Viedokļi

4. jūnijā Saeimā atbalstītais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nodrošinās līdzsvarotu resursu pieejamību visām Latvijas pašvaldībām, kas ir likuma galvenais mērķis.

Krievijas tirgus kārtējo reizi ir slēgts Latvijas šprotēm, un šis fakts ļāvis izvērsties politiķiem. Atsevišķi asprāši pat aizdomājušies līdz tam, ka vajadzētu aizliegt krievu degvīna importu un dzeršanu, bet nu tas vairāk humoram. Savukārt, kas attiecas uz pašām šprotēm, tad problēma diemžēl ir ne tikai Krievijas politikā, bet arī mūsu pašu eksporta saimniecībā.

Nupat bija iespēja veselu nedēļu noraudzīties, kā par savu paaudzi rūpējas skandināvi. Patiesībā tās ir gan rūpes par bērna kailo dzīvību, gan pie reizes arī pirmie iedīgļi tam, lai mazais izaugtu par likumpaklausīgu savas valsts pilsoni. Tas nekas, ja iesākumā ir obligāta glābšanas veste arī tīnim, nemaz nerunājot par bērnudārznieku, kad viņš dodas pat ne izbraukumā ar laivu, bet gan tikai, vecāku redzeslokā atrodoties, nokāpj pie ūdens, lai iemestu straumē makšķeri.

«Eiropraida» nedēļa notiek Latvijā

Pieaugušie var paust vienaldzību, var arī spļaudīties, redzot to, ko nevēlas redzēt, var spriest, ka šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka vērtību pasaule sašķobījusies, ka tieši šādu izdarību dēļ pasaule iet uz galu, jo esam pārāk tālu tikuši no tikumības un Dieva. Kāds jau paspējis pieteikt bada streiku, no citiem jeb antiglobālistiem noteikti sagaida agresīvāku uzvedību, tāpēc «Eiropraids» notiks ne bez kārtībsargājošo institūciju modrās acs.

«Daudzbērnu mātes atzīst — viņas vēlētos mazāk bērnu,» tik skarbs ziņu virsraksts 9. jūnijā parādījās Neatkarīgās Rīta Avīzes mājaslapā. Raksts piesaistīja manu uzmanību, jo savā ziņā pievēršas pašlaik aktuālajai tēmai par iedzīvotāju skaita mazināšanos Latvijā. Tas rosināja domāt par valsts ekonomisko situāciju un tās radītajām sekām cilvēku uztverē. Jāatzīst, ka manā paziņu lokā vairāk izplatīts ir ģimenes modelis ar vienu vai diviem bērniem, bet, neraugoties uz to, šāds virsraksts man šķita maldinošs.

Mācību gads beidzies, izskanējuši izlaidumi, bet skolas jau sāk plānot jauno mācību gadu.

Kņada, kas tiek sacelta ap divu Krievijas polithuligānu aizturēšanu Ādažu militārās bāzes teritorijā, ir klasisks piemērs tam, cik plakātiski ir mūsu prātos dēstītie priekšstati par austrumu kaimiņvalsti un tajā notiekošo. Tikpat greizi kā tās iedzīvotājiem par «nacisma pārņemto» Latviju.

Pēc kņadas, kas prezidenta vēlēšanu sakarā vairāku politiķu uztverē vai par pasaules centru bija noteikusi mūsu Saeimu, der arī palūkoties, kas tikmēr noticis pasaules nomalēs.

Kā pieaugušo Dziesmu un deju svētki mākslinieciskajiem amatierkolektīviem ir augstākais punkts, uz kuru vairākus gadus tiecas ikviens kolektīvs, tā šajā skolas gadā — arī izglītības un interešu izglītības iestāžu viens no lielākajiem radošajiem mērķiem. Tam tika veltītas visas pūles, apgūstot un neatlaidīgi slīpējot katra priekšnesuma smalkumu, gatavojoties nozīmīgajām atlases skatēm, rīkoti draudzības koncerti, lai bērniem un jauniešiem nostiprinās skatuves pieredze.

Līdz ar Raimonda Vējoņa ievēlēšanu par Latvijas Valsts prezidentu vakanta ir kļuvusi aizsardzības ministra vieta, kas «pēc noklusēšanas» un koalīcijas līguma pienākas Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Partija uz vakanto posteni ir izvirzījusi Raimondu Bergmani, pret kuru principā nav iebildumu arī koalīcijas partneriem — «Vienotībai» un Nacionālajai apvienībai. Valdošajā koalīcijā pret lietām, kas atrodas partneru pārziņā, parasti nav nekādu īpašo pretenziju, ja vien, protams, nav sākušies politiski mantiski satricinājumi un pienācis laiks skatīties pēc jauniem koalīcijas partneriem.

Jauno ceļu satiksmes noteikumu (CSN) sakarā kārtējo reizi jāsecina, ka šajā valstī likumu lēmēji ir atsevišķa kasta, kas dzīvo stipri nošķirti no realitātes. Arī šī realitāte, kaut to pašu veloceliņu paskatā, ir gaužām tālu no ideāla. Sanāk tāda kā likumvaras un izpildvaras kluso telefonu spēle, kur cietējs ir tikai un vienīgi iedzīvotājs.

Iepazīstoties ar neseno «DNB Latvijas barometra» pētījumu  par darba tirgu, skaidri ir redzama tendence, ka Latvijas iedzīvotāju subjektīvais vērtējums ekonomiskajai situācijai valstī ir visai cieši saistīts ar vidējās algas izmaiņām. Būtībā atalgojums ir galvenā mēraukla, pēc kuras iedzīvotāji vērtē ekonomisko situāciju un tās izmaiņas.

Baltijas valstis lielam skaitam patvēruma meklētāju nav gatavas

Šogad Vidusjūrā dzīvību zaudējuši gandrīz 1800 nelegālie imigranti, liecina Starptautiskās Migrācijas organizācijas publiskotie dati. Sestdien Vidusjūrā pie Lībijas krastiem atkal izglābti aptuveni 3500 imigranti. Sēžoties pārpildītās laivās, patvērumu Itālijā, Grieķijā, Maltā cenšas gūt sievietes, arī   gaidībās, bērni, vīrieši. Viņi bēg no kara, nabadzības un šausmām. Bēgļu skaits pieaug, un Eiropas Komisija (EK) ir spiesta domāt, kā grozīt migrācijas politikas plānus, jo  saprotams, ka pāris valstis nevar uzņemt visus somāliešus, nigēriešus, sīriešus, kuri tikuši līdz Lībijai, lai mestos viļņos un ticētu jaunas dzīves iespējai vecajā Eiropā.

Dienā, kad visā Latvijā iedzīvotāji sekoja līdzi nākamā Valsts prezidenta vēlēšanām, sabiedrības kritiku izpelnījās kāds internetā publicēts video, kurā Kristaps Porziņģis, iespējams, Latvijas nākamā NBA  zvaigzne, kurš pirmdien devās uz ASV, lai sagatavotos NBA draftam, intervijā portāla TMZ reportierim teica: «Neviens nevēlas mācīties latviešu valodu, vecīt. Kur tu vari ar viņu doties? Latviski runāt var tikai Latvijā, un neviens negrib braukt uz sūda Latviju!»

Pļukts, Made... Valsts galvas vēlēšanas Saeimā notika pēc klasiskās formulas «Gribējām, kā labāk, bet iznāca kā vienmēr*». Braši iesāktās pretendentu publiskās raudzības ar tautas viedokļa uzklausīšanu trešdien brutāli finišēja ar galīgi necaurspīdīgu balsojumu un meliem TV ekrānā.

Praktiski nav tādas dienas, kad mums (CSDD Valmieras) nodaļā nenonāk kāds materiāls par kārtējo iereibušo transporta līdzekļa vadītāju. Ļoti bieži, tā būs pat kāda puse no visiem materiāliem, ir gadījumi, kad pieķerts cilvēks, kuram autovadītāja tiesības nav bijušas vispār, vai arī tāds, kuram šīs tiesības jau noņemtas. Tā ka faktiski jau apmēram puse šo gadījumu, kad cilvēks iekritis, saistīti ar kriminālatbildību, kur Kriminālkodeksa 262. pants nosaka konkrētu atbildību — cietumsodu, nosacītu sodu vai arī nopietnu naudas sodu. Ja paskatāmies piemērus: 1400 eiro sods, uz četriem gadiem atņemtas autovadītāja tiesības — tie patiešām ir bargi sodi! Visbiežāk gan piemēro tā sauktos sabiedriski derīgos darbus, pēc dokumentiem redzams, ka vainīgajiem uzliek pat pārsimt stundas tā nostrādāt. Protams, paliek atklāts jautājums, cik godīgi sodītais šos darbus nostrādā.

Kopš izlasīju grāmatu «Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari», ar riteni braucu katru dienu, neskatoties uz laika apstākļiem. Tuvāko apkārtni esmu izbraukājis dažādos maršrutos. No 2006. gada esmu aktīvs velotūrists ne tikai Latvijā.  Veloceļojumos esmu bijis arī daudzās ārvalstīs — Norvēģijā, Sicīlijā, Transilvānijā, Andalūzijā, Itālijā, Francijā u.c. Manuprāt, Eiropā vadošās velotūrisma valstis ir Francija, Spānija, Itālija — autovadītāji garāmbraucot sveicina, nedēļu iepriekš ir salīmētas afišas ar velomaršrutiem, gar malu salikti galdiņi ar dzeramo un augļiem — tu jūties kā savējais. Viņiem ir labi veloceliņi, bet mēs parasti izvēlamies savu maršrutu. Izmantojot kalnu ceļus, pāris stundās var satikt tikai dažas mašīnas, un ceļš ir ideāls. Ārzemēs ar autovadītājiem nepatīkami gadījumi nav bijuši, viņi velosipēdistus respektē un ciena. Arī policisti ir daudz draudzīgāki. Reiz bija gadījums, kad nejauši nokļuvām uz ceļa, pa kuru nedrīkst braukt. Neviens mūs uzreiz necentās sodīt, bet palīdzēja mums no tā nobraukt. Ar Latvijas policistiem gan ir bijušas ne visai patīkamas tikšanās.

Vakar Latvijā bija vējains laiks... Vējoja spirgts vējiņš zaļā dabā. Zīmīgi, vai ne? Šo ievadu noklikšķināju uz datora taustiņiem vienpadsmitos, stundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes sākuma, kad bija sākusies svarīgākā politiskā spēlīte 12. Saeimas laikā — atjaunotās Latvijas piektā Valsts prezidenta vēlēšanas. Skaidrs, izņemot četras izvirzītās personas, nebija pilnīgi nekas.

Jau daudzas reizes notiek labdarības akcijas Ziemassvētku laikā un ceriņziedu laikā, un vienmēr sabiedrību mudina atbalstīt bērnus, kuriem nepieciešama ārstēšana, rehabilitācija — dažiem gada, citiem tā būs vajadzīga mūža garumā. Ik reizi rindā ierakstīti  vismaz 100 palīdzības gaidītāji, un tiešām var tikai nojaust, cik grūti ir vecākiem publiski runāt par bērnu un ģimenes problēmām, lūdzot  pašam nepieciešamākajam — savu bērnu veselībai, atlabšanai, sapnim  par labāku dzīvi.

Pēdējās dienās plašu ažiotāžu ir izraisījis Krievijas tā dēvētais «melnais saraksts», kurā iekļauti arī pieci Latvijas politiķi, kam liegta iebraukšana Krievijā. Pa visu Eiropu sarakstā ir savākusies laba kompānija, kā pieņemts teikt, un atrašanās šādā sabiedrībā pavisam noteikti nedara kaunu. Tomēr stāsts ir nevis par nelietīgajiem moskaļiem, bet gan par to, ka šāda saraksta esamība tā dalībniekiem izrādījās pilnīgs pārsteigums vai vismaz tika par tādu nodēvēta.