Aivars Ustups

Aivars Ustups

Brīdinošais metāla būris Lībiešu krastā

27.Jūlijs, 2021
Viedokļi
Laikrakstā

Vasarā, kad ierobežojumu dēļ daudziem ceļotgribētājiem ir nedrošība doties uz tālām zemēm, daudzi cenšas tepat Latvijā vēlreiz pabūt vietās, kurās ir iespējams ieraudzīt  kaut ko uzmanību piesaistošu. Par pēdējos mēnešos pieprasītu ceļojuma galamērķi atkal ir kļuvis Lībiešu krasts un Miķeļtornis. Te uz savas zemes mākslas darbu – brīvdabas instalāciju «Nekādu lībiešu nav» – izvietojis viens no Latvijā dzīvojošajiem pēdējiem lībiešiem, dzejnieks, mākslinieks un filozofijas doktors Valts Ernštreits. Objekts veidots kā draudīgs metāla būris, ko sedz ceļa zīmes ar nosvītrotiem vietu nosaukumiem lībiešu valodā

Globālās sasilšanas brīdinājums Eiropai

20.Jūlijs, 2021
Viedokļi
Laikrakstā

«Vācu valodā nav vārdu, lai precīzi pastāstītu, kas šeit ir noticis,» – tā svētdien pēc negaidīto un katastrofālo plūdu izpostīto federālo zemju apmeklēšanas teica Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa tūdaļ arī nešaubīgi pauda piekrišanu zinātnieku jau izteiktajiem pirmajiem secinājumiem, ka notikušais ir globālās sasilšanas reālas sekas, kas nu postoši skārušas arī Eiropu un Vāciju. Vācu valodā vārdu šo postījumu raksturošanai vispirms jau laikam gan nevar būt tādēļ, ka šī karus piedzīvojusī, pēc tiem atlabusī un mūsdienās sakārtotības un infrastruktūras ziņā precīzi izveidotā gandrīz vai paraugvalsts nekad tādus dabas radītus postījumus nav piedzīvojusi. Pat vēsturē pirms ķeizara Vilhelma laikiem. Ir pa reizei pēc ilgstošām lietavām plūdos no krastiem izgājusi Elba, Reina, it sevišķi Donava. Taču šoreiz, kad Vācijā divās dienās nolija 148 litri uz kvadrātmetru (jūlija mēneša norma ir 80 litru uz kvadrātmetru), plūdi sākās arī tajās federālajās zemēs, kuras ir tālu no lielajām upēm un kuru iedzīvotāji pat senatnē neko tādu nebija piedzīvojuši. Viņi gan pilsētiņas, gan mājas gadu simtiem bija veidojuši, būvējuši it kā tik drošās vietās, kurās jebkādas plūdu iespējas pat nebija iedomājamas. Bet notika it kā pat neiespējamais, un katastrofālajos plūdos ir iznīcināta vairāk nekā puse vienai no Vācijas visapdzīvotākajām, bagātākajām federālajām zemēm – Ziemeļreinai -Vestfālenai, kur cietuši šīs zemes 53 apgabali. Postījumi nodarīti arī citām zemēm.

Zinātnieki šādu dabas katastrofu skaidro ar to, ka milzīga anticiklona mala ilgāk nekā jebkad agrāk šovasar noturēja vēsa gaisa ieplūšanu Eiropā no ziemeļiem. Siltais klimats (pat Norvēģijas ziemeļos termometra stabiņš vairākkārt pakāpās virs + 30 grādu atzīmes) kausēja polāro ledu, iztvaikoja un atmosfērā pacēlās milzīgas ūdeņu masas. Tikuši pāri anticiklona robežai, mākoņu virpuļi tās izgāza, kur nu katram trāpījās un bija radušies lietus gāzēm visatbilstošākie apstākļi. Šoreiz visvairāk trāpīja Vācijai.

Bet zinātnieki jau tagad nešaubīgi paziņo, ka, nesamazinot globālo sasilšanu, neprognozējami, gluži negaidīti postījumi Eiropā arī citur var atkārtoties arvien biežāk un, iespējams, jau katru gadu. Jautājums būs vien, kurai valstij tie trāpīs nākamreiz un cik traģiski.

Zemenes māsīca spradzene

16.Jūlijs, 2021
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Meža zemenes pazīst laikam gan katrs latvietis, pat tie, kas pēc tām uz mežu nav gājuši, bet vien tirgū pirkuši vai baudījuši vien izcilas tortes krāšņā garnējumā. Taču daudz mazāk būs to, kas būs lasījuši vai pat pamanījuši meža zemenes radinieci spradzeni, kas pēc zinātnieku jaunākajiem pētījumiem vērtīguma ziņā mežinieci pat stipri pārspējot.

Aicinājums apzināt avotus

7.Jūlijs, 2021
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nesaskaitītie

Latvijā ir vairāk nekā 12 tūkstoši upju un vairāk nekā 2000 ezeru. Cik ir avotu, līdz šim nav saskaitīts. Pirms 30 gadiem pēc Gunta Eniņa vadīta semināra avotu atrašanās vietu kartes veidošana tika uzsākta. Taču, kad vienā vasarā vien tika pamanīti apmēram 1700 avoti un tika vērtēts, ka tādu daudzumu nopietnāk izpētīt nepietiks spēka, kartēšana apsīka, turpinājās neregulāri, bez mērķtiecības.

Piedāvāto putru karstu nestrebjot

6.Jūlijs, 2021
Viedokļi
Laikrakstā

Tas nu ir noticis. Administratīvi teritoriālā reforma reizē ar jaunievēlēto deputātu sanākšanu uz pirmajām domes sēdēm un vadošo amatpersonu ievēlēšanu vairumā pašvaldību ir kļuvusi reāla, beidzot sāk pati savu dzīvi.

Pirksim Eiropai draudzīgāku klimatu

29.Jūnijs, 2021
Viedokļi
Laikrakstā

Līgo svētki un Jāņi Eiropas mērogā nav tik populāri, lai tos arī citur vai veselu nedēļu svinētu, kā šogad pie mums. Citās Eiropas valstīs dažādās iestādēs un varas institūcijās darbs turpinājās ierastā ritmā, pēc iepriekš jau saskaņotiem plāniem.

Pārdomas pie Latvijas kuplākā ozola

18.Jūnijs, 2021
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Ir vietas, līdz kurām katram latvietim kaut reizi (varbūt pat vairākas) mūžā ir jāaizbrauc, jāaiziet. It sevišķi tiem, kuri gluži kā dievību godina Latvijas dabu. Neapšaubāmi tāds ir Gaiziņš, kaut vai Daugavas ūdeņu nu segtais, bet dzelmē tomēr vēl pastāvošais un reiz uz atgriešanos saules gaismā cerošais Staburags, arī Zilaiskalns un Sietiņiezis. 

Diža mežābele arī Brenguļos

18.Jūnijs, 2021
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Laikam tādēļ, ka ceļot gribošie labu laiku uz tālām zemēm nu tiek vien ar lielu apgrūtinājumu, viņi līdz šim mazāk zināmus dabas retumus daudz vairāk pamana tepat Latvijā. 

Likums bijušo paaudžu piemiņai

15.Jūnijs, 2021
Viedokļi
Laikrakstā

Saeimas preses dienests izplatīja ziņu, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā ir atbalstījusi «Latviešu vēsturisko zemju likuma» projektu. 

Par zirga un jātnieka sadarbību

10.Jūnijs, 2021
Viedokļi
Laikrakstā

Gandrīz vai paradokss, ka politiķu un sabiedrības interese par nupat notikušajām pašvaldību vēlēšanām ir pat krietni augstāka, nekā tā bija pašās vēlēšanu dienās. Uzzinājuši veiksminiekus, jaunajās pilsētu un novadu domēs iebalsoto konkrēto deputātu vārdus, daudzi nu meklē atbildi arī uz jautājumu, kādēļ bijusi tik zema vēlētāju aktivitāte.

Ir jāļauj noziedēt visiem un visam!

2.Jūnijs, 2021
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad nu jau no rīta agruma līdz vēlam vakaram dārzos ducina zāles pļāvēji un rūc trimmeri, Kauguru pagasta «Sapās» dzīvojošā Spodrīte Grudule rosina šo viņasprāt pārāk agro pavasarīgo trakumu kaut nedaudz piebremzēt. 

Zudušās Latvijas zūdošie dižkoki

2.Jūnijs, 2021
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad gatavoju rakstu par Tūteres svētozolu un tā dēlu Vecates pagastā, vairākās interneta vietnē «Zudusī Latvija» ievietotajās seno laiku fotogrāfijās aiz šī dižā ozola saskatīju arī pamatīgas, lielas lauku saimniecības ēkas.

Deputātu goda prāts un demokrātija

1.Jūnijs, 2021
Viedokļi
Laikrakstā

Nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām ir radusies liela neskaidrība, vai ir kāda jēga 5. jūnijā tās rīkot arī Madonas novadā un Rēzeknes novadā. Tā radusies pēc piektdien Satversmes tiesas publiskotā nolēmuma, ar kuru ir noteikts, ka reformas gaitā notikusī Varakļānu novada iekļaušana jaunajā Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei.

Uzrunas vēl pat nezināmiem adresātiem

25.Maijs, 2021
Viedokļi
Laikrakstā

Piektdien attālinātā režīmā sanāca Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) augstākā lēmēj­institūcija – LPS biedru sapulce. Pēdējā tik plaša, ar 118 biedriem pārstāvēta. 1991. gadā, kad šī savienība tika veidota, lai pārstāvētu pašvaldību vienotas intereses sarunās ar Ministru kabinetu, tika noteikts, ka par tās biedriem fiziskas personas nevar būt.

Ziedu salūts vasarai

21.Maijs, 2021
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kas gan to būtu domājis, ka arī Vasarsvētkiem piestāv salūts! Bet daba pēc pavasara siltuma un aukstuma untumiem ir tā pēc vasaras nocietusies, ka to sagaida ar gandrīz vai vienlaicīgu dažādu augu uzziedēšanu.

Vēsturisko zemju likums ārpus laika robežām

18.Maijs, 2021
Viedokļi
Laikrakstā

Kad tapa jauno novadu kartes, Valsts prezidents Egils Levits mazo novadu iedzīvotājiem, lai viņi lielajās teritorijās nepazaudētu savdabīgu dzīvesveidu un kultūrvēsturisku mantojumu, solīja īpašu – «Latviešu vēsturisko zemju likumu».

Augstā mastā dzimtas karogu ceļot

30.Aprīlis, 2021
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kad Latvijai ir valsts svētki, tie vispirms ir katram, kas latviskumu, piederību šai valstij ir cauri laikiem dzimtās līdz šodienai atnesuši. Vēl izteiksmīgāki šie svētki ir ģimenēm, kas svētu glabā uzticību dzimtas mājām. Tāda ir arī Ingūnas un Valda Prauliņu ģimene, kura nu jau piektajā paaudzē turpina viņu dzimtas saimniekošanu Burtnieku «Seķos». 

Top VARAM mūžīguma likums

27.Aprīlis, 2021
Viedokļi
Laikrakstā

Uz rezerves sliedēm ilgi komplektēts, gan piekabinot ļoti vajadzīgus, gan atkabinot par mazvajadzīgiem novērtētus vagonus (šoreiz – likuma pantus), nu ir izkustējies likumprojekta «Par pašvaldībām» smagsvara vilciens. Saeima to sāka skatīt ceturtdien un pēc neilgām debatēm (izteicās vien 8 deputāti) pieņēma pirmajā lasījumā un virzīja to uzlabošanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā.

Par Eiķeni, kura Gaujai ūdeni zog

23.Aprīlis, 2021
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad, lai attālinātos no drūzmas, nu biežāk dodamies «pie dabas krūts», varbūt ir vērts skriet ne tikai uz jau populārām takām un vietām, bet lūkoties arī uz piemirstajām.