Jau nedēļu spēkā ir prasība, ka no 1. marta līdz 31. maijam visi mājputni Latvijā ir jātur slēgtās telpās, novēršot jebkuru kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem. Šajā laikā aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām. Aizliegti arī tirgi, izstādes, skates un citi pasākumi ar mājputnu piedalīšanos.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka visā pasaulē ar hronisku vielmaiņas slimību — cukura diabētu — sirgst vairāk nekā 340 miljoni iedzīvotāju. Saslimstība ar cukura diabētu un īpaši ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpinot strauji pieaugt.
Jau ziņojām, ka Latvijas Tirgotāju asociācijas gadskārtējā konkursā «Latvijas Labākais tirgotājs 2016» starp 38 Uzvarētājiem ir arī SIA «Zaltes» struktūrvienības: veikals «Vidzeme» Rūjienā, veikals «Burtnieki» un viesu nams «Burtniekkrasts» Burtniekos. SIA «Zaltes» nozares prestižajā konkursā dažādu nomināciju apbalvojumus ir saņēmusi arī 2012., 2013. un 2014. gadā.
No 20. līdz 25. februārim, kā zināms, svin Masļeņicu un cienā ar pankūkām. Daudzās ģimenēs skaista svētdienu brokastu tradīcija ir pankūku cepšana, un vispār pankūkas ir viens unikāls ēdiens, ar ko var pārsteigt pat tad, ja liekas, ka virtuvē nav nekā. Vēlējāmies parunāt par pankūkām, tādēļ devāmies uz Valmieras tehnikuma Ēdienu gatavošanas laboratoriju, kur pasniedzējas, Latvijas Amatniecības kameras amata Meistares, pavāres un konditores VENERANDAS BELAJAS vadībā ar pannām rosījās otrā kursa audzēknes, skolā sauktas jau par meistarēm.
Latvijas Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija par 2015./2016. pārraudzības gada izslaukumiem liecina, ka pērn par četrām pieaudzis pārraudzībā esošo saimniecību skaits un tas sasniedzis 4700, taču kopējais govju skaits samazinājies par 3273, tādēļ vidējais govju skaits pārraudzības ganāmpulkā ir 26,8 govis. Lai arī pārāk ieilga Krievijas embargo un globālā piena krīze ar zemajām piena iepirkuma cenām, Latvijā pagājušajā pārraudzības gadā vidējais izslaukums no govs audzis par 218 kg un tas ir 7296 kg.
Noslēgusies vērtēšana, un ir zināmi ikgadējā konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2016» rezultāti, kurus apkopojot gada sākumā, ir noteikti nozarē labākie. Tās ir aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas un viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes – veikali, ēdināšanas uzņēmumi – bistro, kafejnīcas – picērijas, kafejnīcas –konditorejas, kafejnīcas – veikali, kafejnīcas, krogi, restorāni un viesnīcu restorāni.
Liesmā ne reizi vien jau esam rakstījuši par to, ka pie sabiedriskā labuma guvēju biedrības «Rūvenietis» ir izveidota Rūjienas baznīcas torņa komiteja, kas uzņēmusies darbu pie torņa atjaunošanas projekta un baznīcas maketa izveides, kā arī gādā par ziedojumu vākšanu ieceres realizācijai. Par to, cik tālu tikts, stāsta biedrības «Rūvenietis» vadītāja LĪGA SILIŅA.
Jau esam rakstījuši par, mūsuprāt, unikālu un ekskluzīvu iespēju Rūjienā: ziemu pavadīt stellēs un aušanas meistaru vadībā noaust sev tautiskos brunčus.
Rīgas pilī 12. janvārī Valsts prezidents un Zaļā sertifikāta patrons Raimonds Vējonis 35 lauku tūrisma saimniecībām piešķīra LLTA «Lauku ceļotājs» vides kvalitātes zīmi «Zaļais sertifikāts». Apbalvoto vidū — arī populārais viesu nams «Ķoņu dzirnavas».
Aizvadītās nedēļas nogalē Beverīnas novada Kauguru pagasta viesu namā «Brūtes» notika biedrības «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) biedru kopsapulce.
2015./2016. pārraudzības gada rezultāti apliecina: Latvijā visražīgākais ganāmpulks ir Beverīnas novada Kauguru pagastā IEVAS un ĢIRTA RUTKOVSKU z/s «Vītoliņi», kur gada laikā govju ražība kāpināta par 2245 kg un krietni apsteigusi iepriekšējo gadu līderus. Gadā vidēji no govs izslaukts 14909 kg piena. Piedāvājam sarunu ar «Vītoliņu» saimnieci un biedrības «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» valdes priekšsēdētāju IEVU RUTKOVSKU.
Vienudien zvana pieredzējušais piensaimnieks Jānis Višņevskis no «Zemturiem». Vaicā, vai negribot dzirdēt anekdoti iz dzīves. Klausos: kāds patērētājs lūdzis atklāti pateikt, ko «Zemturi» pievieno svaigpienam. Saņemot apstiprinājumu, ka piens ir dabīgs, pildīts tieši no govs pupa, sekojis pretjautājums: bet kāpēc tad mans kaķis nevienu citu pienu nedzer, kā tikai jūsējo?
«Kāds ir pravietiski teicis, ka latvietim nevajagot psihoterapeitu, jo viņam to aizstāj dārzs, savs kaktiņš zemes. Simtprocentīgi piekrītu, papildinot, ka ne mazāka loma ir arī būšanai dabā: mežā, pļavā, pie ūdeņiem.» Tā, tiekoties Valmierā, Stacijas ielā 12a — SIA «Makšķerēšanas serviss» veikalā «Cope», saka tā saimniece, uzņēmēja, Pasaules, Lietuvas un Latvijas čempione makšķerēšanā RITA BAUĢE.
«Par to, ka atkal ir klāt stādāmais laiks, atgādina ne tikai Mēness sagāšanās ar ragiem uz leju un sējas kalendāri, bet arī veikalu plaukti ar raibu raibām sēklu paciņām, puķu podiem, kastēm, substrāta iepakojumiem un vēl citām stādu audzēšanai tik noderīgām lietām» — tā par šo nedēļu teikts a/s «Lauku Avīze» tematiskajā izdevumā «Sēja un raža 2017».
Lai fiziskā darba un naudas ieguldījums rītdienas mežos būtu maksimāli pareizi paveikts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) struktūrvienība — meža konsultāciju pakalpojumu centrs ar nodaļām visā valsts teritorijā meža īpašniekus un apsaimniekotājus atbalsta gan ar padomiem, gan arī praktiski, sniedzot vairākus meža apsaimniekošanas pakalpojumus un piesaistot ES atbalsta finansējumu mežsaimniecības projektiem. Par to, kā ar šiem uzdevumiem sokas MKPC Ziemeļvidzemes nodaļā, stāsta tās vecākais mežsaimniecības konsultants ANDRIS VĪRS.
Vairāk nekā divus gadus Krievijas embargo un globālais piena tirgus ar zemo piena iepirkuma cenu bija pamatīgs pārbaudījums piena nozarei un lauksaimniekiem — piena ražotājiem. Bet par spīti tam Latvijā pagājušajā 2015./2016. pārraudzības gadā vidējais izslaukums no govs audzis par 218 kg un valstī tas bija 7296 kg. Lopkopības speciālisti to skaidro ar vairākiem iemesliem, un viens no tiem — cenu dēļ samazinoties naudas ieņēmumiem par pienu, tika ražots iespējami vairāk piena, lai tā kompensētu naudas ieņēmumu daļu. Uzmanīgāk nekā jebkad sekoja līdzi tam, cik daudz un cik precīzi govis apēd to, kas katrai govju grupai paredzēts ēdienkartē.
Aizvadītajā nedēļā darba vizītē Naukšēnu un Rūjienas novados bija zemkopības ministrs un vairāki ministrijas vadošie speciālisti. Pēc vairāku uzņēmumu un saimniecību apmeklējuma viņi Rūjienas kultūras namā tikās ar lauksaimniekiem. Piedāvājam ieskatu (saīsināti!) tikšanās laikā runātajā.
Kultūras zīme «Latviskais mantojums» radīta pēc lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» iniciatīvas. Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pašvaldību savienību to piešķir uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un apmeklētājus iepazīstina ar latviskās kultūras un sadzīves tradicionālajām vērtībām. Pēc šīs zīmes var atpazīt vietas, kur saimnieki viesiem rāda amatus, prasmes, māca svinēt latviskos svētkus un cienā ar nacionāliem ēdieniem. Zīmi jau saņēmušas 72 saimniecības. Nesen tā par tradicionālās aitkopības amatniecību un saglabāšanu piešķirta arī Jeru pagasta z/s «Klimpas» saimniekiem ILZEI un VALDIM LESKĀM.
Lauksaimniecības datu centra publiskotie 2015./2016. pārraudzības gada rādītāji par Latvijas labākajiem ganāmpulkiem un ražīgākajām govīm nepārprotami atkal liek apbrīnot Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» saimnieku Alda, Leldes, viņu dēla Austra un vedeklas Lāsmas Kļaviņu paveikto piena lopkopībā.
Tieši tāds ir Rūjienas novada amatnieku biedrības «Rūzele» rokdarbnieces, individuālā darba veicējas ESMERALDAS PASĪTES laika un dzīves ritums, kurā ziema paiet, dzīvojot senču mājvietā Ķoņu pagastā pie Igaunijas robežas, bet vasaras — dzīvesdrauga Kono dzimtenē saulainajā Itālijā.