Aivars Ustups

Aivars Ustups

Ko šodien taupa taupītājs, to rītdien...

24.Novembris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Vakar Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība) valdībai sākās galvenais eksāmens darba turpināšanai: jau no rīta stundām Saeimas sēdē, kas atkal notika attālināti, otrajā – galīgajā lasījumā sāka skatīt likumprojektu par valsts 2021. gada budžetu un to pavadošajiem 28 likumprojektiem.

Gaujas tūkstošgadu līkumojumi

20.Novembris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Māras upe

Krēslainajā novembrī, kaut vai tikai atmiņās vēlreiz pārstaigājot vasaras un rudens redzējumus, netieku projām no Gaujas. Dzejiskās un reālās pārdomās, pat diezgan fantastiskos pieļāvumos tīri subjektīvi sāku meklēt atbildi pat uz jautājumu, vai tomēr Gauja un nevis Daugava nav pelnījusi Likteņupes vārdu. 

Baidena vai Trampa Amerika?

10.Novembris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Vai horoskopu zīmes, planētu stāvoklis, zīlnieču kāršu izklājums, vai tomēr tikai ASV vēlētāju balsošanas biļeteni ir sakrituši tā, bet šī valsts nu var tikt pie jauna prezidenta – Džo Baidena no demokrātu partijas.

Vēju dancinātājs Rožu ielā

4.Novembris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Ja tautas dziesmās ir teikts, aiz kurām eglēm saule naktīs guļ, par vēja atpūtas un danču vietām gan nevienu pantiņu neesmu atradis. Bet iepriekšējā nedēļā, viesojoties pie ĀRIJA RIŅĶA Valmierā, Rožu ielā, domājams, ka uzzinājām, kur atpūšas, rotaļājas un pat katrs uz savu pusi virpuļo, ja ne visi Valmieras, tad vismaz Burkānciema vēji.

Domstarpības ZZS kā uguns pakulās

27.Oktobris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Kad nu jau senajās 2002. gada Saeimas vēlēšanās Latvijas Zaļā partija un Zemnieku savienība veidoja kopīgu ZZS sarakstu, politisko norišu vērtētāji šaubījās, vai kas labs no tā var sanākt. Vispirms jau tādēļ, ka šo partiju programmās ir būtiski atšķirīgas nostādnes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, videi draudzīgu saimniekošanu un attieksmē pret sau­dzējamiem, Latvijā vēl esošiem dabas retumiem.

Par lingvistisko uzvedību un Valodas dienu (3)

20.Oktobris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Nepiekāpīgs, varbūt pat spītīgs ir Valsts prezidents Egils Levits. It sevišķi viņaprāt valstij tik būtiskā jomā kā latviešu valoda. Pats arī mēģinājis runās ne vienu vien jaunvārdu izmantot, viņš jau pagājušā gada 1. oktobrī Saeimai bija nosūtījis ierosinājumu noteikt 15. oktobri par Valsts valodas dienu.

Madiešēnu purvam mitrumu atdodot

16.Oktobris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Purvu «sačakarēšana»

No Latvijas teritorijas turpat 5 procentus aizņem purvi, kas tūkstošiem gadu ir veidojuši savu augu un purva dzīvi mīlošu dzīvību un dzīvībiņu valsti. Dabā viss bija dabiski, līdz cilvēki nesāka rakt grāvjus, lai purvus nosusinātu. Vietās, kur to darīja, lai iegūtu kūdru, darbi atmaksājās. Bet citviet ne purvs tika pievārēts, ne arī mežu vai tīrumu iekopt izdevās. Vienkārši sakot, purvi tika «sačakarēti».

Nobela Miera prēmija un maize

13.Oktobris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Starp notikumiem, konfliktiem un Covid-19 aizvadītajā nedēļā ēnā palika paziņojumi par izcilā zviedru zinātnieka Alfrēda Nobela iedibināto prēmiju piešķiršanu. Kopš 1901. gada tās piešķir literatūrā, fizikā, fizioloģijā vai medicīnā, ķīmijā un miera stiprināšanā.

Avotticīgie un mūžība

7.Oktobris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

It kā lai kompensētu ar ķīmijas un modificētu gēnu palīdzību izaudzēto bieži vien jau pārāk nedabisko pārtiku, daudzi vismaz izvēlas dzert pēc iespējas dabiskāku ūdeni. 

Kad varmākām noņem maskas

29.Septembris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Svētdien bija 50. diena, kopš Baltkrievijas pilsētās tūkstošiem šīs valsts pilsoņu dažādās akcijās protestē pret Aleksandra Lukašenko atzīšanu par uzvarētāju 9. augustā bijušajās prezidenta vēlēšanās.

Mednis vēl bērzā pumpurus knābā

22.Septembris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Kamēr noplok un no jauna uzviļņo saslimstība ar Covid-19, liela jau ir rosība ap Eiropas atveseļošanas plānā paredzēto naudu. Šādu ES jaunu budžeta instrumentu – Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai palīdzētu kompensēt koronavīrusa pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu, Eiropas Komisija (EK) ierosināja jau maijā. 

Vizla – visčalojošākā Vidzemes straujtece

18.Septembris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad atkal rakstām un diskutējam par straujtecēm, to saglabāšanu, arī atjaunošanu, iesakām ieinteresētajiem pabūt pie Gaujas pietekas Vizlas. Šī Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus upe tiek vērtēta kā straujtecēm visbagātākā visā Vidzemē un, iespējams, pat Latvijā. 

Aleksandrs brauc uz Sočiem... ne jau atpūsties

15.Septembris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Eiropai pāri nāk ne vien vēju brāzmas, kas dažu pamatīgu koku ar it kā par stiprām domātām saknēm gāž, bet arī politiskās vētras. Spēcīgākā no tām nu jau vairāk nekā mēnesi bango Baltkrievijā, kur ielās izgājušie protestē pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem, neatzīstot, ka 26 gadus pie varas bijušais Aleksandrs Lukašenko citus Baltkrievijas prezidenta amata kandidātus atkal uzvarējis ar 80 % balsu pārsvaru.

«Lielās skatuves» nopietnības un bēdīgā jautrība

8.Septembris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Ceturtdien pēc vairāku mēnešu pārtraukuma deputāti pulcējās Rīgā Saeimas lielajā ēkā, lai atkal klātienē sāktu rudens sesiju. Pildot solījumu katru sesiju ievadīt ar galveno uzdevumu akcentēšanu, deputātus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits.

Upe zaļi apsaimniekotā mežā

2.Septembris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad rakstīju par  pirms mēneša  Vidzemes piekrastē notikušo  Kurliņupes glābšanas talku, kurā upe tika attīrīta no koku sagāzumiem un bebru veidota dambja,  jau  pieminēju, ka Pasaules Dabas Fonda direktoram un mežsaimniecības programmas vadītājam JĀNIM ROZĪTIM par šādu mazo upju  attīrīšanu  no ūdenī trūdošiem kokiem un kritalām ir nedaudz atšķirīgs viedoklis, ko viņš arī gribēja atgādināt. Tādēļ publicēju viņa šajā talkas dienā «Liesmai» pastāstīto. 

Jaunās Baltkrievijas gājiena atbalstam

25.Augusts, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Svētdien,  Baltijas ceļa 31. gadadienā, vairākās Eiropas valstīs notika līdzīgi pasākumi Baltkrievijas atbalstam  — akcija «Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai». Iespaidīgākais no tiem bija Lietuvā, kur no Viļņas  līdz Medininku robežkontroles punktam ar Baltkrieviju  cits citam blakus nostājās  vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku.

Salacā skaita lašus un taimiņus

21.Augusts, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Trešdien virs Salacas 3. nēģu tača, klātesot Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zinātniekiem, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Salacgrīvas pašvaldības, vietējās makšķernieku biedrības pārstāvjiem, kā arī žurnālistiem un par šeit notiekošo ieinteresētiem salacgrīviešiem, oficiāli darbību sāka uz nārstu migrējošu lašu un taimiņu skaitītājs.

8,10 ha Latvijas zemes un ne tikai tie

18.Augusts, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Kamēr arī ražas rūķis atkal kaut cik iepriecina un pāri katra saimniekotāja problēmām sola vēl vienu labu gadu, no Eiropas Savienības (ES) un mūsu pašu valdības mājas izskan laukiem, it sevišķi to nākotnei, ne jau pašas priecīgākās ziņas. Vispirms tas sakāms par valdībā iecerēto īpašumu jaunu kadastrālo vērtību noteikšanu, kas sakarā ar cenu kāpumu tirgū paredz būtisku vērtību pieaugumu arī visai lauksaimniecības zemei. Tas laukos saimniekojošajiem liks rēķināties ar lielākiem nekustamā īpašuma nodokļu maksājumiem. Tie būs jāņem vērā aprēķinos, ko sēt vai stādīt, par cik kāpināt katra hektāra ražību, lai vēlā rudenī, galus savelkot, joprojām izrādītos, ka ir strādāts ar peļņu. Diemžēl pēc nodokļu paaugstināšanās ne viens vien mazais vai pat vidējais zemnieks var arī sarēķināt, ka pie tik labām zemes cenām sev un sievai pārtikušas vecumdienas var arī nodrošināt, nevis arot, sējot un pļaujot, bet gan lielāko daļu no zemes pārdodot (it sevišķi, ja dēliem un meitām lauku darbi nav sirds darbi).

467 «pulvera mucas» mūsu tuvumā

11.Augusts, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Ir teiciens: «Tikai tad, kad pērkons nodārdēs un zibens iespers, vecene atcerēsies, ka bija jāpārkrustās!» Tieši to var attiecināt uz enerģisko rosīšanos pasaulē un arī Latvijā pēc traģiskajiem notikumiem pagājušajā nedēļā Libānas galvaspilsētā Beirutā, kad tur eksplodēja 2750 tonnas amonija nitrāta, nogalinot un ievainojot simtiem cilvēku un nopostot lielu pilsētas daļu.