Latvijas Satiksmes ministrijas nupat publiskotie 2019. gada statistikas dati uzskatāmi liecina par prognozējamas tendences – tranzīta pārvadājumu apjomu samazināšanās – vēršanos plašumā. Šī tendence arī kļūst par aizvien nopietnāku visas Latvijas tautsaimniecības problēmu, pie tam nekādi risinājumi pie horizonta nav saskatāmi.
Šajās dienās informatīvajā telpā gandrīz vienlaikus izskanēja divas lielā mērā saistītas ziņas – ka Latvijas valsts atbildīgās institūcijas nav vārda tiešā nozīmē izdarījušas neko, lai pasargātu savu pilsoni Kristīni Misāni no izdošanas Dienvidāfrikas Republikai (DĀR), kā arī ka Latvija piešķīrusi politisko patvērumu Krievijas žurnālistam Aleksandram Švarjovam, kas dzimtenē izsludināts starptautiskā meklēšanā saistībā ar apsūdzībām neslavas celšanā un naudas izspiešanā, kā arī viņa ģimenes locekļiem.
Šīs nedēļas sākumā tika paziņots, ka Latvija kopā ar citām starptautiskās koalīcijas dalībvalstīm cīņai pret radikālo islāmistu grupējumu Daesh jeb Islāma valsti pārtrauc Irākas karavīru apmācīšanu. Savukārt par to, vai pagarināt misiju Irākā, tiks lemts tuvāko dienu laikā.
ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu noteiktās sankcijas ir radījušas virkni interesantu jautājumu – gan par pašām sankcijām, gan arī par to, kādiem mērķiem tiek izmantots sankciju esamības fakts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir gatava rosināt Latvijas galvaspilsētas Rīgas domes atlaišanu, pat neraugoties uz faktu, ka oficiālais šāda soļa attaisnojums – domes nespēja nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – izskatās atklāti apšaubāms no juridiskā viedokļa.
Latvijā aktualizējies jautājums par tā dēvētā digitālā nodokļa ieviešanu, negaidot, kamēr tas tiks ieviests visas Eiropas Savienības (ES) mērogā. Vienlaikus valdības vadītājs kādu neskaidru iemeslu dēļ vilcinās atbalstīt šādu soli.
Sabiedrības uzmanības centrā nonākusi parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu, kas sākās 15. novembrī. Atšķirībā no vairākuma iepriekšējo mēģinājumu, kad tā arī netika savākts referenduma rīkošanai nepieciešamo parakstu skaits, šoreiz iespējas to savākt šķiet ļoti reālas, tomēr tas nepavisam nenozīmē, ka arī pašā referendumā tiks atbalstīta Saeimas atlaišana.
18. novembrī – Latvijas valsts proklamēšanas 101. gadadienā – tradicionāli izskanēja daudz Latvijai veltītu labu vārdu un vēlējumu. Visdažādākie vēlējumi, kas nāca no visdažādākajiem cilvēkiem, no kuriem katrs uzsvēra, novēlēja vai iedomājās par tieši sev svarīgo, par savu skatījumu uz Latviju.
Plašu rezonansi izraisījusi divu Latvijas komerctelevīziju – TV3 un LNT – īpašnieku All Media Baltics lēmums par abu šo televīziju ziņu dienestu reorganizāciju, kā oficiāli tiek dēvēta faktiskā LNT likvidēšana.
Par Sabiedrības integrācijas fonda direktori nupat «konkursa kārtībā» tika iecelta Zaiga Pūce, kura vienlaikus ir arī pašvaldību lietu ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) dzīvesbiedre. Pats par sevi šis fakts neko neliecinātu, ja vien nebūtu kāds ļoti būtisks bet.
Nupat publiskotas SKDS veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka pārliecinošs vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata – viņi nekādi nespēj ietekmēt Saeimas un valdības darbu. Šādam apgalvojumam pilnībā piekrīt 45%, bet daļēji – 29% aptaujāto. Par to, ka viņiem ir iespējams ietekmēt Saeimas un valdības darbu, pilnībā pārliecināti ir tikai 6% aptaujāto, kamēr vēl 14% uzskata, ka viņiem šādas iespējas ir daļēji.
Kārtējā administratīvi teritoriālā reforma (process, kas tiek saukts par reformu) solās padarīt par vēsturi tādu politikas procesa sastāvdaļu kā vēlētāju apvienības. Savukārt pārmaiņas politisko partiju finansēšanas modelī nopietni apdraud vietējo un reģionālo partiju tālāko pastāvēšanu.
Fināla stadijā nonākusi valsts budžeta 2020. gadam apstiprināšana. Galvenā uzmanība pašsaprotami ir pievērsta visām vajadzībām nepietiekošo līdzekļu dalīšanai, gandrīz bez uzmanības atstājot kādu ļoti svarīgu faktu – valstij nav faktiski nekādu rezervju, atlicinātu gadījumam, kad pie durvīm atkal pieklauvēs ekonomiskā krīze.
Latvijas valdošajā koalīcijā turpinās iekšējā matu skaldīšana, tostarp arī kāda savdabīga, lai gan politikas praksē nebūt ne tik reta iemesla dēļ. Stāsts ir par to, ka viens no valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, pieklājīgi izsakoties, pavisam noteikti nav attaisnojis cerības, ka pēc iekļaušanās valdošajā koalīcijā šīs partijas pārstāvji varētu arī ielikt kādos nebūt rāmjos savu revolucionāro retoriku un kaismi. Runa ir par Jauno konservatīvo partiju (JKP).
Latvijas augstākās izglītības nozari nu jau krietnāku laiku tricina skandāls ap mūsu valsts vadošās augstākās izglītības iestādes – Latvijas Universitātes (LU) – rektora amatu vai, pareizāk, ap Indriķa Muižnieka tiesībām tikt atkārtoti apstiprinātam šajā postenī.
Turpina pieņemties spēkā pretestība vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) rosinātajai administratīvi teritoriālajai reformai. Tostarp pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes slēgtajā sēdē notikuša balsojuma kļuva skaidrs, ka vairākums pašvaldību šo reformu neatbalsta.
Vienošanās par 2020. gada budžetu paredz arī kādu ļoti interesantu punktu, lai gan pastāv aizdomas, ka budžeta sastādītāji par to labprātāk klusētu un izvairītos no šā punkta apspriešanas publiskajā telpā. Par 4,4 miljoniem eiro ir paredzēts palielināt izdevumus politisko partiju darbības nodrošināšanai.
Pēdējā laikā Latvijā aktualizējies jautājums par to, kā padarīt valsti konkurētspējīgu cīņā par viesstrādnieku piesaisti. Pastāv ticama iespēja, ka samērā drīzā nākotnē varētu tikt veikti grozījumi likumdošanā, kuru rezultāts savukārt būs viesstrādnieku skaita pieaugums.
Latvijas valdība un arī parlaments pašlaik atrodas nākamā gada budžeta veidošanas procesā. Fakts, ka līdzekļu nepietiek visām vajadzībām, ir ierasta lieta un nav nekas unikāls nedz Latvijā, nedz arī pasaulē. Daudz sliktāk ir, ka līdzekļu nepietiek arī tiem mērķiem, kas jau paredzēti mūsu valsts likumdošanā.
Nākamajā gadā darbu sāks jauna atomelektrostacija (AES) Baltkrievijā – Astravjecas AES. Tā kā minētā AES neatrodas tālu no Baltkrievijas kaimiņvalstu – Lietuvas un arī Latvijas – robežām, it īpaši Lietuvā ļoti aktuāls ir jautājums par AES drošību.