Rotas — Valmieras pagātnes liecinieces
ROTU ATTĪSTĪBU Livonijā var iedalīt vairākos hronoloģiskajos posmos, kur viens no lūzuma posmiem novērojams 14. gs. vidū. Pārmaiņas izraisīja vēsturiskie procesi, kas ietekmēja amatniecības attīstību un mainīja rotu nēsāšanas tradīcijas. Vēl 13. gs. un pat 14. gs. sākumā rotas liecināja par nēsātāja etnisko piederību un vietējo amatnieku darbu.
Savukārt, sākot ar 14. gs. vidu, arvien vairāk jūtama vācu amatnieku ietekme, un turpmāko gadsimtu gaitā daļa no jaunajām formām izpaudās tradicionālās vietējo zemnieku nēsātajās rotās, piemēram, tādās kā riņķsaktas un slēgtie gredzeni. Jauninājumi rotu klāstā bija daudz straujāki nekā apģērbā, kura izgatavošanā daudz ilgāk saglabājās senās tradīcijas un izmaiņas notika lēnāk.
14. gs. vietējo iedzīvotāju vidū popularitāti ieguva riņķsaktas, pieauga gan to skaits, gan formu un ornamenta daudzveidība. Rietumeiropā tās pamazām izzuda no rotu klāsta, taču Livonijā kļuva aizvien populārākas.
Valmieras muzejā glabājas divas viduslaiku riņķsaktas, kas darinātas liešanas tehnikā, vara sakausējumu atlejot lejamveidnē. Vienai no tām loka puse ir rotāta ar ģeometrisku ornamentu — iesvītrotu trīsstūrveida laukumu un trīs punktu bloku.
KRĀŠŅI. Sieviete seno latgaļu tērpā un rotās. Attēli no Valmieras muzeja krājuma
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv