Visas pazīmes liecina, ka līdz 6. novembrim, kad gaidāma jaunā sasaukuma Saeimas pirmā kopā sanākšana, tajā ievēlētie politiskie spēki tā arī ne tikai nebūs spējuši vienoties par jaunas valdības izveidi, bet arī nebūs spējuši sadalīt amatus pašā Saeimā.
Kopš septembra kaimiņvalstī Lietuvā vidējā ātruma mērīšanas ierīces, kuras izvietotas galvenokārt ap Viļņu, Panevēžu, Prieniem un Mariampoli, nepilnu divu mēnešu laikā līdz 23. oktobrim fiksējušas aptuveni 11000 atļautā ātruma pārsniegšanas gadījumus. Sistēmas darbojas pēc vienkārša principa – viena kamera fiksē automobili un laiku, kad tas iebrauc kontrolposmā, bet otra – laiku, kad tas no šī posma izbrauc, sistēma aprēķina vidējo ātrumu pēc šajā ceļā pavadītā laika un attāluma starp kamerām, pārkāpuma gadījumā noformējot attiecīgu protokolu.
Atsaucoties uz D. Lemešonoka rakstu 26. oktobra «Liesmā»
Ir viena ļoti nopietna lieta, kas varbūt šodien nemaz netiek pieminēta potenciālo nākamās valdības premjeru intelektuālajās divkaujās un policīņās. Tieši tās dēļ, iespējams, galvenajam valdītājam Latvijas Finanšu ministrijā nemaz tik pievilcīgs nešķiet finanšu ministra cūkādas portfelīt’s...
Cienītie lasītāji! Vai jūs zināt apdzīvotu vietu Igaunijā, kas saucas «Lehmja»? Es līdz šim nezināju. Bet nāksies šo vietvārdu iegaumēt, jo tur tagad top viens no pazīstamākajiem latviešu vēderpriekiem (un varbūt mums dziļi sirdī pat kaut kas vairāk) – no bērnības pazīstamās Laimas šokolādes tāfelītes Rigonda, Lukss un vēl citas. Protams, to vidū ir arī valsts karoga krāsām un tautisko rotu attēliem greznotā jubilejas tumšā šokolāde Latvija.
Mana dzīve Valmierā tā iegriezusies, ka pastaigas kopā ar mūsu ģimenes četrkājaino mīluli Karātavu kalniņa skvērā ir neatņemama dienas sastāvdaļa, vismaz rīta cēlienā obligāti. Šī nu ir tā vieta, kur regulāri iespējams visā krāšņumā aplūkot un reizumis pat pašam līdzi darboties mūsu sabiedrības (sa)dzīves ainiņās. Katram gadalaikam ir savs košums cilvēciskajās izdarībās. Nu, ziemā varbūt tā knapāk – tomēr ārā sals un arī visi iespējamie aizsegi bez lapām, taču gada siltākajos periodos te viskrāšņākā mūsu dzīves palete miniatūrā kā uz delnas! Vai katru dienu.
Latvijā rakstīti vairāki reemigrācijas plāni, nemaz nerunājot par daudzajiem pētījumiem, kas veikti, lai izzinātu, kāpēc konkrētas izvēles par labu vai sliktu savai dzimtajai zemei izdara tautieši, kuri jau gadiem dzīvo, strādā, mācās un ģimenes veido citviet.
11. novembris Latvijas iedzīvotājiem neapšaubāmi sais-tās ar Lāčplēša dienu. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija ar sabiedroto atbalstu atbrīvoja Pārdaugavu no Bermonta karaspēka daļām un izcīnīja vienu no svarīgākajām uzvarām Brīvības cīņās.
Ļoti ticams, ka Latvijas jaunās valdības veidošanas sarunu gaitā izskanēs ne viena vien savdabīga ideja par ministriju skaita samazināšanu, ministriju apvienošanu vai kandidātiem uz kādu no ministru posteņiem. Pagaidām pati «oriģinālākā» doma ir bijusi par ārlietu ministra amata piešķiršanu bezpartijiskam diplomātam.
Uzņēmuma «Maxima Latvija» veiktajā un medijiem nesen izplatītajā nozares apskatā secināts, ka, salīdzinot Eiropas mazumtirdzniecības tirgus dažādos reģionos, Latvijā vidējā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju ir 1,05 m2, kas ir viens no mazākajiem rādītājiem Eiropā un mazākais starp visām Baltijas valstīm.
Darba dienu rītos mēdzu noskriet pāris kilometrus, izvingroties un nopeldēties Lucavsalā. Tā nesteidzīgi veltīt laiku sev un pašapzināšanās procesam ir liela bagātība, kas nav izmērāma nekādās mērvienībās. Paralēli redzu sastrēgumus uz Salu tilta centra virzienā. Autovadītāji steidzas, cits citam agresīvi signalizē un cenšas paspēt laikā, jo mums taču nekad nav laika. Nav laika atpūsties, satikt draugus, aiziet uz treniņu un pat paēst mums laika nav!
Stundu agrāk vai vēlāk (pat ja šīs nedēļas nogalē tomēr atkal bīdīsim pulksteņa rādītājus par stundu atpakaļ), bet neapturami tuvojas tieši 100 gadi, kopš 1918. gada 18. novembrī pusastoņos vakarā toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī (tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī) sākās Tautas padomes sēde, kura pasludināja, ka ir tapusi Latvijas valsts.
Valsts prezidentam nu ir iedota tik retā izdevība uzrādīt savu varēšanu un gribēšanu Latvijas tautai – ar viņa personu ne vienmēr īsti apmierinātajai un jau tagad īgnai par pašas sabalsoto rezultātu –, tās pilnvarotajām partijām un masu medijiem. Protams, ja vien Raimonds Vējonis pats ir brīvs no ilūzijām par savu atkalievēlēšanu nākampavasar.
«Vecāki, plānojot, rīkojoties un darot, varēs savu bērnu dzīvi mainīt uz labu,» pirms pāris mēnešiem sarunā ar «Liesmu» teica mazsalaciete Vita Rusmane, kura piecpadsmit gadus zina, kā ir audzināt bērnu ar nopietnu invaliditāti. Sāp ne tikai mammas sirds, kad sabrūk sapņu stāsts, kas bijis mammas priekšstatos, kāds izaugs, ko darīs un varēs viņas bērns.
Pavisam nedaudz laika atlicis līdz mūsu valsts nozīmīgajai jubilejai – simtajai gadadienai. Patiesībā to esam sākuši svinēt jau gada sākumā, Latvijai sarūpējot dažādas – lielākas un mazākas – dāvanas, katrs pēc savām iespējām. Lai tā būtu kāda sakārtota vai no jauna izveidota teritorija, kāda uzvara sporta vai kultūras arēnā, kāds atklājums zinātnē vai sasniegums ekonomikas jomā.
Nevarētu teikt, ka ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem 6. oktobra vakarā es būtu bijis ļoti apmierināts. Ja atgriežamies pie visām pirmsvēlēšanu prognozēm, tad bija absolūti skaidrs, ka būs kaut kas dīvains...
Kā jau to varēja paredzēt, 13. Saeimas sastāvs padevies gana raibs, pie tam vietas parlamentā saglabājusi vien trešā daļa no iepriekšējā sasaukuma. Tas ir tikai likumsakarīgi, jo paaudžu maiņai agrāk vai vēlāk bija jānotiek, ko gan nevar teikt par 13 krēslus ieguvušo nacionālo apvienību Visu Latvijai!/TB – LNNK, Zaļo un Zemnieku savienību ar 11 vietām un visvairāk mandātu (23) ieguvušo Saskaņu, kuru rindās notikušas pavisam nelielas pārmaiņas, ko par jaunām asinīm nu nekādi nenosauksi.
Pašlaik, kad sāk rimties priekšvēlēšanu kaislības, rodas arī iespēja paraudzīties uz aizvadītajām 13. Saeimas vēlēšanām savā ziņā no malas. Tostarp mēģinot rast atbildi uz jautājumiem, kamdēļ reizi pēc reizes samazinās vēlētāju aktivitāte un kamdēļ reizi pēc reizes ar apbrīnojamu neatlaidību tiek atbalstīti tādi politiskie spēki, par kuriem jau sākotnēji ir skaidrs, ka nekas labs no viņu aktivitātēm nav gaidāms.
Veselīga uztura speciālisti ne vienā vien medijā un ne vienā vien veselīga dzīvesveida lekcijā joprojām piekodina un mudina mūs savās ikdienas paražās ievērot galvenokārt divas būtiskas lietas: pēc iespējas vairāk patērēt vietējos dārzājus un augļus un, to darot, ievērot sezonalitāti. Tātad galdā jāliek tas, kas attiecīgajā laikā ir raksturīgs mūsu reģionam.
Aizvadītajā nedēļā Vaidavā notika starptautisks forums «Sociālās uzņēmējdarbības iespējas Kocēnu novadā». Tajā piedalījās cilvēki ar invaliditāti, uzņēmēji, kas izskata iespēju attīstīt sociālo uzņēmumu, pašvaldību pārstāvji, arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš («Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK), kurš uzsvēra, ka valsts un pašvaldības iestādēs pirmkārt ir jārod iespēja strādāt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.