Vēl jūnija beigās bez īpašas ievērības tika atstāta kāda gana interesanta diskusija – par to, ka arī kā minimums Latvijas lielo pilsētu, pirmkārt jau Rīgas, mēru un vicemēru biroju vadītāji, padomnieki un vēl kādu līdzīgu amatu īpašnieki varētu iegūt valsts amatpersonu statusu.
Neilgi pirms Līgo svētkiem simbolisku neuzticības balsojumu Saeimā izturējusī Ministru prezidente (simbolisku tādēļ, ka nekādu iespēju gāzt valdību opozīcijai nebija) Evika Siliņa nāca klajā ar aicinājumu iesaldēt ministru un citu augstu valsts amatpersonu algas.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam ir izvirzīts bijušais ilggadējais Salaspils mērs, bet pēc tam bijušais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
Iepriekšējās nedēļas nogalē aizvadītās pašvaldību vēlēšanas, protams, ir devušas krietnu vielu pārdomām par to, kādi procesi tad pašlaik īsti risinās Latvijas politiskajā dzīvē un sabiedrībā, kā arī radījušas priekšnoteikumus vienam it kā gluži ne politiskam skandālam.
Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar atzinumu, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic atgūšanai.
Iespējams, ne viens vien mājdzīvnieka īpašnieks nesen pievērsa uzmanību ziņai, ka valsts iestādes, tajā skaitā Tieslietu ministrijas un Zemkopības ministrijas personās, ir sākušas strādāt pie tāda valstiski svarīga jautājuma kā suņuku un kaķu mantošanas sakārtošana. Kas vienlaikus gan ir arī stāsts ne tikai par mājas mīluļiem.
Viena no lietām, kas jau gadiem nebeidz izbrīnīt (un nepavisam ne šī vārda labākajā nozīmē) valmieriešus, acīmredzami ir Valmieras tirgus. Kas uz kopumā sakārtotās un safrizētās pilsētas centra un apkaimes fona aizdomīgi izskatās pēc sava veida vēstures relikta.
Pirms neilga laika šo rindu autoram apstākļu sakritības dēļ bija iespēja pabūt kādā pasākumā, kas bija paredzēts reģionālā mazā un vidējā biznesa izglītošanai un apmaksāts galvenokārt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem ar piešprici no valsts budžeta.
Valsts svētki, protams, ja tie patiešām ir īsti, nevis formāli svētki, savā ziņā līdzinās ģimenes pasākumiem.
Gandrīz vienlaikus ar Lieldienām publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs, balstoties uz kāda trauksmes cēlāja ziņojumu, ir ierosinājis pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanai no amata.
Nedēļā pirms Lieldienām Latvijas publiskajā telpā tika sacelta iespaidīga ažiotāža saistībā ar Aizsardzības ministrijas (AM) plāniem nākamo trīs gadu laikā iztērēt līdz 900 tūkstošiem eiro parādes zobenu iegādei Latvijas Bruņoto spēku virsniekiem.
Pagājušajā nedēļā Latvija piedzīvoja sava veida vēsturisku notikumu – pēkšņi un negaidot sakarā ar uzticības zaudēšanu no amata tika atbrīvots ilggadējais nu jau bijušais airBaltic izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs vienā personā Martins Gauss.
Bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) pēc būtībā padzīšanas no ministra amata turpina pierādīt savu profesionālo mazspēju – šoreiz jau savā jaunajā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja, amatā, kur darbu ir sācis ar ilgi gaidīto, uz birokrātijas mazināšanu vērsto izmaiņu būvniecības likumā atlikšanu tālākā plauktā.
Samērā nesen plašu ažiotāžu sacēla konservatīvās domas portāla Telos galvenās redaktores Agneses Irbes publiskotais atklātais paziņojums, kura būtība bija, ka valsts iestādes liedz portālam konkursa kārtībā iegūt finansējumu tā «nepareizo» uzskatu dēļ.
Rīt Saeimas sēdē tiks lemts par tādu jautājumu kā Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas jeb, ja citiem vārdiem, – par atteikšanos no kājnieku mīnu ražošanas, tirgošanas un izmantošanas aizlieguma.
Šīs nedēļas sākumā uz pirmo sanāksmi kopā sanāca tādi ļaudis kā birokrātijas mazināšanas pasākumu darba grupa.
Pagājušās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka šā gada 5. jūnijā līdz rajona tiesai beidzot ir nonākusi bijušā Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa lieta.
Pēdējo dienu lielās politikas kaislības – asa vārdu pārmaiņa starp ASV un Ukrainas prezidentiem Baltajā namā, kura izcēlās dēļ dažādiem viedokļiem par tā arī neparakstīto vienošanas par Ukrainas retzemju metāliem, līdztekus visam pārējam raisa arī pārdomas par tādu tēmu kā ārvalstu investīcijas.
Virzība uz pārmaiņām valdībā, kas vairāku mēnešu garumā tika apspriesta visos iespējamajos veidos un variantos, beidzot ir ieguvusi konkrētas aprises.
Nu jau ilgāku laiku galvenā politiskā tēma, kas tiek locīta dažādos veidos un variantos, ir sastāva maiņa mūsu valdošajā koalīcijā.