Kā rāda svaigais notikums ar LVRTC jūras optisko šķiedru kabeli uz Zviedrijai piederošo Gotlandes salu, reāli šobrīd arī mūsu tuvumā pavisam noteikti ir sākušās, faktiski jau labu laiku notiek dažādas kiberkara aktivitātes, uz kurām nāktos adekvāti reaģēt mūsu spēka struktūrām.
Sašutuma viesulis, kas caurskrēja sabiedrību un sevišķi koncentrēti – sociālos tīklus par nesen prezentētā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku logotipa dizainu un izmaksām, jau pieklusis.
Ir labi prātot, cik liela daļa atkritumu varētu kļūt par resursiem, tomēr vēl labāk būtu, ja lietas vispār nekļūtu par atkritumiem. Piemēram, elektroiekārtu remonts ir lieliska izvēle, lai sasniegtu gan vides ilgtspējas mērķus, gan krietni ietaupītu.
Donalda Trampa inaugurācija bija pēdējais «kniebiens», kas agrākiem smējējiem Eiropā lika saprast: nē, tas nav murgs, viss notiek pa īstam. Sākas izbīļa diktēta lēkšana otrā grāvī.
Iespējams, kāds no pašmāju tā sauktajiem grafiti māksliniekiem, tāds, kurš patiešām ar saviem darbiem oficiāli atzītās vietās no tiesas apliecina savu talantu, ņems ļaunā šādu prastu apzīmējumu – smērētājs.
Nekustamais īpašums vienmēr ir bijis un būs labs naudas ieguldīšanas veids sava kapitāla vairošanai. Kad man vaicā, vai tagad ir īstais brīdis iegādāties dzīvokli kā investīciju, atbildu, ka gandrīz visi brīži ir labi.
Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi izraisīja ziņa, ka Zviedrijas lielākā mežsaimniecības grupa Sodra plāno pārdot tās īpašumā esošos mežus Baltijas valstīs.
Beidzot viņš ir atnācis! Viņš lasījis vēstules, licis tās kaudzē un tagad sācis vienu lūgumu pēc otra apmierināt.
1991. gada janvāra «barikāžu laiks» vēsturnieku skatījumā jau ir vēsture. Vēsture, kuras dalībnieki un aculiecinieki bija daudzi no mums.
Manā bērnībā nebija gluži tā, ka katrai ģimenei ir auto vai pat divi.
Agrāk vien pavīpsnājām, lasot ziņas, ka atkal pavisam dziļā nopietnībā tikusi izraudzīta kārtējā ASV Kino mākslas un zinātnes akadēmijas balvas (jeb Oskara) žūrijai sūtāmā Latvijas filma. Tagad esam apmulsuši.
Ziema pagaidām mūs nelutina. Bija neliels sniega iznāciens pirms gadu mijas, padsmit centimetri bija uzsniguši arī pagājušās nedēļas nogalē un braši noturējās vēl pašā darba nedēļas startā.
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Latvijas galvaspilsētā Rīgā pēkšņi (lai arī nevarētu teikt, ka negaidīti) ir aktualizējies jautājums par iespējamo mošejas būvniecību.
Mākslīgais intelekts (MI) ir piepildījis mūsu dzīvi gan ar dažādiem bezmaksas pakalpojumiem, ko var izmantot ikviens, gan dažādām smukām bildītēm un video.
Nevar nemanīt, ka premjeres Evikas Siliņas sejā smaidus, kas bija gada nogalē, sakot svētku uzrunas, nu ir nomainījuši rūpju vaibsti, jo reizē ar no pērnā gada uz šo līdzi atceļojušām domstarpībām par Rail Baltica un nu jau arī airBaltic nākotni krājas arī šogad valdībai veicamie neatliekamākie darbi.
Labu un priecīgu ziņu mūsu kopīgajā saziņas telpā nemaz nav tik daudz.
Interesanti, kā diez jutās Edgars Rinkēvičs, samiernieciski sakot «Sabiedrība nav pārāk apmierināta ar valdības darbu» (Delfi TV, 23. decembris)?
Par nezālēm, kuras netika laikus iznīcinātas, par teroristu grupējumiem, kas kā tādas metastāzes izplatās un vervē sekotājus, runā pasaulē.
Daudz tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis «Programma skolā». Ir piekritēji, ir pretinieki. Decembrī, ignorējot daudzos iebildumus, kuru kopskaitā bijis ap 100, Izglītības un zinātnes ministrija valdībā iesniegusi jaunāko modeļa «Programma skolā» versiju.
Ar politiski nozīmīgiem notikumiem stipri trūcīgo gadumijas laika posmu šoreiz pacentās padarīt interesantāku lidsabiedrības airBaltic vadība.