Valmierietis

Šomēnes sākam turpinājumos publicēt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesionālās bakalaura studiju programmas absolventa Gunāra Geduševa bakalaura diplomreferātu «Pūšaminstrumentu spēles attīstība Valmierā», kas ir pirmais tik apjomīga rakstura pētījums par ragu mūziku mūsu pilsētā vairāk nekā 100 gadu garumā. Tā kā darbs tapis samērā tālajā 2009. gadā, vairāki tajā pieminētie mūziķi pa šo laiku jau piepulcējušies lielajam debesu orķestrim (pēc Signāla ilggadējā prezidenta Ēvalda Pavloviča datiem tādu ir 67, tostarp divi diriģenti), tāpēc esmu atļāvies Gunāra darbā šo to precizēt. Ievērību pelna arī fakts, ka autors pēc vairākiem auglīgas darbības gadu desmitiem džeza nozarē, Egīla Kaužēna rosināts, atkal pievērsies klasiskajai ragu mūzikai, dibinot Valmieras BUB pūtēju orķestri, kas ar panākumiem spēlē gan vietējos, gan valsts mēroga pasākumos, bet Gunāra pirmajam kolektīvam – pūtēju orķestrim Signāls – šogad ar koncertu 1. maijā atzīmēsim 60 gadu pastāvēšanas jubileju.

Jūlijs Cukurs

Viņš pagājušajā otrdienā nosvinēja laikam jau cilvēka mūžā pašu kantaināko – 44 gadu – jubileju.

Lai arī vēsturiski Valmieras pilsēta atradās ģeogrāfiski izdevīgā vietā, proti, Pēterburgas – Rīgas pasta trakta maršrutā, samērā maz ir zināms par Pleskavas – Rīgas dzelzceļa līnijas izbūvi. 

ZIŅAS 

Senākā dokumentārā liecība par Bestes kroga pastāvēšanu, šķiet, ir Valmieras un apkārtnes vēstures pētnieka H. Enzeliņa aplūkotā 1679. gada Kokmuižas revīzija vai inventārijs, kurā teikts, ka «vecā Bestes krogā» pārdotas 18 mucas muižas alus.

JĀREDZ VISIEM!

1935. gada ziema. Februāris. Vietējais laikraksts savus lasītājus intriģē ar lielisku piedāvājumu – izbaudīt mūsu Vidzemes skaistos dabas skatus un vēlreiz atgriezties siltajās vasaras dienās! «No pirmdienas, 4. februāra, līdz ceturtdienai, 7. februārim, kino «Splendid» izrāda jauno latviešu skaņu filmu «Gauja»».

Pirms 150 gadiem Valmieras apriņķa Budenbrokas muižā galdnieka ģimenē dzimusi un Dikļu baznīcā kristīta nākamā Valmieras mūzikas skolas dibinātāja, pianiste Anna Ķirpīte.

Ir dzirksteles, ir liesmas, ir veseli ugunskuri, kuru dzīvajā gaismā patīk raudzīties. Valmieras teātra aktrise MĀRA MENNIKA ir noteikti viena no tiem ugunskuriem, kas nepagurdams silda.

Pagājušajā piektdienā Valmieras pievārtē Valmiermuižā oficiāli tika atklāta šobrīd Vidzemes reģionā lielākā koka konstrukciju ēka – SIA Selva Būve uzceltais Latvijas valsts mežu Rietumvidzemes reģiona klientu centrs.

ATRAŠANĀS VIETA

Bijušais Brandeļa krogs – Brandelis – atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā (1940. g. Valmieras apriņķa Kocēnu pagastā), uz kādreizējā Rīgas –Tērbatas lielceļa, vietā, kur no tā atzarojies vecais Limbažu lielceļš, mūsdienu autoceļa A3 (Inčukalns –Valmiera) kreisajā pusē, apdzīvotā vietā Brandeļi. Koordinātas: 57.52155 25.36395.

STĀSTS PAR EDUARDU CIMDIŅU.

Todien puteņoja. Pirmais putenis šajā ziemā, kad sauli nomaina mākonis melns un viss pēkšņi sākas. Pati Evita bija vēl pa sauli atsteigusies no Rīgas, jo zināja, ka todien viņai jāpaspēj uz izrādes pieņemšanu.

Pirms daudziem gadiem ... tā sākas pasakas un dzimtu stāsti. Mūsējais būs no Mārsnēnu puses, kur Daces vectēvs savulaik, pagājušā gadsimta sākumā,  licis pamatus savai saimniecībai, zinot, ka dzimtai būs turpinājums.

Šajā laikā Ervins Volfeils daudz gleznoja Cesvaines pils kopskatus, interjeru un arhitektoniskās detaļas, arī pils kompleksa ēkas.

Patlaban viens no interesantākajiem ielu rekonstrukcijas projektiem Valmierā tiek realizēts pie pilsētas tirgus, kur līdz līdz šim pirmā (braucot virzienā no Valmieras centra) iebrauktuve tirgū ar labo pagriezienu un Tērbatas ielas – Strauta iela pārtop pilnībā no jauna.

Līdz ar Napoleona karu (1796 - 1815) noslēgumu un dzimtbūšanas atcelšanu Vidzemē (1817) 19. gadsimta sākumā sākās strauja Valmieras ekonomiskā attīstība, kuras laikā strauji palielinājās iedzīvotāju skaits. Pieaugot cilvēku/ nodokļu maksātāju skaitam, iesākās arī pilsētas attīstība modernajos laikos. 

Klases vakaru koncerti

Mūzikas skolas koncerti parasti notika divas reizes mācību gadā Komercskolas (tagad 5. ģimnāzija) zālē, Valmieras drāmas teātra lielajā zālē vai arī bijušajā Cimzes 1. ģimnāzijā.

Iespējams, viņš savos tikai 35 gados jau paguvis Valmierā tik daudz būtiska paveikt, ka varētu jau ekskursiju vadīt pa vietām, kur lielas un mazākas ielas mūsu pilsētā no jauna būvējis un remontējis. Ikdienā Agris Puķīte, čakls puisis ar allaž oranžo beisboleni galvā un tādas pašas krāsas vestē, redzams starp Limbažu ceļu vīriem un tehniku kārtējā limbažnieku objektā, šobrīd tas visbiežāk ir pilnīgi no jauna topošais Ozolkalna ceļš Valmieras pievārtē. Ikdiena Agrim paiet pie niveliera, ar mērlenti rokās, pie bruģieriem, pie betona apmaļu vietā licējiem...

Šīs aizkustinošās Andreja Eglīša dzejas rindas iekaltas laukakmenī Oskara Kalpaka dzimtajās mājās «Liepsalās».

Kad pierakstīju manas vecmāmiņas Olgas Laicenas Atmiņu mezglus par Pāvilu Rozīti [pirmā publikācija  laikrakstā «Literatūra un Māksla»,  «Liesmas» pielikumā «Valmierietis» — 2024. gada jūlija, augusta, septembra un oktobra numuros],  mēs abas jau krietnu laiku bijām palikušas divas vien viņas dzīvoklī Jankas Kupalas (tagad atkal Vīlandes) ielas sētas namā.

Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».