Nedēļā pirms Lieldienām Latvijas publiskajā telpā tika sacelta iespaidīga ažiotāža saistībā ar Aizsardzības ministrijas (AM) plāniem nākamo trīs gadu laikā iztērēt līdz 900 tūkstošiem eiro parādes zobenu iegādei Latvijas Bruņoto spēku virsniekiem.
Pagājušajā nedēļā Latvija piedzīvoja sava veida vēsturisku notikumu – pēkšņi un negaidot sakarā ar uzticības zaudēšanu no amata tika atbrīvots ilggadējais nu jau bijušais airBaltic izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs vienā personā Martins Gauss.
Bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) pēc būtībā padzīšanas no ministra amata turpina pierādīt savu profesionālo mazspēju – šoreiz jau savā jaunajā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja, amatā, kur darbu ir sācis ar ilgi gaidīto, uz birokrātijas mazināšanu vērsto izmaiņu būvniecības likumā atlikšanu tālākā plauktā.
Samērā nesen plašu ažiotāžu sacēla konservatīvās domas portāla Telos galvenās redaktores Agneses Irbes publiskotais atklātais paziņojums, kura būtība bija, ka valsts iestādes liedz portālam konkursa kārtībā iegūt finansējumu tā «nepareizo» uzskatu dēļ.
Rīt Saeimas sēdē tiks lemts par tādu jautājumu kā Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas jeb, ja citiem vārdiem, – par atteikšanos no kājnieku mīnu ražošanas, tirgošanas un izmantošanas aizlieguma.
Šīs nedēļas sākumā uz pirmo sanāksmi kopā sanāca tādi ļaudis kā birokrātijas mazināšanas pasākumu darba grupa.
Pagājušās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka šā gada 5. jūnijā līdz rajona tiesai beidzot ir nonākusi bijušā Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa lieta.
Pēdējo dienu lielās politikas kaislības – asa vārdu pārmaiņa starp ASV un Ukrainas prezidentiem Baltajā namā, kura izcēlās dēļ dažādiem viedokļiem par tā arī neparakstīto vienošanas par Ukrainas retzemju metāliem, līdztekus visam pārējam raisa arī pārdomas par tādu tēmu kā ārvalstu investīcijas.
Virzība uz pārmaiņām valdībā, kas vairāku mēnešu garumā tika apspriesta visos iespējamajos veidos un variantos, beidzot ir ieguvusi konkrētas aprises.
Nu jau ilgāku laiku galvenā politiskā tēma, kas tiek locīta dažādos veidos un variantos, ir sastāva maiņa mūsu valdošajā koalīcijā.
Šā gada 1. februārī stājās spēkā pagājušā gada nogalē pieņemtie Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kuri paredz, ka valsts iestādes turpmāk katru mēnesi savās interneta vietnēs publiskos iestādes amatpersonām aprēķinātos atalgojumus (ieskaitot visas prēmijas un piemaksas, taču neskaitot pabalstus).
Saeima savā sēdē konceptuāli atbalstījusi tādu lietu kā «krāna ūdens» brīva pieejamība tajās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kuras ir pieslēgtas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un kur notiek ieturēšanās uz vietas. Sākot no restorāniem un beidzot ar visādām ieskrietuvēm.
Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi izraisīja ziņa, ka Zviedrijas lielākā mežsaimniecības grupa Sodra plāno pārdot tās īpašumā esošos mežus Baltijas valstīs.
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Latvijas galvaspilsētā Rīgā pēkšņi (lai arī nevarētu teikt, ka negaidīti) ir aktualizējies jautājums par iespējamo mošejas būvniecību.
Ar politiski nozīmīgiem notikumiem stipri trūcīgo gadumijas laika posmu šoreiz pacentās padarīt interesantāku lidsabiedrības airBaltic vadība.
Dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta parlamentārā izmeklēšanas komisija ir apstiprinājusi, kā arī pēc Saeimas prezidija akcepta publiskojusi savu gala ziņojumu, tostarp nosaucot 18 dažādas amatpersonas, kuras ir pieļāvušas kļūdas, kas beigās novedušas pie visa projekta īstenošanas apdraudējuma. Vai arī, kā teikts dokumentā, nav ieņēmušas pietiekami aktīvu pozīciju.
Decembra sākumā plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka Latvijas Universitātes pētnieku komanda tenūrprofesores, socioloģes Intas Mieriņas vadībā ir saņēmusi Eiopas prestižāko un nozīmīgāko Eiropas Zinātnes padomes grantu un tagad piecu gadu garumā par kopumā diviem miljoniem eiro pētīs jautājumu, kamdēļ attieksme pret kara bēgļiem no Ukrainas Centrālajā un Austrumeiropā ir labvēlīgāka nekā pret imigrantiem no Āfrikas vai Āzijas valstīm.
Aizvadītā mēneša laikā Saeima vispirms vienbalsīgi (par balsojot visiem 85 klātesošajiem deputātiem) pieņēma lēmumu turpmāk pieprasīt obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) arī par visiem tiem transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās satiksmē, bet pēc divām nedēļām tikpat vienbalsīgi (šoreiz ar 92 deputātu balsīm) nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā jau grozījumus likumā par OCTA.
Pagājušās nedēļas nogalē Saeimā un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (kā tagad sauc daļu no bijušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan nosaukums ir lielā mērā pievilkts aiz ausīm un pielāgots abreviatūrai VARAM) notika tāds interesants gada pasākums kā forums par iedzīvotāju padomēm pašvaldībās.
Pēdējā mēneša laikā Latvijā gana iespaidīgas kaislības ir raisījis tāds pasākums kā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (AF) atbalsta programma mediju modernizācijai un digitalizācijai.