Viedokļi

Latvijā tiek rakstītas deinstitucionalizācijas programmas, kas nozīmē: arvien mazāk cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem un garīgās attīstības traucējumiem būtu jānonāk ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās, bet daļai būtu jāpiedzīvo brīvlaišana. Valmierā notika saturīgs seminārs, ko rīkoja Vidzemes jauniešu integrācijas un kompetenču centrs, realizējot Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstīto projektu «Learning in Doing and Working Together». Tā ietvaros bija pētīta cilvēku ar invaliditāti problemātika dažādos aspektos.

Jautājums: «Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?» ir Kristus un Dieva izaicinājums cilvēcei. Katram no mums ir jāatbild uz šo jautājumu. Kur es meklēju dzīvību? Pārtikas veikalā? Poliklīnikā, teātrī, naudā, baudā?

Viņsestdien gadījās pabūt divos Burtnieku novada pagastos, kur ar visai lielu atsaucību noritēja gadskārtējais pasākums Satiec savu meistaru! Jāteic, ka pēc krietnām četrām stundām, ko pavadīju Rencēnos un Burtniekos, atgriezos Valmierā patiešām pozitīvi uzlādējies.

Aizvadītās nedēļas nogalē notika Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) galvenās partijas — Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kuru caurvija runas par to, ka pietiek atrasties otrajā plānā un ir pienācis laiks «ņemt varu». Tiesa, ne uzreiz un nekavējoties, bet pārskatāmā nākotnē — ar šim politiskajam spēkam raksturīgo apdomīgumu.

Vidzemes jauniešu integrācijas un kompetenču centrs, realizējot Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstīto projektu «Learning in Doing and Working Together», rīkoja semināru, kura laikā iepazīstināja  ar projektā veikto pētījumu par jauniešu ar īpašām vajadzībām integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, analizēja veiksmīgākos sociālās uzņēmējdarbības piemērus Latvijā, kā arī ieskicēja nākotnes iespējas un izaicinājumus šīs jomas sociālajā politikā.

Labrīt! Labdien vai Aprill! Redzu, ka esat pietiekami drosmīgs, jo, nebaidoties tikt izjokots, šodien esat ņēmis rokā «Liesmu». Arvien pārliecinošāk demokrātiskā sabiedrībā ienāk uzskats, ka nopietni laikraksti un pat ziņu aģentūras 1. aprīlī cenšas patiesas ziņas nepublicēt. Tik un tā lasītājs nenoticēšot! Arī mēs «Liesmā» taču sevi par pietiekami nopietniem uzskatām.

No liekas greznības kristieši mudina atteikties gavēņa laikā. Atteikties no pasaulīgā, lai ielūkotos dziļāk sevī. Liekas, te nebūs vien dārgas lietas, bet arī ārišķība, cenšoties uzsvērt savas personības vērtību. Mēs varam vētīt, kādi esam kā bērni, vecāki, kolēģi, varam priecāties par labo un kritizēt savas melnās puses. Taču veselīgi ir domāt, ka cilvēks nav radības kronis, pat ja kādreiz viņš par tādu laicīgajā pasaulē nosaukts. Katrs darbs savā būtībā ir kalpošana. Bet ne visi darbi savā saknē nozīmē kalpot, uzņemoties milzīgu atbildību par otru, tev pavisam svešu cilvēku. Ir dažas profesijas, kuras nāk prātā uzreiz, kad aizdomājies par stresu, kāds rodas kalpojot. Šķiet, tradicionāli cilvēki pirmo min ārsta darbu. Taču kāds sens pētījums atklāj, ka strespilnākais ir lidmašīnas pilota darbs. Pat mūsdienās, kad laineri ir pat trīskārt tehnoloģiski nodrošināti pret riskiem. Droši vien tāpēc tā joprojām ir samērā reta profesija, kurā kāpšana pa karjeras kāpnēm ir grūta. Vienmēr paliek cilvēka faktors. Pēc būtības paškritika un godīgums.

«Politiskais nacionālisms Latvijā ir tikai viena no maskām, aiz kuras slēpjas pretenzijas uz daļu no pīrāga,» tā Imants Kalniņš. «Prieks par svešu tanku izvietojumu savā zemē ir mentalitāte vai lāsts?» jautā Roberts Klimovičs. Šie divi citāti, īsa saruna par gejiem, intervija ar Pēteri Kļavu un pastaiga saulainā dienā noveda mani līdz šim rakstam.

Dīvaina sajūta reizēm spēj pārņemt visciniskāko politikas aplūkotāju: dzirdot amatpersonu pavisam prasti — klaji un nemākulīgi — melojam, izjust tikai un vienīgi žēlumu pret cilvēku, kurš sevi publiski pazemo. Jo saproti, ka tas tiek darīts ne jau pašlabuma dēļ vai savas ādas glābšanai, bet izmisumā un bezcerībā aizstāvot «komandas reputāciju».

Labi zinām, kad un kā radās Uzvaras laukums Rīgā. To savulaik izveidoja, lai apliecinātu Latvijas atbrīvošanos no svešzemju jūga: no vāciešiem, lieliniekiem, krieviem. Pēc Otrā pasaules kara tur visiem par biedu pakāra vāciešus un vēlāk uzcēla vareno pieminekli Rīgas atbrīvotājiem. Latvijas mūsdienu vēsture ar to taču nebeidzas. 1990. gada 4. maijā mēs lielā vienotībā uzdrošinājāmies paust neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu un drosmīgi atbrīvojāmies no gadu desmitiem ilgušā padomju jūga. 4. maijs un tā vēsturiskais  Latvijas Augstākās padomes deputātu balsojums, kuram, elpu aizturējuši, sekoja un skaitīja līdzi visi, bija ne tikai prieka asaras, bet arī jaunas cerības un sākums jaunai — Brīvai Latvijai. Mūsējai!

Jaunā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ir viens no cerīgākajiem jaunajiem pīlēniem Latvijas valdības krietni vien aizaugušajā pīļu dīķī, kura necaurredzamajā ūdenī lielā labsajūtā netraucēti plunčājas vecās pīles un pīļtēviņi. Jo viņiem veiksmes stāsts turpinās! Kā pagaidām izskatās, cerīgu nemieru savās nozarēs līdz ar atnākšanu atnesuši vien divi jaunā vecā Laimdotas Straujumas Ministru kabineta ministriju vadītāji no ZZS — jau pieminētā kundze Ekonomikas ministrijā un Guntis Belēvičs Veselības ministrijā.

Svētdienas pēcpusdienā pēc futbola turnīra noslēguma nācās izvēlēties — doties uz Kocēnu sporta namu, lai klātienē noskatītos florbola čempionāta pusfināla maču, vai to vērot tiešraidē Latvijas Florbola savienības mājaslapā. Izvēlējos otro variantu un ne mirkli to nenožēloju, jo jau ar spēles pirmajām minūtēm atklājās, ka līdzjutēju arsenālā nonākusi ugunsdzēsēju sirēna, ar kuras kaucināšanu līdz šim izcēlās basketbola kluba Valmiera karsēji, par apdullinošo troksni izpelnoties citu komandu atbalstītāju visai pamatotu kritiku.

Labā un ļaunā cīņa ir pasaku, teiku un eposu sižetiskās līnijas pamatā. Parasti labais uzvar, vismaz pasakās. Bez ļaunā, nebūtu labā. Bez nodevības nebūtu uzticības, bez meliem- taisnības. Bez ziemas, nebūtu pavasara. Cīruļputenis nepieciešams mums visiem, lai novērtētu tos dzidros pavasara rītus, kad saules stari atver pirmo krokusu ziedus.

Viņnedēļ, tieši 13. datuma piektdienā, Miķelis trāpījās Valmieras tajā galā, kur kādreiz — i kapitālismā, i sociālismā, i atkal kapitālismā — špalerās glabājās sviesta kluči un siera rituļi, bet tagad pa milzīgo tukšo platību tekalē vien žurku bari. Jā, šad un tad tur iemaldās — varbūt pat uz ilgāku sēršanu — pa cilvēkam bez noteiktas dzīves vietas, varbūt pat vesels bomžu bariņš iemitinās šajā bezmaksas viesnīcā un dara tur visu to, ko homo sapiens ikdienā mēdz darīt. Arī uzpīpo, kad ierauts odierītis vai draudzīgi pulciņā izlakta divlitrīgā alus blašķe...

Pagājušajā nedēļā Saeimā, pagaidām gan tikai līdz komisijām, kas ir sākotnējais likumdošanas posms, nonāca pāris interesantu dokumentu — plāni par civilās aizsardzības pasākumiem krīzes situācijās. Izskatīšanai tika iesniegti divi instrukciju komplekti:  vienu iesniedza Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), bet otru — Iekšlietu ministrija (IeM), kuras padotības iestāde jeb struktūrvienība, cita starpā, ir VUGD.

Tā kā valsts piešķirtais budžets Vidzemes plānošanas reģionam ir simbolisks, nav pamata uztraukumam, ka tas tērētu pārāk lielu naudu. Manā skatījumā Vidzemes plānošanas reģions tomēr daļēji ir otrā līmeņa pašvaldība, un tas, kā tā ievēlēta, manuprāt, ir pareizi. Es pieļauju, ka mans viedoklis ir mazākumā, bet man patīk, ka tie deputāti, kuri tur sēž, nav tieši, bet ir netieši vēlēti un pārstāv vietējos novadus.

Nav vēl nopietni izvērtēta partiju naudas tēriņu likumība pērn notikušajās Saeimas vēlēšanās, vēl prokuratūrai krimināllietu ierosināšanai par balsu pirkšanu šajās vēlēšanās tiek nodotas arvien jaunas lietas, bet partijas jau  aktualizē jautājumu, kā savas kases papildināt  uz valsts budžeta rēķina.

Starp Vidzemes slimnīcu kā pakalpojuma sniedzēju un Nacionālo veselības dienestu ir noslēgts līgums par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu ambulatori un stacionārā šajā gadā. Ko pacientam nozīmē līgumā iekļautie skaitļi?

Dzintara Rasnača kundziskums, ko viņš izrādīja pret VDK dokumentu izpētes komisijā iesaistītajiem speciālistiem, ir jauns rekords Latvijas politiskās kultūras degradēšanā. Turklāt šādai «īstās vietas ierādīšanai» ir demonstratīvs raksturs: «Es te esmu ministrs, bet jūs — no ielas pasauktas niecības!»

Nesen Vidzemes Augstskolā uzņēmām Latvijas meža un kokrūpniecības nozares ekspertus, un man tas bija dubults gandarījums. Pats esmu mežu īpašnieks un zinu, cik liela nozīme ir tam, cik pareizi un mērķtiecīgi šo resursu izmanto. Nepārspīlējot — neredzu Latvijā otru tik perspektīvu nozari, kurā organiski iekļautos visi priekšnosacījumi, kurus apvieno jaunvārds ilgtspēja.