Tikai 1% jauniešu līdz 17 gadu vecumam nav reģistrējušies nevienā sociālo tīklu vietnē, kas nozīmē, ka praktiski visiem ir aktuāli arī sociālo tīklu lietošanas drošības jautājumi. Un, lai arī daļa jauno cilvēku atzīst, ka vecāki būtiskākos jautājumus par interneta un viedtālruņa lietošanu ir stāstījuši, tomēr daudzās ģimenēs nekad nav notikusi saruna, piemēram, kā aizsargāt tālruni pret vīrusiem (53%), meklēt informāciju, izvērtēt atrasto un lasīto (40%), kā rīkoties problēmsituācijās interneta vidē un kad lūgt palīdzību pieaugušajiem (33%).
Vairums Latvijas bērnu pirmo profilu sociālajos tīklos izveido pirms atļautā 13 gadu vecuma, katrs piektais skolēns tur piereģistrējas jau 8 gadu vecumā. Tāpēc daudzi jaunieši dzīvi internetā sāk nepieredzējuši un atzīst, ka nožēlo to, ko darījuši sociālajos tīklos agrāk. Topa augšgalā ir dalīšanās ar pārāk lielu daudzumu foto (īpaši meitenēm) un rupja vai agresīva uzvedība (biežāk zēniem). 28% jauniešu norāda, ka viņiem būtu bijis mazāk problēmu, ja būtu saņemts atbalsts no vecākiem interneta lietošanas sākumposmā. “Sociālajiem tīkliem ir milzīga ietekme uz mūsu pašnovērtējumu. Īpaši viegli ietekmējami ir bērni, kam var rasties izkropļota izpratne par cilvēka izskatu un laimīgas dzīves standartiem. Lai kļūtu populāri un iekļautos kolektīvā, pusaudži ir gatavi iesaistīties riskantās darbībās. Tieši vecākiem ir jābūt sarunas iniciatoriem un bērna galvenajiem padomdevējiem digitālās pratības jautājumos. Svarīgo jautājumu izrunāšana var novērst nevēlamas situācijas un nepatīkamus brīžus. Jo agrāk un biežāk mēs par šiem tematiem runāsim, jo retāk “kāpsim uz grābekļiem”,” komentējot aptaujā noskaidroto, saka “Samsung skola nākotnei” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
Tikai aptuveni puse pusaudžu atzīst, ka ģimenē tiek pavadīts kopīgs laiks internetā, piemēram, meklējot informāciju, plānojot ceļojumu vai lasot interesējošu rakstu. Toties katram trešajam jaunietim ir bijis kauns par vecāku rīcību sociālajos tīklos: 34% par savu vecāku komentāru viņa sociālo tīklu profilā; 24% – par to, ko vecāki ir nolaikojuši vai nošērojuši savā kontā.
Tikai puse jauniešu atzīst, ka viņu ģimenē ir kāda vienošanās par interneta un viedtālruņa lietošanas noteikumiem, turklāt 25% ģimeņu šie noteikumi jāievēro tikai bērniem, tie neattiecas uz vecākiem. Ģimenēs ir atrunāts, ka viedtālrunim vienmēr jābūt uzlādētam (79%), sociālajos tīklos nedrīkst izvietot personīgu informāciju (70%), ir aizliegums lietot viedtālruni maltītes vai ģimenes pasākumu laikā (54%), ierobežots laiks internetā (22%), ka viedtālrunis netiek izmantots pirms gulētiešanas (20%).
Eksperti neslēpj, ka vecāki dažkārt neizprot digitālo vidi, kurā ik dienu uzturas jaunieši, un telefona atņemšana vai interneta limita noteikšana ir vienīgais veids, kā pieaugušie spēj kontrolēt savu bērnu interneta lietošanas paradumus. Puse aptaujāto sodīti, atņemot viedtālruni vai ierobežojot interneta lietošanu (45%).
Lai ģimenē veidotos veselīgi viedierīču lietošanas paradumi un bērni prasmīgi vadītu dzīvi tiešsaistē, ir vērts izrunāt digitālās veselības noteikumus un vienoties par to ievērošanu. Vairums jauniešu sagaida no vecākiem uzticēšanos (36%) un uz sadarbību vērstu attieksmi (27%), tikai 12% vēlas pasīvu attieksmi – lai neizspiego digitālās gaitas un liek mierā.
PADOMI
Daži principi, ko iemācīt bērnam, lai viņš nepakļautos sociālo tīklu negatīvajai ietekmei:
1. Nedalies ar privātu informāciju, pārvaldi pats savu kontu informāciju.
2. Nekļūsti par agresoru, nepazemo citus un ziņo par pārkāpumiem, ja pamani.
3. Tava reputācija sākas internetā, un aiz tevis vienmēr paliek digitālas pēdas.
4. Izvērtē kritiski visu, ko redzi un lasi, un nebaidies atšķirties!
5. Izmanto sociālos tīklus par iedvesmas un jaunu zināšanu apguves avotu.
6. Čatošanu saziņas vietnēs aizstāj ar satikšanos klātienē.
Egona Zīverta foto
Bērnu digitālā dzīve internetā vecākiem bieži ir noslēpumā tīta, bet galvenais paraugs, no kura mācīties digitālās prasmes, ir tieši ģimene.
Reģionālo laikrakstu pielikums “Novadi saprot”. MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.