Lai kādi cunduri arī šobrīd notiktu pasaulē, lai kādus pasaules iekarošanas plānus arī plānotu Tēvoča Sema, maigi sakot, ekscentriskais četru gadu lomas ieliktenis otrpus okeānam, janvāris mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir svēts mēnesis.
Priekšvēlēšanu laiks ir sācies. Medijos kā viedokļu konflikti, sociālo tīklu burbuļos ar viltus ziņām un pašreklāmu.
Kaimiņvalsts Igaunijas parlamentā piedzīvots tā reputācijai sāpīgs skandāls. Valdības partiju deputātiem pavirši balsojot, tika atcelti nodokļi azartspēļu tiešsaistes vietnēm jeb «interneta kazino».
Šogad nedaudz cēlās minimālā alga, un tas ir labi. Protams, vienmēr varētu būt vairāk, jo gana daudz apēd inflācija, bet kā ir, tā ir.
Nesen kādā lielā valsts mēroga ārstniecības iestādē sanāca komunicēt ar kādu vēl samērā spraunu vīru, kurš mediķu aprūpē bija nokļuvis, kā tagad mēdz teikt, kļūdas komunikācijā pēc.
Ar nožēlu jāatzīst, ka mūsu nacionālās leģendas, Maestro Raimonda Paula 90 gadu jubileju ir apēnojis mēģinājums viņa vārda aizsegā šā gada jūlijā noorganizēt pasākumu ar nosaukumu «Raimonda Paula dziesmusvētki Manai dzimtenei».
Janvāra sākuma sals un sniegs atnācis ne vien ar prieku bērniem, bet arī ar iespēju meža izstrādātājiem tikt klāt tiem izstrādāt paredzētajiem koksnes krājumiem, kuriem vasaras sezonā iespējams piekļūt gandrīz vai peldus, pie reizes pamatīgi iznerrojot zemsedzi gan cirsmā, gan transporta celiņos līdz baļķu krautnēm ceļmalās.
Pirmdien Raimondam Paulam paliek deviņdesmit. Diža jubileja, ko cilvēku prātos caurvij sūra doma par mūžības slieksni. Viņš taču vienmēr mums bijis blakus...
Ejot garām cilvēkam, ne vienmēr piedomājam par viņa darbībām, īpaši ja tās ir ikdienišķas.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā vēl 2024. gadā Saeimas pieņemtie grozījumi kredītiestāžu likumā, kuri četrām galvenajām jeb sistēmiskajām Latvijas bankām uzliek par pienākumu nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu kā minimums novadu centros.
Cilvēki, kuri dzīvo ar stomu – atveri vēderā un maisiņu pie tās, sastopas ar to, ka nav savietojami pacientam piemērotākie lētākie produkti no Kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču saraksta. Rezultātā nav lietojams kompensētais aprīkojums kopumā vai par to nākas piemaksāt.
Zvaigznes diena aiz muguras, un Ziemassvētku eglītes, savu laiku nokalpojušas, jau pārvērtušās par zirņu žubeklīšiem, skursteni slaukāmo birsti, un vien kādai ir laimējies no poda būt iestādītai dārzā.
Lai kā katram pagājis pēdējo dienu aizvadošais gads, 31. decembra vakarā vairumam pieaugušo Latvijā interesē, ko savās uzrunās pārdesmit minūtes pirms pusnakts, kas jau iezvana nākamo gadu, televīzijas zilajā ekrānā teiks abas mūsu valsts pirmās personas.
Dažus nepārliecinātus klauvējienus nomainīja zvans, jo negaidītais ciemiņš taupīgi apgaismotajā gaitenī bija beidzot ieraudzījis durvju zvana pogu un tad pacietīgi gaidīja, kamēr es savīkšos un aiztipinu līdz durvīm.
Manī kņud tāda sajūta, ka šis gads beidzot būs nomocīts un ar atvieglojumu aizlaists pagātnē. Kaut gan nākamais mums nesola nekādas dižas pārmaiņas uz labo pusi.
Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam pasaules elektroenerģijas patēriņš datu centru vajadzībām dubultosies. Laikā no 2024. līdz 2030. gadam tas palielināsies par aptuveni 15% gadā, vairāk nekā četras reizes apsteidzot patēriņa pieauguma tempu visās pārējās nozarēs.
Gada pēdējais mēnesis, lai kas un kādās krāsās arī notiktu aiz loga, savā ziņā ir tāds izvērtējuma laiks. Ciparu skaitītāji rēķina, salīdzina, prognozē...
Pasaules lielajā troksnī mēs bieži esam pieradināti meklēt grandiozo – spožas uzvaras, skaļus saukļus, vēsturiskus pavērsienus un citas līdzīgas lietas.
Gadu no gada, tuvojoties Ziemassvētkiem, dzird pukstēšanu par to, ka cilvēki ir aptrakuši ar dāvināšanu un ka svētku komercializēšana svētkiem tikai kaitē.
Ziemeļu kaimiņvalsts politikā atkal notiek pamācošas lietas, ko, ceru, mūsmājās nepiedzīvosim: valdības un prezidenta Alara Karisa savstarpējā nepatika kļuvusi pavisam klaja.