Uz vēlēšanām — piespiedu kārtā?
Pēc iepriekšējās nedēļas nogalē notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām galvenā apspriežamā tēma ir nevis šo vēlēšanu rezultāti, bet gan vēlētāju zemā dalība tajās — 30,04%. Dažādi eksperti jau steidzas apgalvot, ka šāds skaitlis liecinot par švaku demokrātiju, bet politiķi aicina palielināt dalību — cits ar e-vēlēšanu palīdzību, cits aicinot pieņemt likumu, ka pašvaldību un EP vēlēšanas rīkojamas vienā dienā.
Ar demokrātiju tiešām kaut kas nav kārtībā, taču šoreiz izņēmuma gadījumā nevis Latvijā, bet pašā apvienotajā Eiropā, kur gadījumos, kad vienlaikus ar EP vēlēšanām nenotiek arī kādas vietējās vēlēšanas, balsotāju skaits gandrīz vienmēr svārstās 20 — 30% robežās. Apvienotās Eiropas projekts, kas aizvien vairāk sāk izskatīties pēc federālas valsts projekta, vidusmēra pilsonim ir kas tāls un svešs, bet Briseles ierēdņi, ar kuriem asociējas arī EP deputāti, — visa ļaunuma sakne. Vairākumā gadījumu šim pilsonim, cita starpā, ir pilnīga taisnība, lai ko tur arī teiktu vienotās Eiropas atbalstītāji. Tāpat reālajā dzīvē pilsoņu iespējas ietekmēt Eiropas mēroga procesus ir gandrīz līdzvērtīgas nullei, tamdēļ nav jābrīnās, ka iedzīvotāji šādas vēlēšanas vienkārši ignorē.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv