Šīs mazās muižiņas jau sāk pazust, un drīz vairs varbūt neviens pat neiedomāsies, ka tām piestāvētu muižas nosaukums. Zinu, ka daudziem ir zināmi un savākti materiāli par apkārtni un tās ļaudīm, noteikti arī par muižām, kas senāk bija daudzu dzimtu sākuma punkts un smagu pārdzīvojumu vieta. Bet tagad paskatīsimies uz šīm muižiņām, kuras jau ieskāvusi gadsimtu elpa. Kādus mēs redzam to likteņus? Dalieties savās zināšanās, lai visi mēs tuvāk iepazītu apkārtnes senatni un tagadni!
Ķemere jau tepat netālu no Valmieras — tā ir Rencēnmuižas lopu muiža, dibināta ap 1680. gadu. Neliela upīte atdala šo teritoriju, kas piederēja vēlākajam Valkas rajonam.
Toreiz zeme izskatījās pavisam citāda nekā tagad, bet es jums gribu pastāstīt par zemi un ļaudīm, kas reiz dzīvoja, strādāja un mīlēja mazā muižas pagastā, ko sauca par Ķemeri. Es šos ļaudis neesmu sastapusi, tāpat kā jūs, — nu jau vairs praktiski šīs muižas, pagasta, ciema nav, ir tikai neliela daļa no mājām, kas tur kādreiz bija, un neliela daļa vēl apdzīvotas, bet muiža ir un atgūst jaunu elpu.