Viedokļi

Uzskatām, ka mūsdienās bērni kļūst arvien vairāk zinoši vai visās jomās. Diemžēl ar viņiem turpina notikt arī nelaimes. Tādēļ  policijas Vidzemes reģiona darbinieki piedalās vai paši organizē dažāda rakstura aktivitātes, kuru galvenais mērķis ir izglītot, atgādināt un vērst bērnu uzmanību uz aktuāliem ar drošību saistītiem jautājumiem. Šogad tādu bijis jau turpat 900. Gandrīz visi no mums, kas šajās aktivitātēs iesaistījušies, ar bērniem un jauniešiem tikušies, atzīst — bērni  tiešām ir ļoti zinoši, izglītoti. Var secināt, ka ar viņiem daudz strādāts izglītības iestādēs, skolās, daudz  darījuši  un viņiem stāstījuši arī  vecāki.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde beidzot oficiāli atzina faktu, par kuru demogrāfi bija pārliecināti jau pāris gadus: mūsu valsts iedzīvotāju skaits noslīdējis zem diviem miljoniem cilvēku — uz emigrācijas rēķina un tādēļ, ka dzimstība atpaliek no mirstības. Lai cik optimistiski arī izklausītos paziņojumi par dažādu rādītāju kāpumu, no Latvijas joprojām ik gadu aizbrauc pa mazpilsētai, šādi uzskatāmi paužot savu attieksmi pret visa veida augšupeju, kas vairākumā gadījumu pastāv tikai uz papīra.

Dzīvē tā sanācis, ka esmu bijusi klāt jau pie ZAAO dibināšanas, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas veidošanas pirmsākuma, kad vēl domājām, kas no tā visa var iznākt. Ja pagriežu laika ratu atpakaļ, redzu tur vēl lielu neticību, nezināšanu, ko var un vajag darīt un kādai jābūt jaunajai sistēmai. Bet darījām un nu redzam, ka rezultāti ir labi.

Nopietni jāpārvērtē mazo skolu iespējamās slēgšanas ekonomiskums.

Iepriekšējā ceturtdienā notikumu drūzmā varbūt pat nemanāms palika kāds tiesas spriedums, kas ar laiku, iespējams, daudziem liks radikāli mainīt sapratni par informatīvajā telpā patlaban notiekošo, it īpaši par attiecībām varu starpā. Proti, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu, kurš bija apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta  (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmām (EDS) un to publiskošanu ar segvārdu Neo.

Vakar Saeimā darbu uzsāka trīs jauni deputāti, un viens no tiem ir bijušais VARAM vadītājs, kādreizējais Valmieras pilsētas galva Māris Kučinskis. Kaut kas sūri simbolisks ir šī mandāta pārņemšanā, jo eksministrs nomaina Eiropas parlamentā ievēlēto Ivetu Griguli, kura pirms gandrīz trijiem gadiem balsojumā aizsteidzās viņam priekšā un atstāja bešā.

Ja var ticēt Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat jaunākajiem datiem, Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, uzrādījusi ceturto straujāko pieaugumu ES, savukārt gada salīdzinājumā Latvijas izaugsme bijusi sestā straujākā no visām valstīm, par kurām pieejama informācija.

Viens no pašlaik cilvēku prātus satraucošajiem jautājumiem ir pagaidām vēl finanšu ministra Andra Vilka nesen izteiktais aicinājums sabiedrībai sākt diskusiju, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, jo zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai.

Lielākajai daļai skolēnu sācies vasaras brīvlaiks. Protams,  gaidīts. Tikpat, cik pirmā skolas diena, kad atkaltikšanās prieks velk uz skolu. Pa vidu — tad gan ir darbs, nebūt ne viegls (līdz pat astoņām mācību stundām dienā, ārpusstundu nodarbības, mājas darbi), lai arī pēdējo gadu laikā daļā sabiedrības ir viedoklis, ka izglītības process atkarīgs tikai no skolotāja aktiermeistarības.

Biedrība «Zemnieku saeima» ir iepazinusies ar Reformu partijas paziņojumu par deputātes Zandas Kalniņas-Lukašēvicas izstrādāto priekšlikumu likumprojektam «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» un pauž neizpratni par paziņojumā iekļauto apgalvojumu, ka konceptuālu atbalstu deputātes izstrādātajam priekšlikumam ir pauduši Zemnieku saeimas pārstāvji un vadītāji.

Lielās kaimiņvalsts prezidents reiz teica prasti, bet viedi: «Davai darām tā — kotletes atsevišķi, mušas atsevišķi!» Tāpēc, ja kādai partijai ir paveicies paņemt pusi no visiem eiromandātiem, tas nenozīmē, ka vēlētāji ir pilnīgā sajūsmā par visu, ko tā (ne)dara iekšpolitikā.

Ja vēlēšanās būtu bijusi iespēja balsot elektroniski, vēlētāju aktivitāte varētu pieaugt pat par 20%.

Latvijas vēlētāju aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās knapi pārlīdusi pāri 30% no to skaita, kuri līdz urnai aiziet teorētiski varēja, bet neaizgāja. Ar šo astotnieku mums tagad piecus gadus būs jāsadzīvo. Nešķiet, ka mūsu izvēlētie mājās palicējus ar informāciju par Eiroparlamentā nogāztajiem kalniem aplaimos pārāk bieži. Ja nu vienīgi Krišjānis Kariņš, par kura līdzdalību visur un vienmēr viņa preses puikas/meitenes labprāt informē katru, kura e-pastam vien tiek klāt, teju katru otro dienu!

Ziņu par to, ka viens no izcilākajiem latviešu hokejistiem,  Sandis Ozoliņš, ir teicis ardievas savai hokejista karjerai, acumirklī noēnoja daudz sensacionālāka — Ozoliņš ies lielajā politikā. Pēc paša Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera sacītā, viņu uzrunājusi Eināra Repšes stūrētās partijas «Latvijas attīstībai» vīzija.

Sporta ekselences — tieši tā es gribētu uzrunāt visus tos, kuru priekšā vajadzētu patiesā cieņā noliekt galvu un pateikt paldies! Jo jūs esat bijuši tie, kas savulaik priecinājuši visus Latvijas iedzīvotājus ar saviem rezultātiem. Paldies tām sporta ekselencēm, kuras joprojām to dara!

Vakardienas «Liesmā» nopublicējām Valsts ieņēmumu dienesta informāciju vecākiem un bērniem par nodokļu maksāšanas kārtību un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām piemērošanu, skolēniem strādājot vasaras mēnešos. VID atgādina, ka, tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības, viņa atrašanās vecāka apgādībā tiks automātiski pārtraukta.

Pēc iepriekšējās nedēļas nogalē notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām galvenā apspriežamā tēma ir nevis šo vēlēšanu rezultāti, bet gan vēlētāju zemā dalība tajās — 30,04%. Dažādi eksperti jau steidzas apgalvot, ka šāds skaitlis liecinot par švaku demokrātiju, bet politiķi aicina palielināt dalību — cits ar e-vēlēšanu palīdzību, cits aicinot pieņemt likumu, ka pašvaldību un EP vēlēšanas rīkojamas vienā dienā.

No politikas norobežoties mūsdienās nav iespējams, jo 21. gadsimtā pasaulē viss ir cieši saistīts. Arī tad, ja pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām visā nopietnībā apgalvoji par dziļu vienaldzību vai absolūtu eiroskepsi, tu politikā piedalies, jo ļauj izlemt citiem. It kā saprotami, tomēr Latvijas pilsoņi, kā jau varēja prognozēt, ar aktivitāti neizcēlās — uz vēlēšanu iecirkņiem četrās (!) dienās devusies tikai knapa trešdaļa balsstiesīgo.

Valmierā pirmā kustība airēšanas sportā sākās 1969. gadā, kad Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā tika izveidota  ūdens tūristu grupa. Viņi sāka braukt uz Latvijas ūdens tūrisma sacensībām. Vēlāk no tā radās airēšanas slaloms. Valmierā Kazu krācēs pirmās sacensības notika 1971. gada jūlija vidū. Tūliņ pēc sacensībām sākās bērnu un jauniešu regulāri treniņi, un no 1984. gada septembra mēs sākām labiekārtot Kazu krāču trasi. Šogad septembrī svinēsim airēšanas slaloma pulciņam 30 gadu jubileju.

Rīt ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu (pēdējā) diena. Lai arī to sagaidām neierasti remdeni un blāvi — izņemot, protams, visuresošās kandidātes kampaņu —, šī balsojuma rezultāti būtiski iespaidos Latvijas politikas skatuvi un arī ķēķi. Jo īpaši tāpēc, ka tie patlaban ir neprognozējami.