Plašas un kaismīgas diskusijas ir izraisījis Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paustais viedoklis par nepieciešamību «stiprināt politisko atbildību» valsts kapitālsabiedrībās, tostarp tādēļ, ka šādas ieceres varbūtēja īstenošana dzīvē kļūs par pagriezienu prom no līdzšinējā valsts kapitālsabiedrību depolitizācijas kursa.
Tiešsaistes platformā manabalss.lv ir izvirzītas divas iniciatīvas, no kuru apspriešanas Latvijas likumdevējiem acīmredzami nekādi neizdosies izvairīties un kuras abas tikpat acīmredzami jau sastopas ar t.s. finanšu sektora pretestību.
Latvijas sabiedriskajā medijā LSM.lv pastāv projekts ar nosaukumu «Jēgpilna birokrātija».
Plašu rezonansi publiskajā telpā ir izraisījis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmums atņemt Latvijas pilsonību Ņikitam Oboznijam – 29 gadus vecam vīrietim, kurš piedzimis un visu mūžu nodzīvojis Latvijā, taču bērnībā viņam bijusi Ukrainas pilsonība.
Noslēguma stadijā ir iegājis skandāls, kas izcēlās, kad atklājās – uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas (EDZL), kas ir Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā, vadībai un padomei jau 2024. gadā tikušas iegādātas neparasti dārgas un visaptverošas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises.
Latvijā katrās vēlēšanās nenovēršami piedalās kāds politiskais spēks vai domubiedru grupu savākusi spilgta personība, kas piesaista lielu daļu ar esošo kārtību neapmierināto vēlētāju balsu.
Ar nožēlu jāatzīst, ka mūsu nacionālās leģendas, Maestro Raimonda Paula 90 gadu jubileju ir apēnojis mēģinājums viņa vārda aizsegā šā gada jūlijā noorganizēt pasākumu ar nosaukumu «Raimonda Paula dziesmusvētki Manai dzimtenei».
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā vēl 2024. gadā Saeimas pieņemtie grozījumi kredītiestāžu likumā, kuri četrām galvenajām jeb sistēmiskajām Latvijas bankām uzliek par pienākumu nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu kā minimums novadu centros.
Pasaules lielajā troksnī mēs bieži esam pieradināti meklēt grandiozo – spožas uzvaras, skaļus saukļus, vēsturiskus pavērsienus un citas līdzīgas lietas.
Latvijā, šķiet, ir viena nesatricināma tradīcija, kura uzskatāmi liecina par to, ka gada beigas vairs nav tālu – skandāli par valsts finansējuma piešķiršanu sportistiem un sporta federācijām.
Pagājušajā nedēļā Saeimā tika pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības likumā, kuri stāsies spēkā nākamā gada vidū un atbilstīgi kuriem virknei pārtikas pamatproduktu tiek noteikta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 12% apmērā.
Pagājušajā nedēļā pamatīgu vētru kā minimums sociālajos tīklos izraisīja Saeimas lēmums steidzamības kārtā piešķirt Latvijas pilsonību sīrietim Muhammadam Alismailam, ignorējot faktu, ka minētais nu jau Latvijas pilsonis latviešu valodu neprot un valodas eksāmenu nav nokārtojis.
Pavisam nesen interesantas lietas risinājās samērā netālajā Siguldas novadā, tostarp liekot aizdomāties par to, kādas tad īsti ir iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības darbu laikā, kad nekādas vēlēšanas pārskatāmā nākotnē nav gaidāmas.
Pagājušās nedēļas laikā būtībā finiša taisnē nonāca divas, var teikt, politiski nozīmīgas izmeklēšanas, kur abos gadījumos paliek vairāk jautājumu, nekā ir sniegts atbilžu.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmums pārcelt jautājuma par Latvijas iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas izlemšanu uz laiku jau pēc nākamās Saeimas darba uzsākšanas acīmredzami ir labākais no šobrīd iespējamajiem risinājumiem, kas vienlaikus mazina kaislības, kādas šī tēma uzjundījusi sabiedrībā.
Šā gada 18. oktobrī Latvijā tika ielikti pamati jaunam un – kā sola dibinātāji – arī viena mērķa sasniegšanai paredzētam («vienreizējas lietošanas») politiskajam spēkam.
Oktobra pirmajā pusē tika secināts, ka jau šā gada martā valsts pārvaldes ietvaros izveidotā grupa birokrātijas mazināšanai ir sevi izsmēlusi, tamdēļ tai nepieciešams neatkarīgs vadītājs «no ārpuses».
Pagājušajā nedēļā Saeima pēc ilgiem cīkstiņiem un ar trešo piegājienu pieņēma grozījumus likumā par piesārņojumu, kā arī nobalsoja par to, ka steidzamības kārtībā tiek skatīts ar šiem grozījumiem cieši saistītais Ekonomiskās ilgtspējas likums.
Atbilstīgi valsts Oficiālās statistikas portāla datiem (t.i., pašiem oficiālākajiem, kādi Latvijā vispār ir pieejami) mūsu valsts iedzīvotāju vidējais vecums šogad ir palielinājies līdz 43,5 gadiem. Pagājušajā gadā šis rādītājs bija par trim mēnešiem mazāks.
Viena no problēmām, par kuru varas iestādes centīgi klusē, bet kura, raugoties uz informāciju sociālajos tīklos un dažādos interneta servisos, nupat ir pieņēmusi visīstākās epidēmijas, ja ne visas pandēmijas apmērus, ir telefona krāpnieki.