Vai atkal pēc zoles nāk krišana?
Lielās kaimiņvalsts prezidents reiz teica prasti, bet viedi: «Davai darām tā — kotletes atsevišķi, mušas atsevišķi!» Tāpēc, ja kādai partijai ir paveicies paņemt pusi no visiem eiromandātiem, tas nenozīmē, ka vēlētāji ir pilnīgā sajūsmā par visu, ko tā (ne)dara iekšpolitikā.
Tātad: ja kāda/-s skolotāja/-s nobalso, piemēram, par Sandru Kalnieti — vai tas tiešām nozīmē, ka vienlaikus viņa/-š ir pilnīgā sajūsmā par premjeres un ministrijas piedāvājumiem pedagogu atalgojumam? Atļaušos apšaubīt. Manuprāt, visi nopelni par gūto uzvaru pienākas tikai pašiem Eiropas Parlamenta kandidātiem, bet, protams, vēl vairāk — viņiem simpatizējošo vēlētāju apzinīgumam*. Papīrs un videokameras, protams, pacieš visu — neviens nevar liegt «Vienotībai» dižmanīgi apgalvot, ka šo vēlēšanu uzvara ir arī tai izsniegts tautas pilnvarojums turpināt līdzšinējo kursu valdības darbā.