Viedokļi

Jau ir pagājis kāds laiciņš, kopš samazināti ierobežojumi Covid-19 sakarā. Tiesa gan, es no dzīvokļa tāpat esmu izgājusi reti, jo bija jāpaveic viens svarīgs posms manā dzīvē – jānodod bakalaura darbs. 

Masu saziņas līdzekļi pilni ar sašutumu par prokrievisko spēku, maigi sakot, uzvedību 9. maijā gan Rīgā, gan Dau­gavpilī, gan citur. Un nevienā publikācijā nav analīzes par to, kāpēc tā notiek. Šāda attieksme turpinās jau 30 gadus. 

Visai pamatoti ir apgalvot, ka teju jebkuras valsts viens no būtiskiem ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem ir tās eksportspēja.

Valsts kontrole nesen publiskoja interesantas aplēses, no kurām izriet, ka Latvijā kaut kas nav kārtībā ar izdienas pensijām un būtu nepieciešamas izmaiņas šo pensiju piešķiršanas kārtībā, kas praksē nozīmē galvenokārt vēlmi ieviest kādus vairāk vai mazāk vienotus standartus un kritērijus.

Apstrādes rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Galvenās lejup velkošās nozares bija apģērbu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana.

Vērīgākie lauku ceļu braucēji droši vien būs pamanījuši jaunus vaibstus mūsu skaistās dabas ainavās. Ne vienā vien perfekti iekoptā un sastrādātā sējumā ik pa gabalam šopavasar parādījušies nelieli baltās polietilēna plēves vigvami.

Robežu atkalatvēršana starp Baltijas valstīm sabiedrības uzmanības it kā otrā plānā atstāj valdības redzējumu ekonomikas atdzīvināšanā. To pagājušajā nedēļā preses konferencē sniedza Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. 

Rubenes baznīcas draudze šodien ir 200 cilvēku uz papīra. Ap divdesmit mēs redzam regulāri šeit uz vietas. Bet tie ir dažādi cilvēki, viņi nāk un iet. Jā, kādreiz varēja pateikt, ka draudzē ir tik ģimenes, tik bērni...

Ierasti aprīlis ir laiks, kad kļūst siltāks un dodamies Lielajā Talkā. Šogad atkritumu vākšanu vajadzēja pavērst citādāk, jo vīruss ir mums apkārt un jāievēro sociālā distancēšanās. 

Pēdējās nedēļās valdošie politiķi aizdomīgi bieži izsakās par viņu nez kāpēc pēkšņi pamanītām nesaskaņām koalīcijas partiju starpā. It kā pirms tam visi būtu zvīņainām acīm staigājuši. 

Katru dienu medijos galvenās ziņas ir par to, kam un cik naudas pandēmijas seku pārvarēšanai caur dažādiem starpniekiem piešķir valdība. Vieni to sauc par glābšanas naudu, citi – apsviedīgākie un biznesā nekaunīgākie – jau sarēķinājuši, ka te iespējams dabūt grābšanas naudu, par kuru krīzes apstākļos pa lēto sapirkt gan gatavus produktus tālākpārdošanai, gan izejvielas/izejmateriālus, no kā izgatavot likvīdas mantas jau ar pavisam citu pievienoto vērtību...

Šis noteikti nebūs gads, kad, tēlaini izsakoties, Latvijas valsts budžets, uzkrājis brangu tauku slānīti ieņēmumu sadaļā, varēs laiski atlaist jostu vaļīgāk par dažiem caurumiem. Tieši otrādi – noteikti nāksies sajozt budžeta punci ciešāk.

Iepriekš rakstīju par priecīgiem notikumiem un sajūtām, bet šoreiz nebūs nekāds priecīgais temats, bet gan ļoti nopietns – pašnāvība. Pašnāvība ir apzināta dzīvības atņemšana sev. Kāpēc cilvēks izvēlas brīvprātīgi aiziet no dzīves? Kādi ir motīvi (iemesli) šādai izvēlei? Par to ir jārunā, kaut gan esmu dzirdējusi no dažiem cilvēkiem, kuri par šo tematu izvairās runāt, jo tas esot drausmīgi, un, ja par to nerunās, tad tas nenotikšot. 

Koronavīrusa pandēmijas dēļ politiskajā dienaskārtībā ir atgriezies jautājums par 2007. gadā no Satversmes svītroto 81. pantu, kas paredzēja Ministru kabinetam tiesības laikā starp Saeimas sesijām izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.

Šobrīd Latvija, Eiropa un pasaule sāk pieņemt situāciju un saprast, kā tai pielāgoties un kā dzīvot pašreizējos apstākļos.

Esmu no «Y paaudzes», kas uzaugusi tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā. Viedierīces ir mana ikdiena. Tā kā katra ikdienā šis laiks ir ieviesis pārmaiņas, skrollēt sanāk biežāk.

Covid-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus.

«Ne čiku, ne grabu, jau «labrīt» pie loga!» tāda prātā iezogas mīkla, uzzinot, ka, iespējams, jau šajā otrdienā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija būs izvērtējusi visus likumprojektam uz trešo lasījumu iesniegtos 366 priekšlikumus.

Man vecāku (visvairāk mammas) atzinība ir bijusi vienmēr ļoti svarīga. Ja es savā dzīvē vēlējos izmēģināt ko jaunu, vispirms parunājos ar mammu, kā es to savienošu ar skolu, vai man kādam pulciņam pietiks laika, bet es teiktu, ka lielākajā daļā gadījumu esmu saņēmusi zaļo gaismu.

Vēl gluži nupat lepni ļaudis dažādās maskavās, vašingtonās un citviet zvaigāja par lēnīgo Eiropas Savienību, kad tās vadība Briselē apmulsa koronavīrusa priekšā, kautri deleģējot ar to cīnīties pašām dalībvalstīm. Taču tieši lēnīgumā, apdomībā un karstas putras nestrēbšanā slēpjas šīs ekonomiski politiskās konstrukcijas patiesais spēks.