Pērn februārī biedrībai VirziensA tika nosvinēti pieci gadi. Vai biji klāt arī pie pirmsākumiem?
Jā, biju viena no dibinātājām.
Kā tas viss tapa un kuri bija pirmie aktīvisti?
Pirmsākums visam bija Rencēnu pamatskolas jaunieši, kuri tolaik aktīvi darbojās skolas pašpārvaldē. Viņi bija uzrīkojuši skolas mēroga pasākumu un saprata, ka grib darīt kaut ko arī ārpus skolas. Arī finansējuma dēļ, ja grib kaut ko darīt ārpus skolas, vajag kādu citu organizāciju. Es tieši tolaik pirmo gadu pēc studijām Latvijas Universitātē strādāju skolā, pie manis griezās Artis (Krists Mednis), Maija (Skrača) un Liene (Zukure), tolaik aktīvākie skolas pašpārvaldē. Vēl šodien atceros, kā viņi mani pasauca ārā no skolotāju istabas, lai piedāvātu kļūt par vadītāju viņiem, jo, lai dibinātu biedrību, augšiņā vajadzēja būt pilngadīgiem cilvēkiem. Vārds pa vārdam viņi man izstāstīja savu domu. Bija ļoti interesanti, jo skolēni man stāstīja par tādām lietām, par ko man līdz tam nebija bijusi interese, mani, tikko augstskolu pabeigušu, interesēja pavisam kas cits. Tad tikāmies vēlreiz, viņi man izklāstīja savus plānus, tad tā lēnu garu, pašmācības ceļā, nodibinājām biedrību. Ar visiem statūtiem un dokumentiem. Sākumā gribējām biedrību saukt tikai par Virzienu, bet Uzņēmumu reģistrs mums divreiz atteica, jo tāds nosaukums kādam jau bija.
Kāpēc VirziensA?
Sākumā Artim bija ideja, ka A būs no viņa vārda, tas tāds joks. Bet ir taču visādi izvēles varianti, ko dzīve dod: A variants, B variants, C variants… Nu, tad mēs izvēlējāmies pirmo jeb A variantu, jo tas vienmēr taču ir pats galvenais (smaida)! Tā nu beigās mēs esam VirziensA. Tieši tā mūs arī vietējā kopienā pazīst.
LAI TOP! VirziensA aktīvistes (no kreisās) Daniela Dafne Hāne, Kristīne Goba, Liena Zukure un Maija Skrača vada radošo darbnīcu Burtnieku ezera svētkos.
Foto no VirziensA arhīva