Neprātis no Valmieras
Varas tīkotāji
Pučs jeb valsts apvērsums ir izsenis pazīstams paņēmiens varas jautājumu kārtošanā. Pirms II pasaules kara (1938.) iznākušajā Latviešu konversācijas vārdnīcas 17. sējumā skaidrots, ka «pučs, tulkojumā no šveiciešu Putsch, grūdiens – pēkšņs, negaidīts valsts apvērsums vai tā mēģinājums, kas pamatojas uz militāru sazvērestību vai kādas slepenas organizācijas lēmumu».
Rekords šajā ziņā joprojām pieder Latīņamerikai, bet netrūkst piemēru arī tuvāk: Krievija ar 1917. gada lielinieku oktobra apvērsumu, 1991. gada 19. – 21. augusta pučs PSRS, joprojām diskutablais 1934. gada 15. maijs un 1991. gada janvāra notikumi, par kuriem vēlāk tiesāja komunistiskās partijas līderi Alfrēdu Rubiku. Mazāk mums zināms ir 1924. gadā notikušais komunistu pučs tepat netālu, kaimiņzemē – Tallinā. Jāteic, ka savu, lai gan visai necilu, vietu šo apvērsumu vidū ieņem tā sauktais Valmieras pučs. Apsteidzot notikumus, jāteic, ka vairākus mēnešus vietējo un galvaspilsētas laikrakstu pirmajās lapās bija lasāms par šajā skandalozajā prāvā iesaistītajām personām. Bet aizsākās viss visnotaļ prozaiski – ar iedzeršanu.
MĪTNES VIETA. Skats uz Kauguru muižas kādreizējo kungu māju, kurā 1927. g. bija izvietoti 8. Daugavpils kājnieku pulka II bataljona karavīri. Foto D. Steinarts. Valmierā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv