Pilsētās un novados

Latvijā pirmie skautu pulciņi darbību uzsāk 1917. gadā. Ideju no Krievijas atveda latviešu jaunieši, kas Pirmā pasaules kara laikā bija bēgļu gaitās. Padomju Savienības laikā skautu apvienības tika likvidētas vai izceļojušie tās sāka veidot jaunajās mājvietās – Vācijā, Beļģijā, Kanādā, Austrālijā un citviet, kur tie darbojas vēl pašlaik. Sākoties Atmodai, Latvijā atdzimst skautisma idejas, skautu un gaidu vienības izveidojas Valmieras pusē. Šogad Valmieras 4. skautu vienība, kas darbojas Valmieras Viestura vidusskolā, atzīmēja 25 gadu jubileju.

Ķoņu pagasta «Saktās» plašās virtuves centrā joprojām darba kārtībā ir senā maizes krāsns, kas ir tik gudri ierīkota, ka savu siltumu pa tādu kā apli tā tālāk nodod vairāku istabu mūrīšiem. Arī šo māju saimniece EDĪTE KRASTIŅA ir dzimtas centrā, dodama ne tikai sirds siltumu, bet arī latviskās dzīves viedumu pieciem nu jau pieaugušiem bērniem un divpadsmit mazbērniem. «Līdz mazmazbērniem un tam atbilstošajam Lielmātes statusam gan vēl jāpagaida,» ar neiztrūkstošu humoru nosmej saimniece.

2018. gada nogalē Jaunsardzes kustībā aktīvi darbojās un jaunsargu mācību procesā iesaistījās vairāk nekā 8173 bērni un jaunieši, kas gan ir tikai puse no pašas organizācijas izvirzītā mērķa – 2020. gadā cerētā 16000 skaita sasniegšanas.

Sveču liešana ir ļoti sens amats, un tieši sveču formā jau vairākus gadus Rencēnu pagasta Svennēs, kas tuvākā un tālākā apkārtnē pazīstama kā unikālu Sīmansonu dzimtas vīru rokām tapušu metāla izstrādājumu kalve, top interesanta dizaina vaska sveces, manuprāt, vieni no labākajiem atjaunotās Latvijas laika suvenīriem. Sveču meistare IEVA SĪMANSONE stāsta par saviem tik latviskajiem gaismekļiem.

«Jau trīs gadu vecumā es paziņoju, ka būšu māksliniece, vēl pēc gadiem četriem es par to ar brālēnu saderēju uz kasti šampanieša, lai gan tolaik man topā bija limonāde Pienenīte. Taču zināju, ka tantēm Pienenīte negaršo, bet garšo šampanietis, tātad, kad derības vinnēšu, es arī būšu tante un arī man garšos šampanietis. Tomēr brālēns man to kasti nepērk, izliekoties, ka neko tādu neatceras. Limonādi – to jā, to viņš man varot nopirkt,» savas agrīnās mākslinieciskās tieksmes atceras rokdarbniece un tekstilmāksliniece AGNESE VAĻINIECE, kas kopā ar draugu Martinu dzīvo un rada Naukšēnu pagasta Ābelītēs. 

Atceroties 17. jūnija notikumus, kad JĀNIS BALODIS diviem cilvēkiem palīdzēja izkļūt no degošās mājas Valmierā, Leona Paegles ielā, viņš min: «Tā bija visparastākā diena, ko es varēju iedomāties savā ikdienā. Biju mājās un darbojos savā pagalmā, bet aptuveni pēc piecām minūtēm jau lecu ārā pa otrā stāva logu. Tas notika tik ātri!» Viņš par savu rīcību saņēma Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīmi «Par pašaizliedzību», ko pasniedza iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.

Kopš Dod Pieci 2017 labdarības maratona, kad iedzīvotāji bija aicināti ziedot kustības izveidei, kas atbalstītu ģimenes, kuras palīdz bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, ir padarīts ļoti daudz.

2020. gads Rūjienai, kā zināms, ir jubilejas gads. 1920. gada 10. janvārī Rūjenes miestam tika piešķirtas pilsētas tiesības. 

Kurzemē nav daudz nevalstisko organizāciju, kuru darbība vērsta tieši uz vides aizsardzību. Taču Liepājā jau gandrīz 15 gadus aktīvi darbojas biedrība "Radi vidi pats", kuras nosaukums ietver ideju – ar praktisku rīcību pievērst uzmanību globālām problēmām. Laura Grundmane ir viena no enerģiskākajām biedrības aktīvistēm.

Mūsdienu pasaulē, attīstoties tehnoloģijām, ir pieaudzis informācijas apjoms, arī cilvēku dzīves temps. Nemitīgi mainīgo modes tendenču dēļ cilvēki patērē preces nelietderīgi, pērk apģērbu un drīz to izmet. Par laimi, sabiedrība sākusi vairāk uzmanības pievērst tam, lai radītu mazāk atkritumu, un arvien aktuālāki kļūst tādi jēdzieni kā "ilgtspējīga mode". Tas ir jautājums gan par apģērbu ražošanu, gan atbildīgu iepirkšanos.

Bezkontakta maksājumi kļuvuši par Latvijas iedzīvotāju ikdienu, un arvien pieejamāki kļuvuši arī norēķini ar citām bezkontakta ierīcēm. Bezkontakta kartes ir populāras ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, liecina Mastercard un Finanšu nozares asociācijas pētījums. Vidzemē 56% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem izmanto bezkontakta karti ikdienas pirkumiem; jau gandrīz 74% vidzemnieku ir iespēja norēķināties ar bezkontaktu. 

Rudens ir bagātākais gadalaiks, un tajā dzimušajiem, iespējams, nāk līdzi dabas sūtība kļūt par svētību šai pasaulei. Vismaz par Vēsmu Zālīti, kas 42 gadus bijusi uzticīga pedagoga profesijai, to droši var teikt, jo vairāk tāpēc, ka 35 gadi nostrādāti vienā darba vietā – Burtnieku skolā.

Latvijas 101. dzimšanas dienā 18. novembrī Burtnieku novada košākajā kultūras celtnē – Matīšu Tautas namā – tika sveikti ikgadējā konkursa Burtnieku novada Lepnums 2019 laureāti, cildinot novadnieku sabiedriski nozīmīgākos darbus novada labā un tā attīstības veicināšanā. Jau tradicionāli novembris ir laiks, kad pieminam mūsu tautas varoņus, stāstām par līdzcilvēku labajiem darbiem un lepojamies ar viņu paveikto pagasta, novada un visas  valsts labā. 

Sestdien, 16. novembrī, pulcējoties akcijas dalībniekiem un noskaidrojot galvenās balvas – tūristu klases velosipēda – īpašnieku, noslēgta Valmieras Tūrisma informācijas centra kopā ar Beverīnas, Burtnieku un  Kocēnu novadu rīkotā akcija «Atklājējs».

Lauku māja «Kalbakas» ir mierīga un mājīga vieta Smiltenes pievārtē, kur pavadīt lieliskas brīvdienas kopā ar ģimeni un draugiem, atpūsties pēc saspringtas darba nedēļas vai vienkārši pārnakšņot.

Robertam bija gadiņš, kad ārsti diagnosticēja viņam smagu bērnu cerebrālās triekas formu. Ārstu prognozes bija neiepriecinošas: galvas smadzeņu traucējumu dēļ bērns nekad nestaigās un nerunās. 

Šogad 18.novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienā Lielbritānijas otrajā lielākajā pilsētā Birmingemā, iestājoties tumsai, pārvērtības piedzīvos pilsētas galvenais apskates objekts – Birmingemas bibliotēka (The Library of Birmingham).

Apmeklējot virtuālo labdarības veikaliņu, kas atvērts Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas mājaslapā, var iegādāties brīnišķīgas Ziemassvētku kartītes. 

Par viņiem līdzcilvēki saka, ka viņu darbiem ir sirds gaišums, viņi redz turpinājumu un nesavtīgi dalās, viņi iedvesmo, palīdz augt, līdzdarboties, dod spēku, aicina mesties dzīvespriekā, nebaidās pieņemt izaicinājumus. Mēs lepojamies ar viņiem, jo viņu paveiktais kādam ir kas ļoti īpašs, arī Valmierai, ierakstot šos stāstus pilsētas atmiņu lappusēs.  Apbalvojumu «Goda valmierietis 2019» un «Gada valmierietis 2019» saņēmējus svinīgā ceremonijā sveiks 16. novembrī koncert-zālē «Valmiera».

Cik teiku, leģendu un arī mīļu atmiņu par Zilokalnu stāstīts, cik dziesmu par viņu skandināts, dzejoļu sacerēts! Daudzi no tiem cits no cita lielā atšķirtībā jau pagātnē bija palikuši vai tik tālu pasaulē aizklīduši, ka pat ceļu atpakaļ pie sava kalna nezināja.