Divas dienas maijā
Uzvaru Otrajā pasaules karā lielā daļā pasaules svin šodien, vēl citur to atzīmēs rīt.
Uzvaru Otrajā pasaules karā lielā daļā pasaules svin šodien, vēl citur to atzīmēs rīt.
Viens no reāliem prieciņiem šajā pandēmijas laikā ir patiešām draudzīgās cenas abiem transporta līdzekļus darbinošiem degšķidrumiem degvielas uzpildes stacijās. Ja bākā var liet degvielas litru cenā zem viena eiro, tad tas jau ir patiešām forši!
Liela daļa sabiedrības nu jau pieradusi pie jaunajiem dzīves un ikdienas sadzīves apstākļiem. Cilvēki pret vīrusa iniciēto ārkārtas situāciju valstī izturas pietiekami atbildīgi, diez vai kādam gribas tā vienkārši no brīvas gribas izmēģināt mūsu mediķu prasmes Covid-19 likvidēšanā. Visu cieņu dažāda ranga ļaudīm baltajos halātos vai citas nokrāsas profesionālajā apģērbā – statistika joprojām apliecina, ka vismaz pagaidām mazā Latvija pret lielo pandēmiju turas braši.
Nākamgad vēl pirms Jāņiem viņš kļūs četrdesmitgadnieks. Tikai. Taču var teikt, ka dzīvē jau paveicis gana daudz. Un mēs, valmierieši, varam lepoties kaut vai ar to, ka šis Valmieras puika ir īpašs visā Latvijas advokātu cunftē, jo Lauris Klagišs savulaik bija visu laiku jaunākais advokāts atjaunotās Latvijas vēsturē.
Nupat Beātes iela Valmierā – vismaz tās daļa no krustojuma ar Andreja Upīša ielu līdz jaunās siltumtrases elkonim pie 25. nama – kļuvusi par vienu lielu būvlaukumu.
Šis ir tāds īpatnējs laiks Latvijas ekonomikā. Nenoliedzami, Covid-19 pandēmijas krīze trāpījusi visām tautsaimniecības nozarēm mūsu valstī un gan jau atstās ietekmi uz turpmāko ekonomisko attīstību.
Neskatoties uz dažādiem Covid-19 pandēmijas piespiedu kārtā radītiem ierobežojumiem cilvēku ikdienas gaitām, kaut kādas dabā iešanas aktivitātes tomēr notiek. Iespējams, kopīgās pastaigās dodas pat ne gluži vienā mājsaimniecībā kopā dzīvojošie vien. Katram līdzcilvēkam taču policistu blakus nenoliksi un, galu galā, vai to arī vajag? Ja cilvēki izturas maksimāli atbildīgi katrs pret sevi un saviem tuvākajiem radiniekiem, tad, iespējams, nelielas atkāpes no strikti noteiktās kārtības pat nekādu sliktumu neradīs...
Rūpējoties par sabiedrības veselības uzlabošanu ārkārtējās situācijas laikā, Sporta Veselības centrs un Valmieras pilsēta, piesaistot dažādu sporta veidu pārstāvjus, uzsākuši kopprojektu – #paliecvesels! video ciklu, kura ietvaros ikviens saņems daudzus un dažādus praktiskus padomus ar piemēriem savas veselības uzlabošanā pašizolācijas laikā.
Vakar notika sardzes maiņa ļoti specifiskā valsts iestādē. Konkurences padomē amatu atstāja nenoliedzami ambiciozā tās vadītāja Skaidrīte Ābrama, pagaidām – līdz jau izsludinātā konkursa finišam – vadīt šo iestādi uzticēts iestādes padomes loceklim un līdzšinējam vadītājas vietniekam Jānim Račko.
Grozies, kā gribi, rādīji Lieldienās kādam savas olas, kā to ar savu acīmredzami neveiklo Lieldienu sveicienu (kas patlaban noteikti pretendē uz 2020. gada teicienu Latvijā!) aicināja premjers, vai atstāji apslēptas svešām acīm, tas lietas būtību nemaina. Šodien svarīgākais cipars Latvijā ir divnieks! No vienas puses – tas ir ar likumu noteiktais maksimālais vienkop sanākušo ļaužu kopums, no otras puses – no divu dzīvu radību kopā būšanas taču dabā allaž sākas kas jauns, rodas atkal kāda jauna dzīvība...
Priekšā Lieldienu brīvdienas, kurās varbūt Tev, lasītāj, būs arī kāds brīvs laika sprīdis, lai Vīru lietu lappusē palasītu jau trešo turpinājumu valmierieša AIGARA SILIŅA piedzīvojumiem, vienatnē ar jahtu vagojot Klusā okeāna plašumus. Lielākoties runāsim par pavisam sadzīviskām lietām, kuras šādos ekstrēmos apstākļos jūras braucējam ir ļoti būtiskas.
Esmu priecīgs, ka pirmā tiešraide no Eiropas bija izraisījusi tik spraigu diskusiju. Neticīgajiem vien teikšu – šim vīram, kuru pazīstu vismaz gadus desmit, ticu tāpat kā pats sev. Mans ziņnesis, kurš joprojām lasītājiem lai paliek anonīms, viņnedēļ uz pāris dienām bija ieskrējis mājās un man telefonā savus jaunākos piedzīvojumus atstāstīja 31. marta vakarā.
Šodien ir 1. aprīlis, ko mēdzam dēvēt arī par smieklu dienu, kurā – dzīvojot ierastā režīmā – neiztikt bez izjokošanas. Šogad prāts īsti uz jokiem nenesas, drīzāk ir dusmas par kādu valsts apmaksātu zāļu lietotāju bezatbildīgu muļķošanas kampaņu nu jau pāris nedēļu garumā.
Nezinu, kā citiem Latvijas iedzīvotājiem, bet man katru rītu vissvarīgākā informācija publiskajā telpā parādās vien pēc desmitiem, kad tiek oficiāli paziņots iepriekšējās diennakts Covid-19 skarto līdzcilvēku skaits. Teikšu godīgi, uz pasaules karstāko valstu fona, pat Baltijā starp trim māsām Latvija te izskatās pietiekami solīdi.
Šo savu personīgo pieredzi laikā, kad Eiropā plosās Covid-19 vīruss, jau daudzviet paņemot arī cilvēku dzīvības, man pagājušās darba nedēļas beigās pa telefonu no Spānijas pastāstīja kāds vīrs, tālbraucējs šoferis. Saprotamu iemeslu pēc neminēšu ne viņa vārdu, ne pārstāvēto uzņēmumu, taču viņa pieminētais, kas laikā kopš Sieviešu dienas Eiropas pilsētās un ceļos redzēts paša acīm, liek aizdomāties par daudzām lietām. Aktuālāko un būtiskāko šodienas situācijai Latvijā lai katrs te atrod pats!
Šķiet, pirms pāris gadiem kaut kur sanāca lasīt vietējo cilvēku pukošanos par to, ka ārzemēs aizbraukuši tā sauktie ekonomiskie trimdinieki uz Latviju brauc galvenokārt tāpēc, lai ar savām mītnes valstu lepnajām algām par Latvijas lētajiem izcenojumiem labotu un protezētu zobus, izmantotu vēl dažu labu specifisku medicīnas pakalpojumu.
Šoreiz Valmierieša jauno projektu sadaļā par vienu no diviem patlaban Valmierā lielākajiem būvobjektiem – jauno katlumāju Dakstiņu ielā. Aktuālās informācijas iegūšanā jaunajos sociālajos apstākļos žurnālista vēlmēm atsaucīgs bija uzņēmuma Adven Latvia valdes loceklis MĀRIS KĀNĪTIS, paldies viņam par to.
Ja var ticēt oficiālajām ziņām, šobrīd mums Saeimā palikuši 99 vīrusa Covid-19 neskarti deputāti. Simtais, viņu kaimiņš sēžu zālē un arī citādi Kaimiņš vārdā, inficēts un tāpēc Latvijas pārvaldīšanā var piedalīties tikai attālināti. Pats vājnieks savu vīrusa noķeršanas vietu neatklāj un kontaktpersonas arīdzan, tādā veidā ļaujot visplašāko vērienu dažādām spekulācijām, kur, kad un ar ko Kaimiņš bezatbildīgi tusējis valsts vai privātajās lietās attālumā, kas īsāks par šķaudienu...
Manuprāt, šodien ne Valmierā, ne Latvijā kopumā nav svarīgākas problēmas par to, kā maksimāli ierobežot Covid-19 vīrusa izplatību. Lai piedots, viss pārējais ir lielākas vai mazākas, bet tikai pupu mizas! Tāpēc atkal cepos par šo tēmu, patiesībā izklāstu savas domas par vakar no Centrālās laboratorijas vadoša vīra dzirdēto par ārkārtas situācijas izpratni divās Kurzemes ostās – pilsētās.
Latviešu nacionālā īpatnība – ar mātes pienu iezīsts pofigisms. Smagākā formā Eiropas Savienībā tas esot vērojams vien pie itāļiem. Te glābt var tikai likuma panti. Tādi Latvijā eksistē, un kas par to, ka tikai šomēnes tos sākam reāli izmantot.