Valmierietis

Igauniete Hille

Ticu liktenīgām nejaušībām, dzīvē satiktiem viediem cilvēkiem, kuru uzskatos, viedoklī jāieklausās.

Kas ir vēsture?

T. Plašākajā nozīmē — viss, kas ar mums noticis. Individuāli, ar valsti, ar tautu kopumā.

3. turpinājums. Sākums 27.aprīļa, 25. maija un 29. jūnija “Valmierieša” numuros.

Domas par viesturiešu tā saucamo Zelta fondu dziļi aizskar līdzgaitnieku sirds stīgas. Šo domubiedru komandu veidoja direktore Vera Kupča, kurai šogad simtā jubileja.

Ko par kustību un ceļu domā (un dara!) valmierieši  RITMA  un AIVARS CEPĪŠI, mūziķi, mūzikas skolotāji un aktīva dzīves­veida cilvēki?

Stāsta RITMA PĒTERSONE-CEPĪTE.

Jubileju nesvinot

Pēc mūža 80 gadiem jābūt laimīgam par katru ilgāk nodzīvotu dienu. Tā daudzkārt dzirdēts, lasīts. Un pēc 80 pagājušas ļoti daudzas diennaktis. Ne visas bijušas laimīgas tajos piecos gados. Daudzas pat ļoti skumjas, jo vadītas arī Stradiņa, Vidzemes, Gaiļezera  slimnīcā. Vismaz divreiz esmu bijis tuvu Aiziešanai.

Kā zināms, Valmieras Gaujas krasta vidusskola–attīstības centrs ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas nodrošina pēctecīgu speciālo izglītību bērniem ar dzirdes traucējumiem trijās izglītības pakāpēs - no pirmsskolas līdz vidējai izglītībai.

Apmēram 30 gadus zinu tevi jau kā stabilu vērtību vietējā sabiedrībā. Pieļauju, ka bērnībā tomēr nebiji starp pašiem pareizākajiem Valmieras puikām?

Trešajā reizē Ļeņingradas tirgū vairs neveicās. Bija uzradušies konkurenti no Lietuvas un Ukrainas.

«Kas ātrāks: zirgs vai mašiņa?» filmā «Cilvēka bērns» Boņuks jautā cienīgtēvam. Savukārt es vaicāju Googlei: «Kas augstāks: Gaiziņš vai Munameģis?» Klusībā ceru, ka Gaiziņš, ka vismaz šai ziņā apsteigsim igauņus. Tomēr nē — nieka nepilni 6 metri nodrošina Munameģa pārākumu.

1880. gada  4. jūnijā ziņu par Vidzemes gubernatora atļauju fotogrāfam Kārlim Andersonam Cēsīs ierīkot «nobildētavu» publicēja arī laikraksts «Baltijas Zemkopis».

ANDRIS KLEPERS ir Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, uzņēmējs, deputāts Valmieras novada pašvaldībā, ģeogrāfijas doktors un biedrs Latvijas ornitologu biedrībā. Lai gan nav dzimis valmierietis, dzīves ceļi viņu šurp ir atveduši. 

1949. gada oktobrī tēvu darba laikā uz dzelzceļa pēkšņi apcietināja. Viņš tika notiesāts uz divdesmit pieciem gadiem ar  izsūtījumu Sibīrijā. Visu sīkāk uzzināju  2001.gadā, kad piekļuvu pie viņa tiesāšanas dokumentiem Valsts arhīvā Rīgā Slokas ielā. 

Savāds šogad maijs. Viss zaļo, zied, taču dabā nav glāsainā pavasara maiguma. Šķiet, ka pat putni klusāki un gaiss nesmaržo kā parasti maijā. Vējš un sausums. «Vēsākais maijs pēdējos desmit gados,» novērojis Toms Bricis.

Valmieras novadā no maija līdz rudenim skan ērģeles. 

Latvijas fotogrāfijas vēsturē uz līdzšinējo pētījumu bāzes nostiprinājies viedoklis, ka par pirmo profesionālo latviešu fotogrāfu uzskatāms Cēsu fotogrāfs Kārlis Andersons (1844.-1912.).

Bibliotēkas novadpētnieka darbā viens no galvenajiem uzdevumiem ir apzināt un apkopot informācijas avotus, kuri sniedz ziņas par novadu visplašākajā nozīmē. Tam noteikti palīdz plašs redzesloks un novada vēstures pārzināšana, bet reizēm savu lomu nospēlē negaidīta apstākļu sakritība, intuīcija un veiksme. 

Valmieriete LINDA MĪĻĀ ir zināma kā horeogrāfe un kustību konsultante. Valmieras Kultūras centrā viņa vada divus deju kolektīvus – mūsdienu deju grupu «Baltā» un šova deju grupu «Aurum». Linda ir arī vadītāja Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas grupai «Flash», kā arī strādā Valmieras Viestura vidusskolā, pasniedzot skatuves kustību.

Mūsu dzīvē ir ienākusi Ukraina. Ienākusi ar kara šausmām, ciešanām un arī atmiņām. Atmiņām par tiem laikiem, kad strādājām Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā un braucām uz radniecīgiem uzņēmumiem Bučā, Severodoņeckā un Berdjanskā, ekskursijās uz skaisto Kijivu, atpūtāmies Krimā pie Melnās jūras.

Ja Pārgaujā brauc pa Mazo Stacijas ielu uz Valmieras centra pusi, tad ielas labajā pusē vispirms redzams dīķis, bet aiz tā – tālāk uz Gaujas pusi – pagalam sačākstējusi dzīvojamā ēka ar šīfera jumtu un vairākām piebūvēm, tautā saukta par čigānu māju...