Juris Mūrnieks

Pēc nepilnas nedēļas klāt 1. septembris. Pagājusi šā gada īpatnējā vasara, būs beidzies skolēnu brīvlaiks. Skolotāji jau atgriezušies darbā un gatavojas kārtējam mācību gadam.

Pirmā Pasaules kara beigas 1918. gada novembrī izraisīja iepriekš neparedzētas jukas un teritoriālās pārmaiņas visā pasaulē.

Pirmajā augustā stājās spēkā grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā, daļēji ierobežojot alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku, reklāmu un iespējamo atlaižu politiku.

Nu jau ar zināmu sistemātiskumu pēc katrām Saeimas un pašvaldību vēlēšanām uzzinām par gadījumiem, kad kāds mandātu ieguvušais deputāts ir melojis par savu iegūto izglītību.

Pirms 111 gadiem 28. jūlijā Austroungārija pieteica karu Serbijai, tādējādi aizsākot divdesmitā gadsimta pirmās puses lielāko militāro konfliktu pasaules vēsturē.

Pašvaldību vēlēšanas noslēgušās. Otrās vēlēšanas pēc administratīvās reformas ar jauno novadu sadalījumu.

1991. gada janvāra «barikāžu laiks» vēsturnieku skatījumā jau ir vēsture. Vēsture, kuras dalībnieki un aculiecinieki bija daudzi no mums.

Šogad pirmā skolas diena būs 2. septembrī, jo 1. septembris ir svētdiena. Ģimenēs, kurās ir skolēni vai studenti, gatavošanās jaunajam mācību gadam rit pilnā sparā – jāsapērk viss skolai nepieciešamais. Bieži vien tas būs arī jauns mobilais telefons, un ne jau no «lētā gala» modeļiem, zīmolu drēbes un apavi. Jāatzīmē gan, ka, kvalitatīvākas skolas somas jaunāko klašu skolēniem būs ērtākas un kalpos ilgāk.

Domāju, ka lielākā daļa «Liesmas» lasītāju atceras nu jau tālo 1989. gada 23. augustu, it kā parastu trešdienas vakaru, kas kļuva par pavērsiena punktu Baltijas valstu cīņā par savu neatkarību. Vakaru, kurā notika «Baltijas ceļa» akcija. Lielākā miermīlīgā akcija Latvijas vēsturē. Pasākums, kuru nozīmīguma ziņā daudzi vēsturnieki liek otrajā vietā aiz Latvijas Neatkarības kara.

Kādā jaukā jūlija dienā, kad bija iestājies kārtējais bezlietus periods, zālienā pāris metru attālumā no mājas ieraudzīju nelielu peļķīti. Nākamajā rītā peļķīte bija lielāka un redzamāka.

No 1944. gada pagājuši astoņdesmit gadi. Tālos Otrā pasaules kara notikumus atceramies tikai īpašos brīžos. Un par to nebūtu jābrīnās – jau vairāk nekā divus gadus Ukrainā notiek karš, katram no mums ir savas ikdienas problēmas. Bet notikumi Latvijas teritorijā pirms astoņdesmit gadiem būtiski mainīja mūsu vēsturi un sabiedrību.

8. jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Atšķirībā no Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām šoreiz visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, jāievēl deviņi deputāti.

1. maijs ir īpaša diena mūsu kalendārā, jo tajā minēti divi atzīmējami notikumi.

Sākšu ar anekdoti, kas varbūt bija īstenība. Kādreiz, vēl padomju laikos, kādā kolhozā vienkārša lauku tantiņa esot jautājusi vietējam partijas sekretāram: «Kas izgudrojis komunismu – komunisti vai zinātnieki?»

Pēdējā laikā par ikdienišķu lietu ir kļuvusi «Latvijas Pasta» darbības aprunāšana un kritizēšana.

Decembra pirmā svētdiena ir noteikta kā atceres diena ar ļoti garu nosaukumu: «Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena».

Novembri saistībā ar notikumiem mūsu valsts vēsturē bieži dēvē par patriotisma mēnesi. 1918. gada 18. novembrī latviešu politiķi spēja uz laiku aizmirst savstarpējās ķildas un vienoties par galveno – neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu.

Ar jauku laiku, ierastajiem ziedu klēpjiem, atkalredzēšanās prieku, nelielām bailēm pirmklasnieku vidū aizvadīta Zinību diena.

Šajās dienās, kā kurā skolā, ir izlaidumu laiks. Pirmo reizi devīto klašu beidzēji kārtojuši centralizētos eksāmenus. 

Jau nedaudz ilgāk kā gadu masu medijos viena no galvenajām tēmām ir Krievijas karš Ukrainā.