja ne naudā, tad ar uzticības zaudēšanu. Arī premjers Krišjānis Kariņš 2020. gada valsts budžeta tapšanas laikā ne reizi vien palielījās, ka šis nu būšot Latvijas vēsturē nepieredzēti liels budžets, izdevumu daļā paredzot pat vairāk par 10 miljardiem eiro.

Pilnībā piekrītu tiem, kuri cenšas slāpēt XIII Saeimas atlaišanas ideju: pavisam derdzīga ir politisku nīkuļu un infotroļļu kompānija, kas organizē parakstu vākšanu. Taču tas netraucē lozungam kļūt arvien populārākam – un reālākam.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs 18. novembrī Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā sprieda par vides un klimata prasību kopumu lauksaimniekiem saistībā ar daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam. Vienošanās par nākotnes budžetu vēl šogad ir ļoti svarīga, jo no tā ir atkarīgs Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pakotnes progress.

1997. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) izstrādāja Eiropas valstīm saistošu veselības politikas dokumentu «Veselību visiem 21. gadsimtā». Tajā tika izanalizētas galvenās veselības attīstības tendences Eiropā, nosakot 26 mērķus, kuru īstenošana katras valsts mērogā būtiska, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi Eiropas iedzīvotājiem. Šo dokumentu analizēja un papildināja arī Latvijas valdība, lai, balstoties uz tajā minētajiem pamatprincipiem, izveidotu Latvijas nacionālo veselības politiku. Ir pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi un, atsaucot atmiņā šīs vadlīnijas, ar nožēlu jāatzīst, ka nekur tālu mēs veselības aprūpē neesam tikuši.

Galvenais, kas cilvēkus motivē mainīt dzīvesvietu, tostarp atgriezties dzimtenē, ir darba iespējas. Tas attiecas gan uz migrāciju Latvijas robežās, gan motivāciju atgriezties Latvijā šobrīd ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Savukārt cilvēkiem ar ģimeni papildu darba iespējām būtiski faktori ir arī drošība, stabilitāte un dzīves kvalitāte.

Uz kino ekrāniem skatāma režisora Dzintara Dreiberga filma «Dvēseļu putenis» pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem. Tā sasniegusi rekordlielu skatījumu skaitu, to noskatījušies vairāk nekā 102000 skatītāju, to skaitā arī es.

18. novembrī – Latvijas valsts proklamēšanas 101. gadadienā – tradicionāli izskanēja daudz Latvijai veltītu labu vārdu un vēlējumu. Visdažādākie vēlējumi, kas nāca no visdažādākajiem cilvēkiem, no kuriem katrs uzsvēra, novēlēja vai iedomājās par tieši sev svarīgo, par savu skatījumu uz Latviju.

Gan jau kāds man pārmetīs, ka tā var apzīmēt tikai ēdienus, taču es rakstu šo viedokli par 18. novembrī televīzijas ekrānā dzirdētajiem Latvijā pazīstamu un pilnīgi nepazīstamu ļaužu publiskajiem vēstījumiem, tāpēc atļaušos savu subjektīvo vērtējumu par katra priekšnesuma vēstījumu samērīt tieši šādā gradācijā. 

Ziņas par slavenās kosmētikas ražotnes – sen paredzēto, nu pienākušo – maksātnespēju mums radīs vairāk psiholoģiskas, nevis ekonomiskas problēmu. Šķiet pārāk sāpīgi zaudēt sen pierasto. 

Lai arī 18. novembris – Latvijas valsts dibināšanas gadadiena – šogad neiezīmē apaļu gadadienu un tiek svinēts ar mazāku vērienu nekā pagājušajā gadā, kad apritēja Latvijas valsts simtgade, tas nekādā gadījumā nav iemesls, lai gaidāmie valsts svētki tiktu uzskatīti par mazāk nozīmīgiem nekā pirms gada aizvadītā jubileja.

Reiz bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru ar šo jautājumu klupināja... Vai mēs katrs savu atbildi zinām? Saka, ka tieši šī pārliecība – ka zinu, ko varu, kāpēc daru – ir tik svarīga, jo veido cilvēka kodolu, mugurkaulu, kas neļauj locīties līdzi visiem vējiem, tā apzinoties vēlmes un gribu. 

Nobela prēmiju literatūrā 1909. gadā Selma Lāgerlēva saņēma par savu pasaulslaveno darbu – bērnu grāmatu Nilsa Holgersona neparastais ceļojums. Viņas aprakstītais mazais palaidnis Nils, kurš ar zostēviņu Mārtiņu aizlidoja meža zosīm līdzi uz Lapzemi, arī toreiz – pirms 110 gadiem publicētā stāstā – izmantoja ekoloģiski pilnīgi tīru un zaļu transporta līdzekli.

Tā kā Rīgā uz nesen notikušo novadu protesta akciju – Tautas sapulci – kopā ar Rūjienas grupu ieradāmies vieni no pirmajiem, tad faktiski vairākas stundas mums iznāca pabūt pasākuma pašā centrā iepretī Saeimas namam. Šajā vietā lieliski varēja gan dzirdēt, gan arī redzēt pārdomu vērtas lietas. 

Plašu rezonansi izraisījusi divu Latvijas komerctelevīziju – TV3 un LNT – īpašnieku All Media Baltics lēmums par abu šo televīziju ziņu dienestu reorganizāciju, kā oficiāli tiek dēvēta faktiskā LNT likvidēšana.

Ceturtdien Rīgā LU Botānikas fakultātē notika Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2021. – 2027. gadam apspriešana. Lai gan daži šādi NAP pasākumi jau ir bijuši reģionos, šis bija iecerēts kā galvenais, noslēdzošais, jo apspriešana jāpabeidz jau 25. novembrī, lai plānu decembrī virzītu apstiprināšanai valdībā un Saeimā.

Novembris ik gadu tiek pavadīts sarkanbaltsarkanās nokrāsās, pieminam tos, kam brīvība bija svarīgāka par dzīvību. 

Latvijā un Lietuvā esot jāatjauno obligātais karadienests, turklāt tam jāilgst divus gadus – šāds kategorisks ieteikums atceļoja pāri Atlantijai no Vašingtonas domnīcas Jamestown Foundation. Gribas cerēt, ka valdībai un Aizsardzības ministrijai pietiks drosmes, ja ne iebilst, tad vismaz ignorēt «vērtīgo norādījumu».  

(1.Tim. 6:12) Cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.

Ekonomikas ministrijas ierēdņu skandalozā iecere krasi sadārdzināt iespējas lietot autotransportu kļuva par neglītu pārsteigumu arī man un citiem valdības partiju kolēģiem.