Aivars Leitis

Artūrs Bērnieks dzīvē un mākslā

31.Janvāris, 2024
Valmierietis
Laikrakstā

Artūrs Bērnieks bija spilgta un reizē arī noslēpumaina personība:  temperamentīgs, enerģētiski spēcīgs un patiess mākslinieks daudzšķautnis. Viņš joprojām ir viens no pazīstamākajiem profesionālajiem latviešu koktēlniekiem, lai arī savus labākos darbus radīja vēl 20. gadsimta 20.un 30.gados.

Nemierīgais Kārlis Baltgailis

26.Jūlijs, 2023
Valmierietis
Laikrakstā

Vienlaikus Kārlis Baltgailis pēc Latvijas okupācijas ļoti rūpīgi, ar zināmām bailēm, sekoja pret dzejnieka daiļradi un recenzijām vērstajai darbības kritikai, kura sākās 1946. gadā un vainagojās ar Aleksandra Čaka atlaišanu no kultūras nodaļas vadītāja amata laikrakstā "Cīņa" 1947. gadā. 1949. gada 28. februārī Drāmas teātrī notiek sapulce, kur Aleksandram Čakam un citiem teātra recenzentiem pārmet kosmopolītismu, formālismu, dekadentismu. Dzejnieks nepelnīto kritiku ļoti pārdzīvoja, tā viņu arī nobeidza. Aleksandru Čaku apbedīja Raiņa kapos, Kārlis Baltgailis atvadīties neaizbrauca, jo arī pats atradās ļoti smagā situācijā. 

Nemierīgais Kārlis Baltgailis

22.Marts, 2023
Valmierietis
Laikrakstā

Rosīgais nemiera gars Kārlis Balt­gailis vienkāršotās formās un dekoratīvā krāsziedā gleznās radījis simbolisku pārlaicības auru ar mītiski cēlu pieskaņu Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku varonības stāstam, kura daļa bija arī pats — kā jātnieks ziņnesis. 

Nezināmais Ludvigs Knospiņš. Latvietis, kas karo un glezno

29.Decembris, 2022
Valmierietis
Laikrakstā

Ceturtajā kopīgajā Daugavpils mākslinieku izstādē kultūras nedēļas laikā 1939. gada sākumā eksponēti astoņi Ludviga Knospiņa darbi: eļļas gleznas «Birztala» un «Vakars», akvareļi «Rudzu kūlēji», «Pļavā», «Ainava», «Rudens», «Pirtiņa», «Lauku ceļš».

Nezināmais Ludvigs Knospiņš. Latvietis, kas karo un glezno

19.Oktobris, 2022
Valmierietis
Laikrakstā

Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā zināmu popularitāti bija ieguvis mākslinieks Ludvigs Knospiņš, kura naivi romantisko un apbrīnojami skaisto gleznu izteiksmība balstīta statiskās tradicionāla reālisma formās. Liela daļa Ludviga Knospiņa dzīves un mākslas perioda aizritēja Daugavpilī, bet paveikto nozīmīgu dara arī ar Valmieru un tās apkārtni saistītie dzīves un mākslas notikumi. Iztiekot bez plašākiem skaidrojumiem, viņš dažādos laikos vienmēr minēts kā viens no Teodora Ūdera skolniekiem. 

Latviskā meklētāja. IV

23.Februāris, 2022
Valmierietis
Laikrakstā

Etnogrāfijas popularizētāja

Kristīne Pāvuliņa bija viena no slavenākajām un iemīļotākajām tautas tradīciju mantojuma popularizētājām Latvijā. Viņa atstājusi lielu skaitu populārzinātnisku rakstu par senām kultūras tradīcijām un latviskā izjūtas tradīciju simbiozi. Publikācijās doma izstāstīta tādā valodā, kuru viegli saprata plašs lasītāju loks.

Latviskā meklētāja. III

26.Janvāris, 2022
Valmierietis
Laikrakstā

Krāsaino ofortu sagatavošana nebija vienkāršs uzdevums. Šķiet, ka tehniski un mākslinieciski viens no spīdošākajiem ir vairākkārt reproducētais etnogrāfiski precīzais daudzkrāsu asējums «Rucavietes». 

Kristīne Pāvuliņa. Latviskā meklētāja. II

29.Decembris, 2021
Valmierietis
Laikrakstā

Latvju raksti

Grafikas meistardarbnīcas vadītājs Rihards Zarriņš augstu vērtēja savu studenti Kristīni Pāvuliņu kā erudītu tautas mākslas un tradīciju pētnieci un uzaicināja piedalīties apjomīgā paša rediģētā izdevuma «Latvju raksti» tapšanā. No 1923. gada līdz 1930. gadam viņa strādāja pie izdevuma sagatavošanas. 

Kristīne Pāvuliņa. Latviskā meklētāja. I

24.Novembris, 2021
Valmierietis
Laikrakstā

Mākslinieces Kristīnes Pāvuliņas  vārds Latvijā nav plaši pazīstams, lai gan viņa bija spilgta, darbīga un spēcīga radoša personība, kura lielā mērā ietekmēja mūsu tekstilmākslas attīstību divdesmitajā gadsimtā.

Dvēselē skaisti un bagāti cilvēki

27.Oktobris, 2021
Valmierietis
Laikrakstā

Uz Tautas tēlotājas mākslas studijas jubilejas izstādi līdz pat 14. novembrim ielūdz Valmieras Kultūras centrs. Diemžēl jau kopš no marta vairākkārt pārceltā jubilejas izstāde bija apskatāma tikai divas dienas un pandēmijas radītās nepieejamības dēļ izstādes norises laiks  mainīts un, IESPĒJAMS, to varēs  apskatīt līdz decembra vidum.

Jānis Saukums. Dzīves un daiļrades tuvplāni

27.Janvāris, 2021
Valmierietis
Laikrakstā

Aizritējuši jau simt trīsdesmit gadi, kopš dzimis viens no mūsu mākslas vēsturē piemirstajiem māksliniekiem Jānis Saukums. Viņa galvenā radošās darbības sfēra bija pedagoģija, bet daudzpusīgais talants vienlīdz veiksmīgi izpaudās zīmējumā, mākslas kritikā, akvareļu glezniecībā, dizainā, grāmatu grafikā, ekslibros un karikatūrā. 

Niklāvs Strunke un Teodors Ūders

26.Septembris, 2019
Valmierietis
Laikrakstā

Šogad plaši tiek atzīmēta ekscentriskā un oriģinālā latviešu modernistu paaudzes mākslinieka Niklāva Strunkes 125 gadu jubileja. 11. jūlijā Latvijas Banka izlaida viņa radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu. Monētas “Niklāvs Strunke” reversā atveidots viens no mākslinieka izcilākajiem darbiem – glezna “Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927), kas ietverta Latvijas kultūras kanonā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas “Pašportrets ar lelli” (1921).

Gleznots Valmierā

28.Augusts, 2019
Valmierietis
Laikrakstā

1919. gada maijā Eduards Brencēns nonāca skarbas izvēles priekšā – nāve vai bēgšana. Cirkulēja baumas, ka centīgie vietējās izpildkomitejas darbinieki izrādījuši pastiprinātu interesi par viņa uzskatiem. Draudēja iespēja nokļūt kara tribunālā un kļūt par lielinieku terora upuri. Pametis likteņa varā savas gleznas nelielajā darbnīcā Aleksandra ielā, netālu no Sv. Sīmaņa baznīcas, mākslinieks kopā ar diriģentu Artūru Bobkovicu paglābās Dikļu mežos. Tur tad arī pārlaiduši Valmieras bombardēšanu un visas kara briesmas. Pārnāca abi briesmīgi iesnaini  un tālā ceļa nokusuši, bet lepni un bramanīgi par ģeniālo ideju, rakstījis mūziķis Jānis Cīrulis.

Stāvēt savas tautas vidū

27.Marts, 2019
Valmierietis
Laikrakstā

Dažas dienas pirms 1929.gada pavasara palu kulminācijas noslēdzās viena no lielākajām mākslinieka cilvēciskajām traģēdijām Latvijas mākslas vēsturē. Pēc saprāta zaudēšanas un piespiedu ārstēšanās, trešdien, 17.aprīlī agri no rīta Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā no smadzeņu nomira ar spilgtu mākslinieka talantu apveltītais Eduards Brencēns, kura radošais pienesums un idejas ir nozīmīgi lielumi Latvijas mākslas attīstībā. Pirms dažām dienām, kad ļaunā ” slimība pieņēma asu formu” viņu ievietoja slimnīcā.

Manas pēdas nezin bēdas

21.Marts, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Līgatnes atpūtas un izklaides kompleksa Zeit mākslas telpā no 8. marta līdz 3. aprīlim apskatāma Aivara Benuža metālmākslas izstāde Manas pēdas nezin bēdas.

Kopa Ziemeļvidzemē

19.Decembris, 2018
Valmierietis
Laikrakstā

Mākslinieku apvienībai ”Baltā vārna”— 100

Latvijas mākslas vēsturē ir pieņemts uzskatīt, ka Eduards Brencēns 1918. gada beigās Valmierā izveidojis Ziemeļvidzemes mākslinieku apvienību (kopu), kas pazīstama ar pievārdu “Baltā vārna”. Tomēr pastāv un domājams, ka vienmēr pastāvēs neskaitāmas diskutablas nianses, faktu interpretācijas un viedokļu dažādība, kas saistīta ar šiem notikumiem pirms simts gadiem.

Mākslas vērtības vecajā ūdenstornī

29.Jūnijs, 2018
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

No 24. jūlija līdz 4. augustam Valmieras ūdenstornī (K. Valdemāra ielā 1) mākslinieces Krista Jūlija Kreišmane un Kristīne Zemļicka-Brālēna aicina uz izstādi Vērtības. Grafiķes un keramiķes sadarbībā tapušās ekspozīcijas mērķis ir — veidojot saspēli caur dažādiem darbiem un vienojošiem elementiem, pievērst uzmanību pamata vērtībām mākslā, dizainā un ikdienā. Mākslinieces uzsver, ka pilsētā ir daudz jaunu radošu personību, kas savu radošo enerģiju iegulda mākslas vides un identitātes veidošanā. Izstāde neizmantotajās telpās pilsētas centrā varētu veidot nākotnes izstāžu platformu, kurā šiem cilvēkiem izpausties, lai par viņu daiļradi varētu uzzināt arvien plašāks interesentu loks. Abas mākslinieces ir valmierietes, kas mākslinieciskās gaitas veido, radot zīmējumus, grafikas darbus, darbojoties dizaina izglītībā, veidojot un apgleznojot porcelānu. Kristīne Zemļicka-Brālēna stāsta: «Ar izstādi Vērtības vēlamies nostiprināt un turpināt VĒRTĪBAS. Parādīt savai pilsētai — Valmierai, skolēniem, ka tas, ko darām, sakām, mācām, pārliecinām — tas mums pašām kā cilvēkiem, māksliniecēm, skolotājām, vecākam ir svarīgi.»

Eduards Brencēns Iskolata Latvijā

31.Janvāris, 2018
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Mākslinieks Eduards Brencēns savas dzīves dažādos periodos bijis cieši saistīts ar Valmieru un tās cilvēkiem. Pēc atgriešanās Valmierā no Limbažiem 1917. gada beigās vai 1918. gada sākumā Eduards Brencēns sāka strādāt par skolotāju meiteņu ģimnāzijā un bijis teicams pedagogs. Tāpat viņš iesaistījās vairākās ar teātri saistītās aktivitātēs. Mākslinieka ierašanās laikā šeit valdīja Iskolata republika, kas eksistēja Vācijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā.