18. novembrī – Latvijas valsts proklamēšanas 101. gadadienā – tradicionāli izskanēja daudz Latvijai veltītu labu vārdu un vēlējumu. Visdažādākie vēlējumi, kas nāca no visdažādākajiem cilvēkiem, no kuriem katrs uzsvēra, novēlēja vai iedomājās par tieši sev svarīgo, par savu skatījumu uz Latviju.
Plašu rezonansi izraisījusi divu Latvijas komerctelevīziju – TV3 un LNT – īpašnieku All Media Baltics lēmums par abu šo televīziju ziņu dienestu reorganizāciju, kā oficiāli tiek dēvēta faktiskā LNT likvidēšana.
Par Sabiedrības integrācijas fonda direktori nupat «konkursa kārtībā» tika iecelta Zaiga Pūce, kura vienlaikus ir arī pašvaldību lietu ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) dzīvesbiedre. Pats par sevi šis fakts neko neliecinātu, ja vien nebūtu kāds ļoti būtisks bet.
Nupat publiskotas SKDS veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka pārliecinošs vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata – viņi nekādi nespēj ietekmēt Saeimas un valdības darbu. Šādam apgalvojumam pilnībā piekrīt 45%, bet daļēji – 29% aptaujāto. Par to, ka viņiem ir iespējams ietekmēt Saeimas un valdības darbu, pilnībā pārliecināti ir tikai 6% aptaujāto, kamēr vēl 14% uzskata, ka viņiem šādas iespējas ir daļēji.
Kārtējā administratīvi teritoriālā reforma (process, kas tiek saukts par reformu) solās padarīt par vēsturi tādu politikas procesa sastāvdaļu kā vēlētāju apvienības. Savukārt pārmaiņas politisko partiju finansēšanas modelī nopietni apdraud vietējo un reģionālo partiju tālāko pastāvēšanu.
Fināla stadijā nonākusi valsts budžeta 2020. gadam apstiprināšana. Galvenā uzmanība pašsaprotami ir pievērsta visām vajadzībām nepietiekošo līdzekļu dalīšanai, gandrīz bez uzmanības atstājot kādu ļoti svarīgu faktu – valstij nav faktiski nekādu rezervju, atlicinātu gadījumam, kad pie durvīm atkal pieklauvēs ekonomiskā krīze.
Latvijas valdošajā koalīcijā turpinās iekšējā matu skaldīšana, tostarp arī kāda savdabīga, lai gan politikas praksē nebūt ne tik reta iemesla dēļ. Stāsts ir par to, ka viens no valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, pieklājīgi izsakoties, pavisam noteikti nav attaisnojis cerības, ka pēc iekļaušanās valdošajā koalīcijā šīs partijas pārstāvji varētu arī ielikt kādos nebūt rāmjos savu revolucionāro retoriku un kaismi. Runa ir par Jauno konservatīvo partiju (JKP).
Latvijas augstākās izglītības nozari nu jau krietnāku laiku tricina skandāls ap mūsu valsts vadošās augstākās izglītības iestādes – Latvijas Universitātes (LU) – rektora amatu vai, pareizāk, ap Indriķa Muižnieka tiesībām tikt atkārtoti apstiprinātam šajā postenī.
Turpina pieņemties spēkā pretestība vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) rosinātajai administratīvi teritoriālajai reformai. Tostarp pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes slēgtajā sēdē notikuša balsojuma kļuva skaidrs, ka vairākums pašvaldību šo reformu neatbalsta.
Vienošanās par 2020. gada budžetu paredz arī kādu ļoti interesantu punktu, lai gan pastāv aizdomas, ka budžeta sastādītāji par to labprātāk klusētu un izvairītos no šā punkta apspriešanas publiskajā telpā. Par 4,4 miljoniem eiro ir paredzēts palielināt izdevumus politisko partiju darbības nodrošināšanai.
Pēdējā laikā Latvijā aktualizējies jautājums par to, kā padarīt valsti konkurētspējīgu cīņā par viesstrādnieku piesaisti. Pastāv ticama iespēja, ka samērā drīzā nākotnē varētu tikt veikti grozījumi likumdošanā, kuru rezultāts savukārt būs viesstrādnieku skaita pieaugums.
Latvijas valdība un arī parlaments pašlaik atrodas nākamā gada budžeta veidošanas procesā. Fakts, ka līdzekļu nepietiek visām vajadzībām, ir ierasta lieta un nav nekas unikāls nedz Latvijā, nedz arī pasaulē. Daudz sliktāk ir, ka līdzekļu nepietiek arī tiem mērķiem, kas jau paredzēti mūsu valsts likumdošanā.
Nākamajā gadā darbu sāks jauna atomelektrostacija (AES) Baltkrievijā – Astravjecas AES. Tā kā minētā AES neatrodas tālu no Baltkrievijas kaimiņvalstu – Lietuvas un arī Latvijas – robežām, it īpaši Lietuvā ļoti aktuāls ir jautājums par AES drošību.
Neraugoties uz bieži sastopamo visai skeptisko attieksmi pret dažādu socioloģisko aptauju rezultātiem, vairākumā gadījumu tie visai precīzi atspoguļo sabiedrības noskaņojumus. Tajā skaitā arī SKDS nesen veikta aptauja, kura liecina – par galveno Latvijas sabiedrībā risināmo problēmu 76% valsts iedzīvotāju atzīst ekonomiku.
Nesen darba kārtībā uz brīdi parādījās partijas Attīstībai/Par! (AP) rosinātā iniciatīva, ka Latvijā jāievieš arī ceļošanas pase, lai atvieglotu pilsoņu došanos uz ārvalstīm. Iniciatīvu gan ātri apslāpēja Iekšlietu ministrija (IeM), norādot, ka pašreizējais tehniskais nodrošinājums nav pielāgots vairāku pasu izsniegšanai.
Pagājušā nedēļā pēc anonīma zvana par Rīgas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā it kā ievietotu spridzekli no tās tika steigšus evakuēti visi pacienti, vai nu pārvedot tos uz citām ārstniecības iestādēm, vai veselākos atlaižot uz mājām.
Noslēgumam tuvojas skandāls ap «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) vadības maiņu – kā liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikumi, viena no lielākajiem valsts uzņēmumiem vadība tiks meklēta ārvalstīs.
Plašu rezonansi negaidīti izraisīja balsojums valdībā par Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu Valsts Drošības dienesta (VDD) vadītāja amatā. Viena no valdošās koalīcijas partijām – Jaunā konservatīvā partija (JKP) paziņoja, ka Mežvieta apstiprināšana iecerēta slepus, un prasīja, lai viņš sniedz atskaiti par VDD paveikto viņa darbības laikā. Kad šī prasība tika noraidīta, JKP ministri balsojumā nepiedalījās un tā laikā pameta valdības sēdi.
Baltijas valstīs plašu ažiotāžu izraisījuši Krievijas plāni ar salūtiem atzīmēt kopumā 17 dažādu Austrumeiropas valstu galvaspilsētu ieņemšanu jeb atbrīvošanu no nacistiskās Vācijas spēkiem II pasaules kara laikā. Salūti ir daļa no PSRS uzvaras pār nacistisko Vāciju 75. gadadienas atzīmēšanas svinībām.
Latvijai kopš šīs nedēļas sākuma ir jauns prezidents – jurists un vēl nesen Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits. Savu prezidentūru jaunais prezidents sāka ar visai aizkustinošiem un sirsnīgiem solījumiem strādāt visas Latvijas tautas labā, un šie solījumi daudziem deva cerības, ka Latvijai atkal varētu būt Prezidents (ar lielo burtu).