Valmierietis

Gribu ar jūsu palīdzību iesākt atmiņu sēriju par mazajām mūsu apkārtnes muižām un to mājām, par to likteņiem un šodienas stāstiem.

1937. gada maijā apritēja astoņpadsmit gadi, kopš igauņu karaspēks atbrīvoja Valmieru no lieliniekiem.

Šoreiz palūkosimies uz mūsu pilsētas senāko celtni, kas piedzīvojusi ne vienu vien atdzimšanu vai citu veidola maiņu savā vairāku gadsimtu garajā pastāvēšanas laikā. 

Valmieras teātra aktieris AIGARS APINIS ir dzimis gadumijā. Liktos, ka tas tāds svārstīgs laiks, kad jāstāv ar katru kāju savā laivā, bet Aigaru šī sajūta nešūpo.

Neaizmirsīsim, ka Māris bija viens no Atmodas līderiem Mazsalacā 80. — 90. gados!

Virsrakstā pieminētais datums valmieriešiem un varbūt ne tikai viņiem šogad varētu izvērsties par diezgan nopietnu gaidīšanas svētku fināla akordu, jo tieši šajā dienā – kā to apliecināja novada pašvaldībā par ielu remontdarbiem atbildīgie kungi – plānots palaist satiksmi pilnīgi no jauna izveidotajā rotācijas aplī Rubenes/Valkas ielas un Raiņa ielas krustojumā.

RĪGAS IELĀ

Vienā no 2021. gada «Valmierieša» numuriem rakstīju par 30. gados populāro pilsētnieku satikšanās vietu Pūkas stūri uz Rīgas ielas, starp 17. un 19. numuru namiem un Jurģu ielas sākumu. Netālu no Pētera Pūkas veikala ielas pretējā pusē atradās Krūzmaņmāja. 1944.gada septembrī uguns liesmas iznīcināja abu tirgotāju — Pūkas un Krūzemaņa īpašumus. Pakāpeniski šie nosaukumi izzuda no aprites.

Sabiedriskās zinātnes veidošanā var piedalīties ikviens, kurš nav saistīts ar zinātni, šo procesu vispārējā nozīmē skaidro vecākā bibliotekāre Svetlana Jodo. Tā ir pētniecības prakse ar sabiedrības līdzdalību, jo par brīvprātīgo var kļūt jebkurš interesents.

Par bērniem māte saka: viņos arī ir ceļotāju gēns. Melngāršu ģimene pasaulē redzējusi jau ļoti, ļoti daudz un turpina visi kopā to iepazīt, arī jau šogad. Bet saruna ar Valmieras tehnikuma direktori  VINETU MELNGĀRŠU būs par darbu, pedagoģiju un nākotni. Savas baterijas viņa uzlādējot darbībā, kustībā un visā, kas dod brīvības sajūtu. 

Gandrīz pusotrs gads aizskrējis, kopš 2022. gada 6. decembrī Valmieras Gaujaskrasta vidusskolas-attīstības centra topošās sporta zāles sienā, klātesot izglītības iestādes kolektīvam, Valmieras novada pašvaldības vadībai un būvuzņēmējiem, tika iebūvēta tradicionālā kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Rūjiena mīl un godina savus izcilos novadniekus. Aprīlī pilsētā būs skatāma tēlnieka Raimonda Muzikanta simtgadei veltīta izstāde. Mākslinieks nāk no Rūjienai tuvā Ternejas pagasta. 

Lai labi garšo! Tā saviem pircējiem vienmēr novēlējis valmieriešu iecienītais konfekšu un saldumu veikala īpašnieks Oskars Bērziņš.

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»

Mākslinieka 80. jubilejas izstāde Valmieras muzeja Izstāžu nama abos stāvos vēl atvērta līdz 27. martam.  Kopš 3. februāra tajā pabijuši gandrīz četrsimt apmeklētāji.

Pēc publikācijas Pie kritiskās virāžas esmu saņēmis vairākus Liesmas lasītāju ierosinājumus turpināt rakstā minēto problēmu šķetināšanu. Tā kā daudz kas no sarunas ar RODŽERU LODZIŅU vienā lappusē nebija satilpināms, varu piedāvāt viņa domas ne tikai par bobsleju, bet arī par citiem sporta veidiem.

PAR ARHĪVA GALVENAJIEM UZDEVUMIEM UN FUNKCIJĀM STĀSTA DIREKTORE AIJA PELĒKĀ.

1964. gada 1. aprīlī stājās spēkā Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par valsts arhīvu tīkla reorganizāciju, kā rezultātā likvidēja rajonu un pilsētu arhīvus, izveidojot  vienotu valsts arhīvu ar 10 filiālēm, tai skaitā Valmierā. 

SANTA KROGZEME ir jaunākā darbiniece šajā zinošo dāmu pulciņā: galvenās arhīvistes amatā tikai kopš 2022. gada septembra.

Livonijas karš (1558-1583) ilga divdesmit piecus gadus.

Mācības mākslinieku studijās

Pamatīgi kļūdījies ir mākslas vēsturnieks Helge Kjellīns (Čellīns), kurš mākslinieku uzskata par pilnīgi neizglītotu primitīvu ( Helge Kjellīns. Latviešu māksla. Valters un Rapa, Rīga. 1932., 48.lpp.)