Ir interesanti pabūt Rūjienas muižā — metālmākslinieka ANDRA DUKURA darbnīcā, jo tur arvien var redzēt kādu iesāktu vai jau pabeigtu mākslas darbu tikai Andrim raksturīgajā skarbajā metāla mežģīņu tehnikā. Kad nesen sazinājāmies, vai drīkstam nedaudz patraucēt, atbilde bija: «Brauciet droši! Es lasu Veidenbaumu.»
Nesen Tautskolā ar iedzīvotājiem par tēmu «Sirds veselība» runāja Rūjienā daudzu cienītā ārste Marika Grūsle, bet dienu vēlāk sarunu dienaskārtībā bija «Garīgās veselības veicināšana», un par to stāstīja Daina Reinfelde. Abas tikšanās bija projekta «Esi vesels, Rūjienas novada iedzīvotāj!» kārtējie notikumi. Par projektu plašāk lūdzām pastāstīt Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāju, projektu administratori IEVU ZEMĪTI.
Tā ne vienam vien Simjūda tirgus apmeklētājam par saviem dažādu krāsu un garšu ražojumiem teica SIA «Marybella» vadītāja EGITA MADALĀNE no Rīgas. Tā kā zefīri mājražošanā nav ļoti populāra lieta, «Liesma» vēlējās noskaidrot, kur un kā tie top.
14. oktobrī tirgotājus un pircējus no malu malām jau 22. reizi Valmierā kopā pulcēja atjaunotais, tradicionālais Simjūda tirgus, kas šoruden pirmo reizi bija veiksmīgi izgājis no līdz šim ierastā tirgus plača, tā radot vairāk telpas tirdzniecībai un citām senā tirgus atmosfērai atbilstošām izdarībām. Tieši tādēļ pārdevēju bija ievērojami vairāk nekā citu gadu.
Par Naukšēnu novada z/s «Lejasķērzēni» struktūrvienības «Naukšēnu vīns» saimnieku, uzņēmēju JĀNI BAUNI «Liesma» rakstījusi ne reizi vien, jo 2014. un 2016. gada titula «Latvijas labākais vīndaris» ieguvējs, sekmīgi attīstot savu uzņēmējdarbību un regulāri piedaloties dažādos nozares konkursos, savai produkcijai ir ieguvis ne vienu vien godalgu. Šovasar saņemta ziņa par kārtējo panākumu.
Valmierietei AIGAI VEINBERGAI šī vasara bijusi piedzīvojumiem bagāta, jo iznācis piedalīties trijos kūku konkursos: Zaubē, Beverīnas novada «Kaimiņu būšanā» un biedrības «Siera klubs» organizētajā Vidzemes reģiona konkursā «Tautiskie raksti siera, biezpiena un maizes gardumā». Tā sagadījies, ka visos viņai ticis kārtas numurs 2, un visur viņa pamanīta, augstu novērtēta par savu darbu oriģinalitāti.
Nesen Miķeļdienas tirdziņā Rūjienā starp vietējiem pārtikas ražotājiem un amatniekiem ar savu košo un veselīgo produkciju tirgojās arī Naukšēnu novada Ķoņu pagasta zemnieku saimniecības «Stūri» saimniece INGUNA ZUKURE.
Tā gribas teikt par tām Rūjienas novada sievietēm, kas uz tradicionālo Miķeļdienas pasākumu «Ķirbis ienāk pagalmā» Rūjienas Tautskolas dārzā bija ieradušās pašu noaustajos tautiskajos brunčos. To parāde izvērtās par tās dienas lielo, vēsturisko notikumu, kad katra no viņām ar pietiekamu pašapziņas devu varēja teikt: «Es protu, es varu!», bet mums kā skatītājiem vien gribējās tam piemetināt: «Būt patiesi latviskām!». Kā, stellēm visu ziemu klaudzot, to rindas kārtībā dabūja gatavu, stāsta viena no viņām — Tautskolas vadītāja GITA ZARIŅA.
Piekritīsiet, ka pašlaik, kad rudens nāk apgleznot Latviju, Valmierā viena no populārākajām modelēm atkal ir kuplā kļava pašā pilsētas centrā — Gaujas kreisajā krastā pie tilta. Katrs rudens to iekrāso tik koši un neatkārtojami, ka gribot negribot ikdienas gaita, tai garām dodoties, jāpiebremzē. Un, palūkojiet, tieši tā to rudeņos dara tik daudzi. Fotouzņēmumi un video ar kļavu top gan no Gaujas tilta, gan arī no abiem tās krastiem. Valmieras galvenā kļava, kā juzdama savu vienreizību, ar katru gadu top kuplāka, ar rudens zeltu bagātāka.
29. septembrī Miķeļdienā laiks bija kā uz pasūtījumu. Atvasaras saulīte sildīja un tā vien aicināja dabā. Rūjieniešiem todien bija kurp doties, jo Tautskolas rudenīgos toņos iekrāsotajā pagalmā notika svētki «Ķirbis ienāk pagalmā.»
Kad pirms gada tikāmies Rūjienā, Raiņa ielā 10, apdares un krāsošanas darbu uzņēmuma SIA «Aiva plus» birojā, un ēkas otrajā stāvā ar sajūsmu aplūkojām tur iekārtoto brīvdienu dzīvokli «Emilija», uzņēmuma īpašniece, vadītāja, Latvijas Amatniecības kameras meistare AIVA RADELE teica: «Ka tik pēc gada ciemos nav jānāk vēlreiz, jo ir iecere labiekārtot vēl vienu dzīvokli.» Gads apkārt, un tik tiešām: «Emilijai» ir kaimiņiene «Marta». Dzīvoklis tā nosaukts par godu dzejniecei Martai Grimmai, kas šajā namā laulājusies.
Nesen notikušajā starptautiskajā izstādē «Riga Food 2017» nacionālajā kopstendā, kur, LLKC organizēti, vietu ar savu produkciju atrada arī Latvijas reģionu mājražotāji un amatnieki, šogad plašāk nekā iepriekš bija pārstāvēti vidzemnieki. Viņu vidū arī Rūjienas novada mājražotāja, zīmola «Sandriņas ievārījumi» saimniece SANDRA VILNE. Ar viņu tikāmies pēc izstādes, lai uzzinātu, ko mājražotājam dod šāda veida izstādes.
Nedēļas nogalē ir vairāki tautas ticējumos un paražās nozīmīgi datumi — 29. septembris jeb Miķeļdiena, kad galvenajiem lauku darbiem jābūt pabeigtiem un ražai savestai klētīs, 30. septembris — veļu laika sākums, kad vairāk nekā citkārt piedomājam par savu aizgājēju dvēselēm, un 1. oktobris — Rudens Māras diena, kad var pavērot arī dzērves: ja tās lido prom, tad sals var iestāties jau pēc divām nedēļām, ja nelido — ziema atnāks vēlu. Tiesa, zinātāji teic, ka pašlaik sārtiem pīlādžiem pārpilnie koki vēstījot — gaidāma barga ziema.
Nesen notikušajā starptautiskajā izstādē «Riga Food 2017» piedalījās vairāk nekā 35 valstis, savus jaunākos produktus un pakalpojumus demonstrēja vairāk nekā 700 uzņēmumu. Nu jau par tradīciju kļuvusi LLKC organizētā mājražotāju un amatnieku līdzdalība izstādes nacionālajā kopstendā. Otro gadu izstādes apmeklētāji pēc mājražotāju produkcijas degustācijām vairākās nominācijās nosaka, viņuprāt, izcilākos latviskās garšas produktus. Gaļas izstrādājumu kategorijā par šā konkursa laureātu kļuva Rūjienas novada Jeru pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība «Arumi», kurā saimnieko INETA UN LAIMONIS BOLES. Augstais apbalvojums bija iemesls, lai «Liesma» pieteiktos ciemos.
Jau kļuvis par tradīciju, ka Rūjienas novada pašvaldība ik pavasari izsludina projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi». Uz domes finansiālo atbalstu var pretendēt biedrības, nodibinājumi un arī fizisko personu neformālās grupas. Atbalstu parasti saņem sabiedriskā labuma projekti. Šogad par tādiem uzskatīti deviņi no atbalsta pretendentiem. Klāt rudens, kad konkursa vērtēšanas komisija sāk izvērtēt šovasar paveikto. Piedāvājam nelielu ieskatu dažos no šiem projektiem.
Braucot pa autoceļu Valmiera — Mazsalaca, iepretī Vecates pagasta centram braucēju skatienu arvien piesaista ar izdomu izveidotā dekoratīvo augu dobe. No agra pavasara līdz pat salam tur kaut kas plaukst un zied. Blakus dobei pašlaik bagātīgi un koši saziedējusi dāliju kolekcija. Ziedošā ceļmala kļuvusi par vienu no Vecates vizītkartēm. «Liesmai» palaimējās satikt tās veidotājus un kopējus, vecatiešus REGĪNU KVETKOVSKU un GUNĀRU BERGU.
Arī mūspusē daudzi lauksaimnieki bažījas, ka ieilgušo lietavu dēļ joprojām palielās platībās ir nenovākti graudaugi, tādēļ lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aizņemta, nevar to uzart un iesēt ziemājus. Šādā neapskaužamā situācijā katrs starp lietiem noķerts un laimīgi apsēts ziemāju hektārs pašlaik tiek uzskatīts par graudkopja sava veida sasniegumu.
«Pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, bet šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma,» — tā lakoniski pašreizējo situāciju komentē lauksaimnieki biedrības «Zemnieku saeima» medijiem izplatītajā paziņojumā. Latgales lauki un jebkura veida raža burtiski slīkst. Bet kā rudens lauku darbiem galā tiek mūspuses lauksaimnieki? «Liesma» uzklausīja vairākus viedokļus.
«LKS «Lauksalaca» par ilggadēju darbību lauksaimniecības nozarē — lielākajam darba devējam un nodokļu maksātājam Mazsalacas novadā». Tā teikts Ministru prezidenta Māra Kučinska šā gada 25. augustā «Lauksalacai» pasniegtajā Pateicības rakstā.
Kad «Liesma» nesen viesojās Mazsalacas novada Sēļu muižā un ar izbrīnu apskatīja tās daudzās izstāžu zāles un izstādes, pagasta kultūras darba vadītāja Ināra Blūma ar pateicību pieminēja vairākus vietējos, kuri regulāri palīdz Sēļu muižas garīguma vairošanā. Viens no tiem — vietējais galdnieks, kokamatnieks, arī tautas mūzikas kopas «Sēļu muižas muzikanti» akordeonists UĢIS VĪTIŅŠ. Nolēmām iepazīties, tādēļ devāmies ciemos uz Sēļu pagasta centra «Dīķīšiem».