Latvijas vēsturē ir daudz zīmīgu datumu, un kalendārs jau pārpildīts ar svētku, svinamo un atceres dienām. Bet tie fundamentālie datumi, kas attiecas uz pašu valsti, varētu būt divi — valsts proklamēšanas diena un diena, kad tā ieguva de jure atzīšanu.
Krievijas atbildes trieciens Rietumiem par Ukrainas krīzes dēļ pret Maskavu noteiktajām sankcijām ir izraisījis pamatīgu paniku Eiropas Savienībā, jo kļuvis skaidrs, ka Krievija ir gatava «iet līdz galam» (par ko gan bija maz šaubu jau krīzes sākumā). Attiecīgi arī Eiropai, tajā skaitā Latvijai, nāksies ciest aizvien lielākus zaudējumus, jo abpusējām sankcijām gandrīz vienmēr piemīt slikta īpašība vērsties plašumā.
Šovasar ne vienā vien situācijā jāatceras atziņa, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Glābšanas dienesta darbinieki reāli, pat daudz cītīgāk nekā citu gadu peldēties alkstošajiem atgādina vispirms būt ļoti piesardzīgiem pašiem. Stāsta, ja kāds tomēr slīkst, cerības viņu izglābt ir ar enerģisku rīcību vien pirmajās minūtēs, kad nelaime ir pamanīta. Diemžēl bieži šīs ātrās, izlēmīgās rīcības trūkst, bet pēc tam neko vairs izglābt nevar.
Joprojām var brīnīties par to, ko cilvēki bāž mutēs, pērk un reklamē. Runa ir par saldējumiem.
Par savdabīgu viltus trauksmi izvērtās ziņa, ka Krievijas veterinārajam dienestam esot pretenzijas pret vienu no «Valmieras piena» eksportprecēm, jo kaimiņvalsts ievieš pilnīgu ievešanas aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotiem piena produktiem. Sankciju karā Kremlis atbild Rietumiem ar sāpīgu prettriecienu un nesatraucas par to, kādas sekas aizliegums radīs pašu mājās.
Uz gadu aizliegts Krievijā ievest liellopu, cūkas un mājputnu gaļu, zivis, sieru, pienu, dārzeņus un augļus no Austrālijas, Kanādas, Eiropas Savienības (ES), Ukrainas, ASV un Norvēģijas. Aizliegums neattiecas uz pārtiku bērniem un alkoholu. Krievijas prezidenta rīkojumā paredzēts uz gadu «aizliegt vai ierobežot [..] Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskām un/vai fiziskām personām vai pievienojušās šādam lēmumam.»
Pēdējā laikā esmu izlasījusi pietiekami daudz informācijas un skaidrojumus par Āfrikas cūku mēra apdraudējumu Latvijas cūkkopības nozarei, manā rīcībā ir materiāli par ĀCM ierobežojumu zonām, ārkārtas situācijas teritorijām un to, kas tajās cūku audzētājiem ir atļauts un aizliegts. Jo vairāk to visu lasu, jo mazāk saprotu, kā tad īsti man rīkoties. Gaidu — gan jau kāds speciālists no uzraugošajiem dienestiem arī manā sētā ienāks un visu profesionāli izvērtēs. Kā pateiks, tā arī darīšu!
Karstuma vilnis Latvijā ir sasniedzis vēsturiski rekordlielu intensitāti. Mazumtirdzniecības apgrozījumu uztur aukstās zupas komponentes, atspirdzinoši dzērieni un svaigēšanas tradicionālie atribūti. Tveice mazina jebkuru vēlmi diskutēt, iespringt par niekiem vai kustēties.
Konflikts Ukrainā, kuru vieni plašsaziņas līdzekļi un politiķi dēvē par valdības spēku cīņu ar teroristiem, bet citi — par pilsoņu vai pat etnisko karu, ir novedis pie Rietumvalstu, arī Eiropas Savienības (ES) ekonomiskajām sankcijām pret Maskavu. Pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanas virs karadarbības pārņemtajiem Ukrainas austrumiem, gan nesagaidot izmeklēšanas beigas un nepubliskojot kaut cik nopietnus pierādījumus, Rietumos pastarpināti tiek vainota Krievija, un sankcijas ir pārgājušas tā dēvētajā trešajā jeb sektorālajā fāzē.
Pagājušās nedēļas «Liesmā» Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē Andris Teikmanis intervijā kolēģei Ilzei Kalniņai vēstīja, ka arvien vairāk Latvijas pilsoņu dzimst Lielbritānijā un šī tendence saglabājusies arī šogad. Pērn Lielbritānijā bija reģistrēts 2281 jaundzimušais no Latvijas, bet šā gada pirmajā pusē — jau 1375.
Karstajā vasaras laikā, kad autovadītāji mašīnas vēlas noparkot pēc iespējas ēnainākā vietā, par acīmredzamu problēmu kļuvis absurdais automašīnu novietošanas paradums stāvvietā Kārļa ielā, blakus apdrošināšanas kompānijas «Balta» ēkai.
Šajās dienās aprit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Karš aiznesa miljoniem dzīvību, izvagoja zemi ierakumu rētām un uz visiem laikiem mainīja Eiropas politisko karti. «Kaulainā» savu artavu ņēma arī mūsu zemē, gan Ložmetēju kalnā, gan Nāves salā, gan Tīreļa purvā.
Sporta pasākumi pēc savas būtības veicina veselīga dzīvesveida tradīcijas sabiedrībā, tāpēc ir nepieņemami, ka tie tiek saistīti ar alkohola popularizēšanu un patērēšanu skrējiena laikā, kā to paredz drīzumā gaidāmais «Alus maratons» Rīgā. To var vērtēt kā morālu bezatbildību pret sportu un sabiedrību.
Vasara lēni un nemanāmi slīd uz otru pusi, ar pēdējiem spēkiem sildot mūsu kaulus kārtējam ziemas cēlienam. Šī gada rudens paies kārtējā vēlēšanu bļaurī. Ekonomiskie grupējumi, slēpjoties aiz skaistiem politiskiem saukļiem, sejām un programmām centīsies izvilināt Latvijas iedzīvotājus no savām komforta zonām, lai iedabūtu vēlēšanu iecirkņos.
Valmieras sportistiem, sportotājiem un viņu atbalstītājiem būtu lietderīgi censties sev uzaudzēt biezāku ādu. Vidzemes Olimpiskā centra attīstībai piešķirtie līdzekļi citiem, kuri sevi uzskata par netaisni apdalītiem, ir kā dadzis acī. Protams, šajā laikā tādam valsts budžeta dāsnumam* skaidrojumi tiek meklēti 12. Saeimas vēlēšanu cīņu apsvērumos.
Šajās dienās par atkāpšanos no amata paziņoja Nacionālās apvienības pārstāve — tieslietu ministre Baiba Broka. Ģenerālprokuratūra atstāja bez ievērības viņas sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu nepiešķirt B. Brokai augstākās kategorijas pielaidi pie valsts noslēpumiem, bet bez šādas atļaujas pilnvērtīga ministrēšana kaut kā nesanāk.
Es nesaprotu un nevaru palikt mierā!
2013. gadā maijā es jau twiterī mazliet pacilāju šo tematu — par plānoto Valmieras rajona zīmes demontēšanu, tad man atbildēja, ka Kocēnu novads par to diskutē un domā, ko darīt — par iespēju likt citur, atjaunot, atstāt turpat... Šķita, ka līdzcilvēkiem pietiks prāta un iespēju saglabāt vēsturisku liecību.
Viņtrešdien Cēsīs, mājīgās Vidzemes koncertzāles telpās, konferencē «Cēsis Pasaulē» līdzās citiem tematiem daudz tika runāts arī par Latviju pametušajiem tautiešiem, viņu atgriešanu mājās utt. Klausoties runātājos — vēstniekos un valsts pārvaldes pārstāvjos, nevarēju saprast — raudāt vai smieties par to, cik daudzu gaismas gadu attālumā šie ļaudis ir no ikdienas realitātes, ar kuru tūkstošiem latviešu emigrantu nākas saskarties dienu no dienas.
Aizvadītajā nedēļā Cēsīs notikušajā konferencē «Cēsis pasaulē» par to, kā veicināt sadarbību ar diasporu Lielbritānijā, runāja Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis.
Viņpiektdien, pārskatot jaunāko Vidzemes policijas informāciju, šokēja ziņa par Valkas novadā ceļmalas grāvī atrasto sirmgalvja līķi. Visticamāk viņš gājis bojā sadursmē ar kādu transporta līdzekli.