Valmierietis

Atvadīšanās vārdi bērziem

- 27.Jūnijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Šķiršanās no kaut kā mīļa uz visiem laikiem ir sāpīga. Cilvēkiem tad mēdz teikt atvadu vārdus. Esmu lasījis arī zirgam, pat sunim uzrakstītu nekrologu. Šoreiz atvadīšanās vārdus gribu teikt diviem Valmierā Beātes un Andreja Upīša ielas stūrī  gadiem augušajiem, bet nu nozāģētajiem  bērziem. Viņus nogāza tajā pašā dienā, kad pirms Andreja Upīša ielas pārbūves dzīve izbeidzās vismaz 30 darbu zonā esošajām   liepiņām.  Pirms tam Valmieras pašvaldības Koku novērtēšanas komisija  bija secinājusi, ka lielākajai šo liepu daļai  pirms gadiem  gauži nepareizi galotnes nozāģētas. Tādēļ stumbros tieši  no galotnēm sākusies trupe, turklāt daudzas liepas bojātas arī  tīri mehāniski, jo  auga pārāk tuvu brauktuvei.

Teātris mainās lēni

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Aktrise un režisore Indra Roga. Pasakot šo vārdu salikumu, pateikts būtu ļoti daudz, ja šo sarunu pamanītu teātra mīļotāji. Katrs no viņiem zina nosaukt kādu Indras spēlētu lomu, kādu iestudētu izrādi. Tās vairākas sezonas iestudētas arī Valmieras teātrī —  «Zojkina kvartira», «Meistars un Margarita» un citas. Pašlaik repertuārā ir «Vidzemnieki». Taču Indras darbu un pienākumu listē jau labu laiku ir vēl citi ieraksti. Viņa strādā Kultūras akadēmijā un skolo jaunos aktierus.  Vēl svarīgāk, ka kopā ar Mihailu Gruzdovu pašlaik audzina Valmieras teātra kursu, un gadu viņa ir Valmieras Drāmas teātra mākslinieciskā vadītāja.

Pārdomas par Miera dārzu

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Nekad nesaki nekad, mēdz teikt dzīves pieredzējuši cilvēki, gribēdami iekarsušam solījuma devējam saglabāt atkāpšanās ceļu. Ir kaut kas komisks šajā atziņā, un pašai to nākas atzīt, kad runa ir par kapiem.

Par īpašu simtu

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

2004. gada oktobrī Latvijā tautas aptauja noskaidroja 100 populārākās personības. Interneta portālā Apollo bija 2588 balsotāji, par zināmāko atzīstot tālaika Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Latvijas Avīzes un Mājas Viesa 4315 anketās par populārāko atzīts Latvijas Valsts bijušais prezidents Kārlis Ulmanis. Kopumā  visvairāk balsu (5144) par Dainu tēvu Krišjāni Baronu. Pirmajā desmitā vēl: Kārlis Ulmanis (5080 balsis), rakstnieks Rūdolfs Blaumanis (4990), Latvijas Valsts bijušais prezidents Jānis Čakste (4930), Vaira Vīķe-Freiberga (4852), sabiedriskais darbinieks Krišjānis Valdemārs (4800), militārais darbinieks Oskars Kalpaks (4743), tēlnieks Kārlis Zāle (4591), dzejnieks Rainis (4579), komponists Raimonds Pauls (4566).

Mīlestības dārzā

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Viņu skaistākie sapņi reiz sākās laikā, kad daba plaukst ziedos un reibina smaržās. 1967. gada 27. maijā Skaidrīte un Aivars salika kopā katrs savu, un sākās viens kopējais dzīves sapnis — kopā izjust, kā aust jauna diena, kā gluži vienkārši ir jābūt kopā, lai priecātos par visu, kas uzplaukst Mīlestības dārzā.

Ar mūziku pa Valmieru

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

ANETE MĪLBERGA ir īstena valmieriete, kas bērnību pavadījusi deviņstāvenēs un spēlējoties Gaujas krastos. Jaunā meitene dalās pārdomās par Valmieru un savu ikdienu.

Attīsta SIA VALTECH

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Tiem valmieriešiem, kuru ikdienas ceļi ved garām bijušajam maizes kombinātam, noteikti nav palikušas nepamanītas šīs vienubrīd galīgi pamestā padomju laika industriālās maizes ceptuves ēku kompleksa pārvērtības. Tām visciešākā saistība ar lielu ražošanas uzņēmumu otrā Gaujas krastā, tāpēc Valmierietim par visu šī procesa anatomiju klāsta SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings.

Dzīves ceļa meklētājs

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Pirms 130 gadiem

1888. gada 9. maijā (j. st.) Kauguru pagastā kalpu pāra Mārča un Marijas Kārkliņu meitai Annai piedzimst ņiprs puišelis, kuram kristībās luterāņu baznīcā ar mācītāja Jāņa Neilanda svētību dod divus vārdus: Kārlis un Voldemārs. Ierakstā par vecākiem norādīts, ka māte ir neprecētā Anna Kārkliņš Kauguru pagasta Iemetējos. Par kūmām aicināti šo māju saimnieks Jānis Briedis ar sievu Mariju un pašas brālis, zēna krusttēvs Kārlis Kārkliņš. Iemetējos bez Annas, kurai tobrīd jau 32, dzīvo jaunākie brāļi — Mārcis un jau minētais Kārlis. Par zēna tēvu nekas nav zināms. Autobiogrāfijā publicists un literatūrzinātnieks Kārlis Kārkliņš rakstīs: „Mana māte bija neikdienišķa sieviete. Viņas dzīvei bija noteikts mērķis. Viņa izvadīja mani skolotāju seminārā un pēc tam aizgāja mūžībā. Māte upurēja dzīvi manā labā. Spēku dzīvot viņa smēla reliģijā. Viņa bija izaugusi hernhūtiešu apvidū. Katru svētdienu gāja baznīcā un uzticīgi kalpoja savam Dievam. No viņas es mantoju dziļu reliģiozitāti un garīgas intereses. Vispirms mācījos Kauguru un Jaunvāles pagasta skolā. [..] Labi es jutos Trikātas draudzes skolā, kurā par pārzini darbojās Jēkabs Mūrnieks. Aizmirsis savu personīgo dzīvi, viņš pilnīgi ziedojās savu skolnieku labā. Viņš bija skolotājs no Dieva žēlastības. Viņš atbalstīja mani materiāli un garīgi. J. Mūrnieks mani ievadīja skolotāja gaitās, no kurām nekad neesmu novērsies.” (Trimdas rakstnieki. 1947.)

Vajadzēs cirvju lietošanas atļaujas

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Karstā vai vēsā dienā katram ir sava veida atpūšanās. Vieniem tīkama ir ēnā pasēdēšana, citiem desu cepšana ugunskurā. Varētu vien priecājoties nopriecāties, ka gan vieniem, gan otriem nu arī Valmierā Gaujas krasta nostūrī pie Vanšu tilta ir izveidota lieliska atpūtas vieta. Te laikam gan Valmierā šobrīd ir vienīgā it kā oficiālā vieta, kur no akmeņiem izveidotos īpašos laukumos var pie Gaujas arī ugunskuru uzkurināt.

Peldēšana notiks Gaujas ūdenī!

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Miķelim un lielai daļai valmieriešu arīdzan jau aizmirsies, pirms cik gadiem ar lielu pompu tika ielikts pamats jaunajam Valmieras peldbaseinam. Toreiz klāt bija arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Sen pagājuši – būs jau kāds pusducis – arvien jauni, atkal un atkal uz priekšu pārceltie baseina nodošanas ekspluatācijā nodošanas termiņi. Vēl martā vietējie peldēt mācētāji un arīdzan nemācētāji vēl cepās par celtnieku un visādu citādu baseina aprīkotāju gliemeža gaitu, bet šodien, kad maijs ārā finišē ar pat pērnajai vasarai neraksturīgiem plus grādiem, vairums no viņiem vairs neuztraucas – tūlīt taču varēs baudīt Gaujas viļņu spirdzinošo vēsumu, kas pie tam būs par baltu velti atšķirībā no jaunā peldbaseina labumu izmantošanas.

Nevīžība vai reklamēšanās

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Stingru robežu nenoteikšana pat starp valstīm ne reizi vien vai visu pasauli ierāvusi konfliktos. Ne mazāku viļņošanos dažkārt šāda neskaidrība rada arī daudz, daudz mazākos mērogos, kā tas Latvijā vērojams starp dažām pašvaldībām. It sevišķi, kad nav jārunā par viena vai otra īpašuma piederību, bet par teritorijas sakopšanas darbiem. Lielisks paraugs neskaidrībai par teritorijas piederēšanu ir kāds nu jau pasen, (iespējams, pat pirms pēdējās šī gadu tūkstoša vētras) ceļa malā uz Cēsīm pie Valmieras robežas pusnolauzts pamatīgs ozols un tā galotne.

Kā top ciltskoks

- 30.Maijs, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

1956. gadā, kad man bija trīspadsmit, mēs ar māti un māsu atgriezāmies no Sibīrijas, un par radiem nezināju gandrīz neko: viņi bija izklīduši visa pasaulē. Māte bieži stāstīja par savām četrām vecākajām māsām, diviem jaunākajiem brāļiem, savu tēvu un māti, 28 māsīcām un brālēniem. Man visi tie vārdi juka kopā, un nolēmu uzzīmēt plāniņu. Lapas vidū vienu zem otra pierakstīju visus septiņus bērnus, kreisajā pusē viņu tēvu un māti. Tas bija mana ciltskoka sākums. To paplašināju, aptaujāju radus. Pierakstīju mātes, tēva un radu atmiņas, no 1984. gada pierakstu dienas notikumus, katrai veltot tikai rindiņu, mēnesim lapaspusi.

Idejām bagāts cilvēks

- 25.Aprīlis, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Par arhitektiem vislabāk runā viņu darbi. Šī saruna mums aizsākās ziemā pirms pāris gadiem, kad ANDREJS KRUTOVS – par godu savas ģimenes uzņēmuma Būvradis pirmajiem desmit gadiem — mani izvizināja pa Valmieru. Viņam ir ko rādīt gan centrā, gan Burkānciemā un Jāņparkā, kur privātmājas no budžeta klases līdz pat pilīm, arī piepilsētā – Viesturu ciemā un Poķu jaunajā kvartālā pie Rūjienas ceļa. Kā pats smej, Valmierā savas arhitekta karjeras laikā esot pietaisījis visa kā ne pa jokam. Visos stūros! Kopš piektdienas Andrejs oficiāli sevi var saukt par pensionāru, tāpēc īstais laiks nelielai revīzijai.

Par īpašiem ozoliem

- 25.Aprīlis, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Par Gada koku nosaukts ozols. Teikts pat tā: parastais ozols. Jo ir arī it kā dižciltīgāki: sarkanais, melnais, korķa... Ozols. Latvijas 100 gadu jubilejas gadā citāda izvēle būtu dīvaina. Jo ozols ir spēka, izturības, varenības simbols.  Kā ozola mēbeles, kā ozolkoka parkets vēl no baronu laikiem, kā ozolu alejas... Un: vīrs kā ozols!

Saprašanās

- 25.Aprīlis, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Valmierieši GUNTA un JURIS GRASIMOVIČI, taujāti par galveno, kas divus cilvēkus var saistīt kopā piecus gadu desmitus, gandrīz vai vienbalsīgi saka: vajag saprasties visā, lielās un mazās lietās. Mēs labi dzīvojam, Gunta nosmaida un atklāj, ka jaunībā baidījusies tikai no viena — kaut dzērāju nesatiktu! Tā arī izdevies: tas netikums viņu ģimeni nav postījis.

Godināsim mūsu Teodoru Ūderu

- 25.Aprīlis, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Grafiķis un gleznotājs Teodors Ūders (Emīls Teodors Ūdrs-Ūders) dzimis 21. aprīlī (pēc vecā stila) jeb 3. maijā, netālu no Valmieras, kā otrais bērns toreizējā Valmiermuižas pagasta Elizabetes skolas skolotāja Jēkaba Ūdera ģimenē. Divus gadus agrāk pasaulē jau bija nākusi viņa vecākā māsa Anna Zelma (1866). Ar laiku ģimene sakuplos un abām vecākajām atvasēm pievienosies vēl četras: Otomārs Konstantīns (1870), Alfrēds Edgars (1872), Karls Jakobs Vilibalds (1874) un pastarīte Marija Kristīne Edīte (1890).

Kā uz burvja mājienu!

- 25.Aprīlis, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Apmēram tā var teikt par jauno degvielas uzpildes stacijas kompleksu, kurš rekorda cienīgos tempos top Valmierā, Rīgas un Sloku ielas krustojumā iepretī Vidzemes olimpiskajam centram. Uz Valmierieša jautājumiem atbildēja SIA KOOL Latvija pārstāve Laura Ozola.

Starp Valmieru un Cēsīm

- 25.Aprīlis, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

TICI – NETICI!

Aprīlī, kā jau tas piedien, par jokiem un to radītājiem. Par visu laiku slavenāko Valmieras jokdari Šanu, īstajā vārdā Kārli Konrādu (1889 – 1972), grāmatu izdevēja Jāņa Dūņa grāmatvedi aizvadītā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, Valmierietī esmu rakstījusi vairākkārt. Vienā no publikācijām pieminēju vēl kādu īpatnēja paskata, bārdainu kungu labākajos gados - Diženajo Bernhardu jeb Bernhardu Dižu. Šo Cēsīs dzīvojošo rakstnieku, dzejdari, žurnālistu un tulkotāju, kā izteikti bohēmisku šanieti, vīna un dzīves baudītāju, dažas epizodēs savā atmiņu grāmatā „Latviešu Pūcesspieģelis”(3 sēj., 1964 – 1969 Stokholma; atkārtots izdevums 1992 – 1993 Valmiera) iemūžinājis arī paša amata brālis, rakstnieks Jānis Kārkliņš. Rosīgā kaimiņpilsētas literāta D. B. dzīvesgājums ar laiku folklorizējās, fantāzijai mijoties ar patiesību, bet vienmēr jau ir izvēle – ticēt vai neticēt!

Stāvo krastu tuvošananās pilsētai

- 25.Aprīlis, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Satraukšanās par Gaujas Stāvo krastu nemitīgo graušanu valmieriešos atsākas vai ik  pavasari. Kad aizskrien aprīļa pali un aizdrāž brāzmainie vēji, nākas vien noskatīties, ka atkal un atkal kāda stāvāka smilšu krauja ir nobrukusi, vai arī, līdzi paņemot  pamatīgu krasta daļu, nogāzušās pietiekami staltas, ar stiegrotām saknēm līdz pat savai pēdējai dienai krastu nosargāt cerējušās priedes. To priežu, par kurām skaisto dzejoli reiz sacerēja Rieteklis un dziedam  valmieriešu sirds dziesmā  «Še, kur līgo priežu meži», Stāvajos krastos jau vairs vai veselu gadu simtu nav.