Par svētkiem un izlaidumiem
Šogad beidzu augstskolu, un jau šosestdien man diploms būs kabatā. Tā ir tāda saldsērīga sajūta – viens dzīves posms būs noslēdzies, un es vairs neskaitīšos Vidzemes Augstskolas studente.
Man ir prieks par to, ka šos četrus gadus esmu studējusi ar labām sekmēm un diezgan uzcītīgi apmeklējusi lekcijas. Tomēr to skumju sajūtu raisa tas, ka man bija (aizvien ir) lieliska kursabiedru grupiņa, paši sevi esam nosvētījuši par kursa kodolu. Un nu saprotu, ka vairs nebūs kopīgo grupu darbu, spēļu vakaru un vienkārši pļāpāšanas starp lekcijām. Es nekad nebiju domājusi, ka mēs visi, tik dažādi cilvēki, varēsim kļūt par draugiem. Un tagad apjaušu, ka ikdienā vairs netiksimies, vēl jo vairāk, katrs jau dodas uz savu debess pusi un vairs nebūs tā, kā bija agrāk.
Aizvien īsti neticas, ka tūlīt jau būšu beigusi augstskolu. Vēl atceros savu pirmo – pamatskolas izlaidumu, kad ar drebošām rokām un kājām teicām paldies vecākiem un skolotājiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Tā visa tāda saldsērīga pačalošana. Gribētos lasīt rakstiņu pēc gada: Vai strādā, vai strādā iegūtā specialitārē, vai ir dzīvoklis nopirkts ,vai vismaz īres maksa pieņemama .kāda alga minimālā vai 3x minimālā ,vai augstskolas diploms ir noderīgs vai tikai papīra gabaliņš ,kurš apstiprina ka pāris gadus sēdēts lekcijās ,plāpāts ar kursa biedriem un iegūti labi draugi? Kādas izaugsmes iespējas ? Vārdu sakot, uzrakstīt par ko tikko ziņoja par pētījumu ,ko dara augstolu absolventi pēc gada kopš absolvē augstskolu.