Valmierā joprojām aktīvi darbojas jauno uzņēmēju kalve – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras biznesa inkubators. Pagājušajā piektdienā Liesmai nelielu 2019. gada rezumējumu sniedza inkubatora vadītājs JURĢIS PRIEDĪTIS.
Šis ir laiks, kad bērni sūta savas vēlmes Ziemassvētku vecītim, manas paaudzes puikām un meitenēm gan laikam saprotamāks ir Salavecis. Bet ne par personālijām šis stāstiņš, tas būs mans lūgums pret mūsu vēlmēm allaž uzmanīgajam vecītim un, protams, viņa čaklajiem palīgiem, labajiem rūķiem.
Lai piedod daiļās dāmas un jaunkundzes, bet es galīgi neesmu futbola feminizācijas piekritējs. Tāpēc šoreiz futbola tēma būs galvenais temats Vīru lietās. Kā zināms, šoruden mūspusē tika sasniegti vēl nebijuši augstumi Valmieras futbolā – Tamaza Pertijas vadītie kluba Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola futbolisti izcīnīja augsto ceturto vietu Latvijas čempionātā un līdz ar to dalību Eirokausos. Jā, šoruden Mūžībā klusītiņām aizgāja dižens amatieru futbola entuziasts un dažādu futbola turnīru nenoguris organizators daudzu desmitu gadu garumā Tālivaldis Zariņš. Paldies, Tāli, par ilgajiem kopā aizvadītajiem gadiem Liesmas kausa rīkošanā!
Vakarrīt tieši tā uz Rīta Panorāmas žurnālistu jautājumu atbildēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, liekot saprast, ka šajā divu valstu politiski ekonomiskajā saskarsmē mūsu lielā stratēģiskā partnera nākamo soli Latvijai nav ne mazāko izredžu ne paredzēt, ne arī ko iebilst. Tā teikt, viena virziena un ļoti ietekmīga ietekmes svira...
Pavisam negaidīti pagājušajā ceturtdienā Liesmas redakciju apciemoja satiksmes ministrs TĀLIS LINKAITS. Par viņa braucienu uz Valmieru un vēl citām Satiksmes ministrijas pārvaldītās nozares aktualitātēm īsākā un garākā laika intervālā arī šī saruna.
Svētdien lielisku panākumu Kurzemē guva Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti, kuri, atspēlējot 22 punktu deficītu, no tiem 20 ceturtajā ceturtdaļā, otrajā pagarinājumā pārspēja sīvākos pašmāju konkurentus gan Pafbet Latvijas – Igaunijas čempionātā, gan LBL čempionātā liepājniekus! Panākums jo vērtīgāks tāpēc, ka mūsējiem nācās iztikt bez stabilā uzbraukuma līdera Blumberga, bet mača finālsvilpi uz rezervistu soliņa ar piezīmju normu sagaidīja trīs starta piecnieka vīri Elksnis (45 min.), Dubults (33 min.) un Engers (32 min.).
Ir laiks, kad tirgus placī arvien pieprasītāki kļūst dažādi zaļā meža dekori. Viens adventa vainadziņu savas aizņemtības pēc nopērk gatavu lielveikalā, citam īpašu prieku sagādā šo decembrim piedienīgo iekštelpu vai arī ārdurvju atribūtiku izgatavot paša rokām, ideāli būtu to darīt kopā ar bērniem vai mazbērniem. Viņsvētdien Valmierā pie Gaujas Stāvajiem krastiem redzēju kādu ģimenīti, kur abi pieaugušie cītīgi meklēja sūnās nokritušus priežu zariņus, uzmanīgi tos krājot buntītē. Varbūt mājās vienkārši šos sveicienus no meža ieliks vāzē, varbūt mēģinās uzpīt pamatnīti adventa vainagam. Dienu iepriekš Valmieras tirgū daudzām kundzītēm uz letes jau bija lielāki un mazāki skuju vainadziņi – gan pavisam pliki, īpaši atvērti radošai jaunradei, gan arī ar iestiprinātiem čiekuriem vai sausiem ziediņiem. Ziemassvētki taču nāk!
Nav nemaz tik viegli starp mūsu valsts iekšējām ziņām, kurās nu jau labu laiku dominē aktualitātes no sērijas Kā piecu 13. Saeimas pozīcijas partiju veidotās valdības ministri kārtējo reizi uzmet savus vēlētājus, atlasīt svarīgas, taču pirmajā mirklī šķietami tādas, kuras uz mūsu valsti nemaz neattiecas. Viens no tādiem vēstījumiem nupat nācis no Igaunijas. Mūsu ziemeļu kaimiņi plāno iegādāties ēku Rīgā – netālu no Valsts prezidenta pils, lai tajā izbūvētu jauna atvērtā tipa vēstniecību pēc Ziemeļvalstīs un Šveicē veiksmīgi izmantotas koncepcijas. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu skaidro, ka šis «būs pirmais izmēģinājums, bet nākotnē vēlamies redzēt Igaunijas vēstniecību modeli, kad pirmajā stāvā ir atvērta telpa, kur var rīkot pasākumus un kur cilvēki var ienākt no ielas, lai vēstniecība nebūtu slēgts bastions, bet vieta, kur mēs iepazīstinām ar Igauniju». Būtiski, ka pie vēstniecības koncepcijas – lai tā kļūtu par daļu no pilsētvides, iepazīstinātu ar Igaunijas digitālajiem risinājumiem un tūrisma iespējām – tiek strādāts kopā ar uzņēmējiem, t.i., uzņēmīgiem un gudriem cilvēkiem, kuri zina katras valsts fundamentālāko misiju – kā nopelnīt naudu savas valsts budžetam jeb savas valsts iedzīvotāju vajadzībām.
Otrdien līdz pat sešiem vakarpusē Vidzemes Augstskolas Cēsu ielas nama otrajā stāvā, kur Studentu stūris, turpinājās ļoti interesanta un derīga aktivitāte – mantu apmaiņas tirdziņš Ziemas Brīvandele. Rīkotāji ar lielām cerībām īpaši gaidīja ziemas sporta inventāru, bet dzīvē, kā zināms, allaž viss notiek citādāk...
Jau rītvakar tiks nosaukts 21. konkursa Latvijas Gada auto 2020 uzvarētājs. Savu izvēli jau paguvuši izdarīt lietuvieši – viņiem Lietuvas Gada auto 2020 ir jaunākās paaudzes franču autobūves produkts Renault Clio.
14. novembrī Dabas un tehnoloģiju parkā URDA 47 vidusskolēni no Limbažu novada ģimnāzijas un Mazsalacas vidusskolas mācību programmā Atklāj profesiju apguva tēmu Loģistika un transports. Nodarbību pamattēmu par atkritumu apsaimniekošanas nozares profesijām in-teraktīvā veidā ar savu piedāvājumu papildināja URDAS sadarbības partneri – Vidzemes Augstskolas mācībspēki un studenti.
Šis ir visai interesants termins, ko mūsu ikdienas valodā, manuprāt, ievazājuši politiķi. Pavisam nesen šis izteikti subjektīvais situācijas izvērtējums mums uzkritis, taču komforta zona varētu būt ieradusies uz palikšanu. Arī tāpēc, ka ar universālu interpretāciju un tātad arī lietojumu.
Dažādām – reālām un izdomātām – leģendām apvītā Latvijas robežpilsēta Valka, kas vēl nesen kopā ar sev apkārt esošo novadu varēja justies samērā droši, administratīvi teritoriālo reformu gaidot, nule nonākusi visai kutelīgā situācijā. Ir tikai loģiski, ka reformas virzītāji, Saeimas pozīcijas partiju kolēģu stūrī iespiesti, beidzot atteikušies no vēl nesen dzelžainās idejas varmācīgi pielīmēt Valkas novadam klāt Rūjienas un Naukšēnu novadus.
Sveču liešana ir ļoti sens amats, un tieši sveču formā jau vairākus gadus Rencēnu pagasta Svennēs, kas tuvākā un tālākā apkārtnē pazīstama kā unikālu Sīmansonu dzimtas vīru rokām tapušu metāla izstrādājumu kalve, top interesanta dizaina vaska sveces, manuprāt, vieni no labākajiem atjaunotās Latvijas laika suvenīriem. Sveču meistare IEVA SĪMANSONE stāsta par saviem tik latviskajiem gaismekļiem.
Latvijas 101. dzimšanas dienā 18. novembrī Burtnieku novada košākajā kultūras celtnē – Matīšu Tautas namā – tika sveikti ikgadējā konkursa Burtnieku novada Lepnums 2019 laureāti, cildinot novadnieku sabiedriski nozīmīgākos darbus novada labā un tā attīstības veicināšanā. Jau tradicionāli novembris ir laiks, kad pieminam mūsu tautas varoņus, stāstām par līdzcilvēku labajiem darbiem un lepojamies ar viņu paveikto pagasta, novada un visas valsts labā.
Šoreiz ceturtdienā atkal Rūcamlapa, tāpēc runājam par aktuālu tēmu – jau 21. pēc kārtas konkursu Latvijas Gada auto 2020. Mans sarunas biedrs ir nu jau teju pusduča pēdējo konkursu nemainīgs organizators MĀRIS OZOLIŅŠ. Starp žūrijas testa braucieniem Ādažu pievārtē man iegadījusies neliela pauze, tad nu iztaujāju mūsu bosu par galvenajām lietām šī gada jauno automobiļu parādē.
Gan jau kāds man pārmetīs, ka tā var apzīmēt tikai ēdienus, taču es rakstu šo viedokli par 18. novembrī televīzijas ekrānā dzirdētajiem Latvijā pazīstamu un pilnīgi nepazīstamu ļaužu publiskajiem vēstījumiem, tāpēc atļaušos savu subjektīvo vērtējumu par katra priekšnesuma vēstījumu samērīt tieši šādā gradācijā.
Nobela prēmiju literatūrā 1909. gadā Selma Lāgerlēva saņēma par savu pasaulslaveno darbu – bērnu grāmatu Nilsa Holgersona neparastais ceļojums. Viņas aprakstītais mazais palaidnis Nils, kurš ar zostēviņu Mārtiņu aizlidoja meža zosīm līdzi uz Lapzemi, arī toreiz – pirms 110 gadiem publicētā stāstā – izmantoja ekoloģiski pilnīgi tīru un zaļu transporta līdzekli.
Kā jau norunāts, novembra otrajā ceturtdienā nevis runājam par un ap auto un citiem dažādiem spēkratiem, bet gan braucam uz mežu, ezeru, upi vai dīķi. Pēc grafika šodien mums makšķernieku jeb zivju diena. Savulaik tā bija ceturtdienās vismaz tautai paredzētajās ēdnīcās, patlaban zivs nemaz tik bieži siltajā ēdienā nav paredzēta, pie tam tā vairs gluži nebūs maltīte tautai...
Patlaban top kārtējais mūsu valsts budžets. Jau tradicionāli zināms, ka visām lietām atkal naudas nepietiks, pat tām, kas likumā strikti ierakstītas un noteiktas.