Pilsētās un novados

Nepārtrauktajā informācijas plūsmā cilvēkam ir ļoti liela iespēja apjukt. Grūti saprast, kad no laikraksta lappusēm ar viņu sarunājas žurnālists un kad priekšā gadījies materiāls, kas tapis kādā sabiedrisko attiecību aģentūrā. Bet varbūt tā ir reklāma, kurai tikai kāds "aizmirsis" uzlikt likumā paredzēto atšķirības zīmi? Kā to atšķirt? Rīgas Stradiņa universitātes pētniece VITA SAVICKA uzsver – informācijas patērētājam uztvert tik smalkas nianses varbūt nemaz nebūtu nepieciešamas, ja vien… ja vien kā žurnālisti, tā arī sabiedrisko attiecību speciālisti strādātu profesionāli. 

"Mēs, cilvēki, kā lasītāji un skatītāji esam ļoti dažādi. Tas ir atkarīgs no mūsu izglītības, ģimenes, sociālās vides, draugiem, darba kolektīva utt. Ļoti liela nozīme ir arī iedzimtībai jeb spējām, ko mums iedod vecāki un vecvecāki. Ir diezgan daudz cilvēku, kuriem manis minēto apstākļu dēļ ir grūti analītiski vērtēt informāciju – atsijāt graudus no pelavām," spriež bijušais politiķis, jurists Jānis Lagzdiņš.

Latvijas ģimenēs sarunas par digitālo vidi nav ierastas – tikai vienā no piecām ģimenēm vecāki mēdz interesēties par jauniešu dienas gaitām internetā, liecina iniciatīvas "Samsung skola nākotnei" šovasar veiktā aptauja. Pieaugušie par maz taujā, ko jaunietis internetā jaunu iemācījies, interesantu izlasījis, kādā diskusijā iesaistījies, vai ar kādu iepazinies. Taču tieši šīs sarunas ir ļoti nozīmīgas, lai jaunā paaudze prastu droši un saprātīgi lietot modernās tehnoloģijas.

Par medijpratību jeb riskiem un atbildības nastu internetā tiek runāts daudz. Speciālisti iesaka, no kā izvairīties, kā lietotājam neļaut sevi apmuļķot, uzņemot informāciju virtuālajā vidē. Jo īpaši būtiska ir jaunās paaudzes izpratne par medijiem, sociālajiem tīkliem un spēju būt pašiem visā šajā juceklī. Medijpratību no jaunās paaudzes skatpunkta skaidro  Saldus novada Druvas vidusskolas 12. klases multimediju novirziena skolnieces LĪVA VIDŽUPA un STEFĀNIJA PAVLOVA.

"Diskusiju platforma, kurā satikties cilvēkiem ar atšķirīgu dzīves pieredzi," – tā vasarā Kuldīgā sarīkoto "Demokrātijas kafejnīcu" raksturo viena no idejas autorēm, filozofe Maija Jankovska.

Dr.sc.comm., Vidzemes augstskolas asociētais profesors  JĀNIS BUHOLCS:

Par medijpratību ir nepieciešams domāt divos aspektos. Pirmais – nepieciešamas prasmes atlasīt informāciju, pārbaudīt to un apzināties, ka daļa var būt nepatiesa. Tas ir kaut kas tāds, ko var mācīt. Taču ir otrs aspekts – motivācija. Pat ja cilvēka medijpratības līmenis nav augsts, tas nenozīmē, ka ir motivācija kaut ko mainīt. Ir iespējams dzīvot informācijas vidē, pilnā ar nepatiesiem un manipulatīviem apgalvojumiem, tā arī neizjūtot diskomfortu.

Strenču novadā ir interesantas pieturvietas ne tikai pašos Strenčos un Valmieras – Valkas šosejas kreisajā pusē. Pārbraucot pāri apsolīto kapitālo remontu joprojām gaidošajam vēsturiskajam tiltam pār Gauju, var doties Smiltenes virzienā, kur pirmais miestiņš pa ceļam būs Jaunklidzis Plāņu pagastā. 

Pirms trim gadiem zinātnisko darbu lasījumu konkursā Ufā es iepazinos ar mariešu valodas un literatūras skolotāju Irinu. Toreiz, kā ierasts, samainījāmies ar telefona numuriem, e-pasta adresēm, un ar to mūsu «komunikācija» beidzās. Visticamāk, tā arī paliktu.

Skaisti esam iesākuši Patriotu nedēļu, atzīmējot Lāčplēša dienu. Pirms 100 gadiem, 1919. gada 11. novembrī, mūsu senči kopīgiem – karavīru, brīvprātīgo, sieviešu, jauniešu, politiķu, ierēdņu  – spēkiem guva uzvaru ne tikai pār pretinieku – pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā, bet arī pār neticību saviem spēkiem. Tā bija iespēja noticēt idejai par brīvu Latviju. Šajā dienā pieminam ne tikai šajās cīņās kritušos, bet visus, kas stāvēja un bija gatavi cīnīties par brīvību.

Valsts svētku mēnesī sarkanbaltsarkanā lentīte tiek nēsāta pie apģērba. Latvijas iedzīvotāji tā pauž, ka ir tuvi savai valstij un gatavi kopā atzīmēt Lāčplēša dienu un svinēt Latvijas 101. dzimšanas dienu.

7. novembrī, kad Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā nonāca Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Jura Pūces virzītais un koalīcijas atbalstītais likumprojekts par iecerēto Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, tās pretinieki vai no visiem valsts novadiem ieradās Rīgā, lai, nomainot valsts medicīnas darbinieku protesta akciju pret nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu turpmākajiem gadiem, piedalītos novadu Tautas sapulcē. Tur bija arī Rūjienas novada pārstāvju grupa.

Nesen Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, godināja Zemkopības ministrijas prestižā konkursa «Sējējs 2019» laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus. Nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība» konkursa Laureāta gods tika LPKS «LATRAPS» no Jelgavas novada, bet veicināšanas balvas – LPKS «Daiva» no Rūjienas novada un LPKS «Viļāni» no Viļānu novada. 

Sestdien 2054 interesenti Latvijā klātienē rakstīja Pasaules diktātu latviešu valodā, viņu vidū 41 – Valmierā. 

Atzīmējot 100. gadadienu kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes bataljoni visā Vidzemē piedalīsies vietējo novadu rīkotajos lāpu gājienos un, atsaucoties uz vietējo skolu un bērnudārzu aicinājumiem, tiksies ar bērniem un jauniešiem, pastāstot par Zemessardzi un dodot iespēju aplūkot un pielaikot ekipējumu. 

Mums, VTU Valmiera stūres­vīriem, bija reizē tas prieks un gods vizināt uz Vāciju mūspuses brīvprātīgos ugunsdzēsējus, tad nu šeit uzrakstu, kā mums tur gāja.

Jau kopš 17. gs. Dikļu pagastā atradusies Budenbrokas muižas zeme, uz kuras vēlāk tapusi vēsturiskā apbūve, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām. Līdz ar to šī gada pavasarī tika dibināta biedrība «Budenbrokas muiža», kurā apvienojušies vietējie Budenbrokas iedzīvotāji, lai pētītu muižas vēsturi, rādītu to interesentiem, kā arī tīrītu un atjaunotu vēsturisko parku un ienestu tajā jaunas vēsmas.

Šonedēļ visā Latvijā norisinās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcija «Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti uzņēmumos».

Lāčplēša diena ir kopīgiem spēkiem gūtas uzvaras diena tālajā 1919. gada 11. novembrī ne tikai pār pretinieku, bet arī pār neticību saviem spēkiem, neticību savas valsts nākotnei un neatkarībai.

Alojietis Egils Viļumsons ir galdnieks otrajā paaudzē un SIA Alewood īpašnieks. Uzņēmums Alojā darbojas kopš 2013. gada, veicot dažāda veida galdniecības, celtniecības un restaurācijas pasūtījumus kā Latvijā, tā ārpus mūsu valsts robežām.

Pārmaiņas notikušas Naukšēnu novada pašvaldības policijā. Tās iepriekšējais vecākais inspektors Pēteris Ķīkulis ir devies pensijā, bet kopš oktobra sākuma pašvaldības policijas priekšnieka pienākumus veic naukšēnietis Dzintars Kazakēvičs.