Nākamā gada valsts budžeta plānošana iezīmējusies ar vienu jau ilgus gadus zelētu, bet tikai tagad realizētu jaunu nodokļu pozīciju — tā saukto bagātnieku jeb solidaritātes nodokli. Tas attieksies uz to fizisko personu ienākumu daļu, kuras apjoms pārsniedz 48,6 tūkstošus eiro gadā.
Gana jau ir mērīts latviešu sīkstums, dzenot tautiešus iztikas meklējumos svešumā! Gana jau Latvijas iedzīvotāji ir cietuši no valsts kalpu neprasmes vadīt tautsaimniecību!
No plašsaziņas līdzekļu pirmajām lappusēm nepazūd bēgļu tēma, kas vairāk nekā aktuāla kļuvusi arī Latvijai, jo mums vārda tiešā nozīmē tiek uzspiesta bēgļu uzņemšana, ignorējot atšķirības starp bēgļiem un ekonomiskajiem imigrantiem, bet Latvijas oficiālās diplomātijas bezzobainība šajā jautājumā draud valstij ar katastrofu nākotnē.
Veselības ministrijas un Nacionālā Veselības dienesta projektā «E- veselība Latvijā» deviņu gadu laikā ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens pakalpojums joprojām nedarbojas. Zināms, ka veselības nozarē strādājošie jau gadiem ilgojas pēc šīm elektroniskajām iespējām, lai, piemēram, ģimenes ārstam pēc pacientu pieņemšanas vakarā uz māju nebūtu jāstiepj viņu medicīniskās kartes un līdz pusnaktij tās jāaizpilda.
Pašlaik mēs Latvijas BMX izlasē skatāmies uz dzīvi reāli. Mums bija plāns šai sezonai, taču tas neizdevās tā, kā gribējām. Vienam, tas ir, Mārim (Štrombergam) nav apetītes braukt tādā līmenī. Jā, viņš ir atēdies no pagājušā gada, nespēj vairs pārstartēties... Jā, punktus uz Rio mums vajag, taču sapratām, ka diviem cilvēkiem olimpiskajā izlasē mums punkti ir, tik daudz punktu mēs dabūsim. Trijiem? Nu, mums tas trešais bija vajadzīgs, kuram punktus dot.
Šī pie mums jau tik diezgan drēgnā nedēļa politiskajā klimatā solās būt viena no karstākajām visā Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanā. Proti, ir paredzēts, ka rīt, 9. septembrī, pirmo reizi kopš ievēlēšanas Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teiks runu Eiropas Parlamentam.
Kā mums vēsta ziņu aģentūras, Latvijas Reģionu apvienība izstrādājusi grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, rosinot atļaut pilsētas un novadu domes vēlēšanās piedalīties iedzīvotājiem jau no 16 gadu vecuma un vēršot uzmanību uz to, ka kriminālatbildība Latvijā ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. Tāpat 15 gados jauniešiem obligāti jābūt arī personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem jaunietis jau ir tiesīgs slēgt darījumus par savu brīvo mantu.
Valmieras Pārgaujas ģimnāzija (VPĢ) jauno mācību gadu sākusi ar dalību datorikas (no 2018. gada Latvijas skolās jau no 1. klases paredzēts apgūt datoriku) prasmju apguves pilotprojektā, kas tiek īstenots 157 Latvijas skolās. VPĢ programmas aprobāciju sākusi 7. klasēs, nākamajos mācību gados to turpinot 8. un 9. klasēs. Citās klašu grupās no Valmieras un tai apkārtējo novadu skolām pilotprojekta saturu īstenos Valmieras sākumskola, Valmieras 5. vidusskola un Mazsalacas vidusskola.
Šis ir gada principiālākais konflikts Latvijas politikā: uzņēmuma «Skonto Būve» cīņa ar Valsts vides dienestu (VVD) par tiesībām turpināt Inčukalna sērskābā gudrona dīķu likvidēšanu. Bizness pret valsts varu — kurš kuru? Pateicoties iestādes vēlmei rīkot trešdien preses konferencei strīdus ābola teritorijā, tur sapulcētajiem žurnālistiem tika uzrādīts, kam ir lielāka iespēja uzvarēt.
Premjere atkal smaidīga. Viņas vadītais ministru pulciņš, akceptējot 12. Saeimā valdošās koalīcijas lemto un izliekoties par kurliem pret tā sauktajiem sociālajiem partneriem, pie reizes aizmirstot arī dažu labu gluži vai akmenī cirstu solījumu nodokļu sakarā, nupat saveidojis 2016. gada valsts budžeta karkasu. Ieņēmumu daļā atrasti papildus gandrīz 100 miljoni eiro. Par to varētu visam MK vai ordeņus kārt kaklā, ja ne iebildumi praktiski no visiem lielākajiem budžeta veidošanas procesa spēlētājiem.
Nākamā gada budžeta sakarā ministri daudzkārt apgalvo, ka, lai nu kam, bet drošībai nauda noteikti būšot. Netiek gan teikts, no kuras puses mūsu katra drošībai lielākie apdraudējumi gaidāmi: no ārienes vai tepat no valsts iekšienes. Pēc ziņām par domstarpībām, pat ārkārtējām pretrunām Ventspilī starp minerālmēslojuma pārkraušanas termināla a/s «Kālija Parks» īpašnieku jaunajām iecerēm un iedzīvotāju intereses aizstāvošo pilsētas pašvaldību rodas iespaids, ka pašlaik vismaz ventspilnieki lielāko drošības apdraudējumu saredz tieši savā pilsētā. Tas te samilst ar vilcienu vagonos šurp vestajiem un pēc tam kuģos pārkrautajiem minerālmēsliem — amonija nitrātu. Kamēr, cik atveda, tikpat tūdaļ projām aizveda, varētu teikt, pārāk lielam satraukumam nebija pamata. Bet nu parādījusies ideja līdz pat 400000 tonnu šīs vielas īslaicīgi uzglabāt noliktavās.
Uz Eiropu turpina plūst bēgļu straumes kā no Āzijas un Āfrikas valstīm, tā karadarbības plosītajiem Tuvajiem Austrumiem, sasniedzot apmērus, kādus kontinents nav pieredzējis kopš Otrā pasaules kara laikiem. Daudziem nokļūšana Eiropā tiešām ir pēdējā cerība, un daudzi no bēgļiem arī atklāti vai klusībā tieši Eiropu vaino par viņu dzimtenes piemeklējušajām nelaimēm. Galu galā tieši eiropieši bija tie, kas vētraini atbalstīja dažādu režīmu gāšanu, un tagad mums, tostarp arī Latvijai, vienkārši tiek piestādīts rēķins par bezatbildīgiem lēmumiem.
Vakarrīt, Zinību dienā, Valsts prezidents savā sveicienā skolēniem 1. septembrī vēlēja viņiem mācīties tā, lai kļūtu ne tikai par darba ņēmējiem, bet par uzņēmējiem. Jo mūsu valstī joprojām uzņēmīgu cilvēku deficīts, absolūtā mazākumā ir tie, kuri ar savām smadzenēm gatavi radīt reālus projektus vispirms jau ražošanā, tādā veidā nodarbinot sevi un dodot darba vietas arī citiem. Tikai no šāda godprātīga kopdarba rodas nodokļi un visi pārējie materiālie labumi, kurus pēc tam iespējams tērēt valstij vajadzīgām un arī, manuprāt, daudzām nevajadzīgām lietām.
Latviju un «Māršavu» nesen pārstāvēju Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimnieku kooperatīvu sanāksmē, kurā baltieši vienprātīgi nolēma ne tikai rakstīt kopīgu vēstuli EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt arī īpašu atbalstu kooperatīviem, bet arī klātienē piedalīties Eiropas lauksaimnieku organizācijas «COPA - COGECA» protesta akcijā Briselē 7. septembrī.
Ir mūsu tautai tāds trāpīgs sakāmvārds — katram sava uts, kas liedzas, tam divas, ar domu, ka neviens mēs neesam ideāls un, kā izpētījuši zinātnes vīri, arī uz Saules atrodami plankumi. Vienīgi uz Saeimas deputātiem un dažiem ministriem to grūti attiecināt, jo, pat pieķerti nedarbos, viņi līdzīgi neuzticīgiem laulātajiem turpina apgalvot tas nav tas, ko jūs domājat.
Konfektes un kūkas par akcijas cenu, gluži kā Ziemassvētkus sagaidot, puķu pirkšana nevis gabalā, bet pušķos, gluži kā 8. martā, un daudz jaunu apņemšanos, tāpat kā gadumijā. Tātad šodien ir kārtīga svētku diena. Kalendārā ar sarkanu to neraksta, bet Zinību diena ir ģimenes svētku reize, kad vismaz vakariņās jau visi varētu būt kopā.
Šķiet, būšu jau agrāk Tev, lasītāj, vietā vai nevietā piesaucis savus radus Somijā. Tagad tiešām ir vairāk nekā iekš- un ārpolitiski aktuāli pastāstīt par svarīgu jaunumu viņu dzīvē. Mazā pilsētiņa Harjavalta, kur dzīvo sievas māsa ar vīru, dēlu un no Latvijas emigrējušo suni Turri, sagaida sev būtisku notikumu – septembrī tajā atvērs bēgļu izmitināšanas centru.
Apturēts iepirkums, pārsūdzēts, no jauna izsludināts: šādi dzirdam pamatojam to, kāpēc ieilgst namu, ceļu un tiltu remonti. Pret iepirkumu politiku un noteikumiem nereti iebildušas pašvaldības, paužot, ka nopērkot lētāko ne vienmēr iespējams saņemt labāko pakalpojumu. Tagad bez iepirkuma izsludināšanas netikt ne pie jaunas mēbeles bērnudārzam, ne garšīgākām ēdienreizēm.
Ziņas par Vācijas galēji labējās Nacionāli demokrātiskās partijas piekritēju nemieriem pret jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanu un izmitināšu ar katru dienu pasaules informācijas telpā pienāk arvien satraucošākas.
Vakar parādījās ziņa, ka atbilstoši «DNB Latvijas barometrs» pētījumiem augustā ļoti strauji pieaudzis iedzīvotāju optimisms. Pat dažiem vienmēr visu apšaubošajiem un neapmierinātībā ņurdošajiem būs pārsteigums, ka īpaši optimisms ir pieaudzis par patreizējās valdības darbu. Nākamā gada budžeta pieņemšanas strīdu paplosītā, daždien it kā uz krišanas robežas jau balansējošā valdība iedzīvotāju vērtējuma indeksa skalā ir atzīta par pieciem punktiem labāka, nekā tā mums visiem šķita pirms mēneša, kad strīdiņi par nākamā budžeta naudas dalīšanu vēl nebija sākušies un viss šķita daudz stabilāks un rāmāks. Iespējams, ka vērtējumu pozitīvi ir ietekmējusi nevis valdība kopumā, bet strīdīgie, prasīgie ministri. Gribas taču ticēt, ka viņi strīdas nevis savā, bet mūsu labā un no viņu prasīguma arī mums kaut kas vairāk tiks.