Ikdienā VITA BLAŽĒVIČA ir juriste Burtnieku novada pašvaldībā, bet Ūsiņdienas tirdziņā Valmiermuižā sastopu viņu aiz tirgus letes ar dažādiem krāsainiem šķīvīšiem, uz kuriem zem it kā saplaisājušas glazūras ziediņi, odziņas...
Pirms sākam šodienas Rūcamlapas galveno tēmu, atvainojos, ka pirms nedēļas neatklāju pareizo atbildi uz Auto Bild Latvija eksemplāra vērto jautājumu. Fotogrāfijā, kuru man atsūtīja Dobeles kolēģis Guntars Līcis, bija redzams viens no četriem viņa automobiļa riepu ventiļiem pievienotajiem pareiza gaisa spiediena testeriem jeb indikatoriem. Normālā variantā, kad gaisa spiediens riepā atbilst automobiļa pasē paredzētajam, plastika galviņā redzama zaļa krāsa, kad spiediens riepā samazinās zem normas, tad parādās brīdinošā sarkanā. Un tad laiks meklēt kājas pumpi vai kādu pazīstamu kompresoru! Šādi indikatori nav nekāds retums auto daļu tirgū, bet vislētāk tos, protams, varot pasūtīt interneta veikalos. Kā noprotat, arī šoreiz nevienu atbildi — pat nepareizu — nesagaidīju, tad nu lasīšu izdevēja laipni piedāvāto žurnālu pats. Un varbūt kaut ko arī jums no Auto Bild Latvija jaunumiem šad un tad pastāstīšu.
Tā par Latvijas ekonomiskās attīstības tempiem Liesmai viņpiektdien teica Valmierā Vidzemes Augstskolas, Ekonomistu apvienības 2010 un izdevniecības Jumava rīkotā foruma Latvijas tautsaimniecība. Ko mums māca pagātne un kādu saredzam nākotni viens no pieaicinātajiem ekspertiem — ekonomists, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis un Ekonomistu apvienības 2010 biedrs ULDIS OSIS. Vēl pirms foruma atklāšanas Liesma izmantoja iespēju iztaujāt pieredzējušo ekspertu.
Piektdien notika Valmieras uzņēmēju apvienības Ozols biedru kārtējā kopsapulce, uz kuru bija ieradušies arī divi ciemiņi — bijušais eirokomisārs un viens no partijas Vienotība vadītāja kandidātiem Andris Piebalgs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis.
Pēc pārliecinošā snieguma pirmajā pusfināla sērijas mačā Valmierā mūsu basketbolisti saviem līdzjutējiem, kuri ar skaļām balsīm valmieriešiem līdzi juta arī vēju pilsētā Liepājā, nelika vilties arī otrajā cīņā, Kurzemē pārsteidzot mājiniekus ar ļoti pārliecinošu sniegumu gandrīz visu 40 minūšu garumā.
Šoreiz Vīru lietās smiltenietis GUNTIS PRIEDĪTE. Ikdienā 37 gadus nostrādājis Vidzemē tradīcijām bagātākajā ceļu būves uzņēmumā, savulaik Smiltenes 8. CBR, vēlāk jau privātfirmā 8CBR, kur finišējis 2009. gadā kā celtniecības būviecirkņa vadītājs. Astoņus gadus pagājušā gadsimta astoņdesmitajos abi bijām darba kolēģi, taču par vārdabrāļa pavisam nopietnajiem vaļaspriekiem uzzināju tikai nesen, kad maija lappusei meklēju rokā kādu plostu būvētāju. Plostnieks telefonā neatsaucās, taču vīrs, kurš koka darbos prasmīgs meistars, gan. Guntis arī savā ziņā saistīts ar tradicionālajiem Plostnieku svētkiem Strenčos, jo gan gatavojis, gan restaurējis savas koka figūras kaimiņpilsētā Gaujas krastā. Savos 65 gados koka skulptūru un arī citu daudz precīzāku koka darbiņu veidošanā viņš ir pilnīgs pašmācībnieks, jo Mālpils celtniecības tehnikumā jau šīs lietas nemācīja.
Otrdienas vakarā mūsējie izcīnīja panākumu pirmajā Aldaris LBL pusfināla sērijas mačā, ar labu aizsardzību apstādinot liepājnieku uzbrukumus.
Otrdien valdība, pirms tam pie Ministru kabineta galda krietni vien izmetot verbālu pūciņu, atbalstīja jau 2011. gadā pieņemtās Stambulas konvencijas ratificēšanu un parakstīšanu. Visticamāk, arī Latvija — tāpat kā to izdarījušas Polija un Lietuva — pievienos konvencijai īpašu vienpusēju deklarāciju. Šī nu ir tā unikālā reize, kad Latvija nevis bez ilgas domāšanas un iztapīgi saliektu muguriņu aizskrējusi citām ES valstīm pa priekšu, bet gan palikusi pēdējā ar pildspalvu rokā pie atvērtiem dokumenta vākiem... Pirms mums pēdējās ES valstis, kas parakstīja konvenciju, bija Čehija un Bulgārija.
Vasaras sezona autobraucējiem raksturīga ne tikai ar došanos tuvākos un tālākos izbraucienos pa Latviju un ārzemēm, bet arī ar tīri saimnieciskām lietām — kaut ko pārvest, kaut ko aizvest un atvest. Protams, var tādam nolūkam — ja kravas vieglums/smagums un gabarīti to atļauj — izmantot auto bagāžniekus, var arī mēģināt kaut ko iestūķēt auto salonā. Te nu var gadīties visādi. Pirms gadiem desmit pats uz tikko nopirktas vektras jumta uz laukiem vedu dažas loksnes riģipša un arī pusduci tā stiprināšanai paredzētos skārda švellerus. It kā jau visu kravu labi piesēju uz jumta šķērsstieņiem, taču pusceļā, kad sanāca tā asāk nobremzēt, visi — ir tāda fizikāla parādība kā inerce — švelleri aizbrauca uz priekšu un ar saviem asajiem galiem piezemējās tieši uz mana auto motora pārsega! Uz kādu laiciņu mans veiksmīgā second hand auto pircēja prieks bija pagalam, paldies Mārim Šomasam, kurš savā auto kopšanas salonā Valmierā pamanījās manam opelim skrāpējumu vietas tā izpulēt, ka vektrai violetais spožums kapotam atkal spīdēja kā jauns!
Sestdien saulīte sildīja gluži kā vasarā, tāpēc Ūsiņdienas tirdziņā Ar Gardu Muti tirgotājiem bija iespēja plaši savus ēdamos, dzeramos un arī praktiski lietojamos darinājumus uz letēm izklāt, savukārt tirgus apmeklētāji varēja tā dīki, bez steigas un pie reizes saules vannas baudot, visu aplūkot un gan jau arī ko līdzņemšanai iegādāties. Kādu kriksi no potenciālajiem tirgotājiem un pircējiem droši vien bija aizvilinājis paralēlais pasākums — ikgadējais pārrobežu tirgus Valkā, taču tāpēc neviens Valmiermuižas parkā skumt netaisījās!
Šomēnes pārskatu par 2015. gadu iesniedzis viens no mūspusē pazīstamākajiem uzņēmumiem — SIA Valmiermuižas alus. Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 3,840 miljonus eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi līdz gandrīz 265 tūkstošiem eiro. Būtiski atzīmēt, ka salīdzinājumā ar 2014. gadu pērn Valmiermuižas alus apgrozījums pieaudzis par 11,8%, bet uzņēmuma peļņa samazinājusies par 14,6%. Pagājušajā gadā SIA Valmiermuižas alus nodarbināja vairāk nekā 50 darbiniekus un nodokļos nomaksāja 745,50 tūkstošus eiro.
Vairs tikai divas nedēļas palikušas līdz ikgadējam mūsu reģionā kuplākajam uzņēmējdarbības, mājražotāju un amatnieku saietam Vidzemes Uzņēmēju dienas 2016, kas piektdien, 20. maijā, un sestdien, 21. maijā, ar pamatīgu burziņu piepildīs Valmieras centru.
Svētdien Valmierā finišēja VEF Latvijas Jaunatnes basketbola līgas U-16 grupas jauniešu (dzimuši 2000. gadā un vēlāk) finālturnīrs. Zelta finālā Roberta Zeiles vadītie Valmieras/ORDO basketbolisti sagrāva sava vecuma grupas regulārā čempionāta uzvarētājus BJBS Rīga/DSN ar 95:63 un pelnīti kāra kaklā augstākā kaluma medaļas!
Svētdien Papendāles BMX trasē Holandē uzvaru Pasaules kausa izcīņas BMX superkrosā trešā posma sacensībās guva divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, augsto piekto vietu finālbraucienā izcīnīja arī otrs valmierietis Edžus Treimanis.
Jau kopš neatkarības atjaunošanas visās trijās Baltijas valstīs rēķina PSRS okupācijas laikā baltiešiem radītos zaudējumus. Diez vai te iespējams runāt par kaut kādu pilnīgi precīzu metodoloģiju, tāpēc skaitļi svārstās robežās no pārdesmit līdz pat 800 miljardiem eiro.
Tā varētu nosaukt ikgadējo Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkoto konkursu visas Latvijas pamatskolēniem, kura viens no pusfināliem pirms nedēļas ceturtdienā notika jau pierastajā vietā — Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta kompleksā. Oficiāli tam nosaukums Ģērbies koši, brauc droši! — vienlaikus tas ir gan aicinājums pirms sēšanās velosipēdam sedlos iepazīties ar ceļu satiksmes noteikumiem, gan atgādinājums lietot visus nepieciešamos velosipēdista individuālos aizsardzības līdzekļus, t.i., aizsargķiveri un atstarojošo vesti.
Neatkarība valstij neapšaubāmi ir laba lieta, faktiski pati galvenā. Bez citām jaukām izdevībām tā dod arī iespējas pašiem savā zemē saimniekot. Un šajā ziņā mums kaut kas nesanāk jau no sākta gala. Nu, vismaz salīdzinot ar pašiem tuvākajiem kaimiņiem, kuri tāpat kā mēs izbaudījuši visus PSRS labumus. Brīvībā taču no Maskavas ietekmes izsprukām un neatkarīgu valsti pasludinājām gandrīz reizē, tad nu puslīdz vienādiem vajadzētu būt arī Latvijas un Igaunijas neatkarības gados gūtajiem panākumiem. Diemžēl būtiskākie cipari un arī daudzu lietu kārtība abās valstīs rāda, ka zaudējam ziemeļu kaimiņiem un valsts budžeta ziņā — tā nopietni.
Līdz ar pavasara atnākšanu sarosījies arī banku bizness. Uzņēmējdarbības smagsvari paši kaut kā tiek galā, savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) bieži vien pietrūkst informācijas, kur un kā var dabūt aizdevumu. Liesma mēģina risināt šo problēmu, tāpēc šoreiz viešņa — Citadele banka mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja IEVA VĒRZEMNIECE.
Trešdien pusdienlaikā VTU Valmiera notika uzņēmuma starp Valmieras un apkārtējo novadu skolām izsludinātā atstarotāju jaunrades konkursa rezultātu paziņošana un labāko darbu iesniedzēju apbalvošana.
Jau otro nedēļu Valmierā uz gājēju tiltiņa pie Valterkalniņa Lucas ielas galā rosās vīri ar Smiltenes ceļu būvfirmas 8CBR emblēmām uz ķiverēm un darba apģērbiem. Priecē fakts, ka jau otro gadu pēc kārtas pie gājēju tiltiņu kapitālā remonta pilsētā strādā tieši šī firma — mūspusē nenoliedzami profesionālākie tiltu būvnieki ar senām aroda tradīcijām teju piecdesmit gadu garumā.