Māra Rone

Šovasar Valmieras pilsētas svētkos bija uzburta «Gardēžu pils». Tajā Eiropas gastronomijas reģiona pasākumā «Ar dabu šķīvī» notika vairāku Latvijā populāru pavāru meistarklases. Vienā no tām radoši darbojās restorāna «Rātes vārti» viesis un draugs, šefpavārs no Rīgas Valters Zirdziņš, gatavojot augusta tomātu auksto uzkodu «Manas mammas dārzs». Bijušais valmierietis ar patiesu mīļumu stāstīja par savu māti LILITU ZIRDZIŅU, uzsverot: «Tik gardi dzeltenie tomāti kā manai mammai nav nekur citur pasaulē». «Liesma» tagad, tomātu laikā, pieteicās ciemos. Ar saimnieci Lilitu vērām siltumnīcu Valmierā, Smilšu ielā.

Šovasar mūsu reģiona pilsētu svētkos, mājražotāju tirdziņos, kā arī starptautiskajā izstādē «Rīga Food 2017» varēja satikt bijušo valmierieti KALVI LAPSIŅU, tirgojot paša uzņēmumā — kafijas grauzdētavā «Tīrs miers» — ražoto kafiju. Daudziem ir zināma Kalvja aizraušanās ar mūziku. Bet kad un kādēļ viņu apbūrusi kafija? Mājas lapā www.tirsmiers.lv Kalvis raksta: «Uzskatu, ka laba kafija arī ir māksla, un katra meistarīgi pagatavota kafijas tasīte — mākslas darbs!»

Tūlīt aiz Valmieras, braucot no apļa Rūjienas virzienā vai arī nogriežoties uz Strenču pusi, nevar nepamanīt a/s «Latvijas Valsts meži» Valmieras kokaudzētavā pašlaik bagātīgi ziedošos hortenziju krūmus. Kad «Liesma» tur ieradās, lai apraudzītu vienu no šīs kokaudzētavas lepnumiem — stādu paraugdārza hortenziju kolekciju —, notika tās paplašināšana. Blakus jau divām dzīvespriecīgi ziedošajām rindām pašlaik top trešās stādījumi. Par hortenziju kolekciju stāsta Valmieras kokaudzētavas vadītāja ZAIGA ROŽLAPA.

Lai arī līņāja un laika prognozes 2. septembrī visu dienu solīja stipru lietu, gājēju un automašīnu straume virzījās Brenguļu alus sētas virzienā. Tur, sadarbojoties Beverīnas novada Brenguļu pagasta pārvaldei ar Artūra Sildes dārzkopības entuziastu klubu «Tomāts», pirmo reizi Latvijā notika Tomātu svētki. Bija iespēja vienuviet redzēt vairākas unikālas tomātu un papriku šķirņu kolekcijas, satikties ar kolekcionāriem, dzirdēt dārzkopības speciālistu padomus, nogaršot vairākus produktus ar tomātiem un pie viena arī pavērot, ko prot vietējie amatnieki, uzņēmēji un pašdarbnieki.

Tieši tā 29. augustā, ierodoties lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības «Daiva» ražošanas bāzē Jeru pagasta «Kalntemekās», «Liesmai» optimistiski teica LPKS «Daiva» valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS. Parasti šo populāro teicienu lieto pārnestā nozīmē un attiecina uz kaut ko greizu, taču šoreiz tas ir vistiešākajā nozīmē un īstākajā reizē: «Tik labas auzas mūsu puses laukos ilgi nav bijušas, ir gan augstas to ražas, gan arī izcila kvalitāte! Īsta eksporta prece!»

Par Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» dalībniecēm, 100 % roku darba veicējām, košu rotu un Rūjienas suvenīru darinātājām LORETU SAULĪTI un KRISTĪNI KIVLENIECI «Liesmā» jau rakstīts, jo tam bijis iemesls — jauni suvenīri, pārsteigumi Rūjienas tradicionālajos tirdziņos un godam pārstāvēta Vidzemes sēta Latvijas Gaismas pils atklāšanā. Šoreiz cits iemesls — rotu meistares Grundzālē nesen godināja Vidzemes plānošanas reģiona gada aktīvāko vidzemnieku «Dārza svētkos», par abām arī vēstīts pasākumam izdotajā izdevumā «Vidzemes stāsti 2017.» Tiekoties Rūjienas Tautas skolā, «Liesma» meistarēm uzdeva vienu jautājumu: kāda pieredze iegūta un kā mainījies amatnieka rokraksts?

29. augusta rīts Latvijā paliks vēsturisks. Starptautiskā projektā «Miera maize» (Peace Bread) bijušā Zvārdes poligona teritorijā z/s «Andulaiši» saimnieka Egila Kreicberga izaudzēto rudzu četrus kilogramus sēklas svinīgi nodeva tālāk — Mazsalacas novada Sēļu pagasta z/s «Ozoliņi» saimniecei Maijai Šmitei.

Mazsalacas novada Sēļu pagastā kādreiz bijušas trīs muižas — Idus, Pantenes un Sēļu. No Idus un Pantenes muižām palikušas vien atmiņas, taču Sēļu muiža — seno ēku kompleksa un ainavu parka ieskauta, joprojām ir pagasta administratīvais un kultūras centrs. Pēdējos gados Sēļu muiža lieliski kalpo arī kā tūrisma objekts, atpūtas un saviesīgu pasākumu norises vieta. Kāds pašlaik ir tās piedāvājums, to «Liesma» nesen devās izzināt. Gides lomā — Sēļu muižas kultūras dzīves organizatore INĀRA BLŪMA.

15. augusta «Liesmā» publikācijā «Par sadarbību, partnerību un mieru» stāstīts par starptautisku projektu «Miera maize», kas aizsākās pirms vairākiem gadiem Berlīnes mūra pakājē nopostītās svētvietas — Saskaņas kapelas — teritorijā. Tur draudzes mācītājs iekopa lauku, iesēja rudzus, novāca ražu un izdalīja to ES lauksaimniecības ministriem, lai tie gādātu par simboliskās «Miera maizes» tālāku vairošanu. Akcijā iesaistījušās 12 valstis. Arī Latvija, kur miera rudzus ieaudzēja bijušā Zvārdes poligona teritorijā, bet drīzumā tos iesēs Mazsalacas novada Sēļu pagasta zemnieku saimniecībā «Ozoliņi», kur saimnieko Maija, Ivars un viņu dēls Mārtiņš Šmiti.

Nesen Smiltenes novada Grundzāles pagastā Vidzemes plānošanas reģiona tradicionālajos Dārza svētkos vairākās nominācijās godināja 26 Vidzemes pašvaldību 2017. gada darbīgākos cilvēkus: uzņēmējus, lauksaimniekus, mājražotājus, amatniekus un tūrisma attīstītājus. Viņu vidū apsveikumus un laba vēlējumus saņēma arī Mazsalacas novada Sēļu pagasta ādas apstrādes meistare BENITA AUDZE. «Liesma» to uzskatīja par pietiekamu iemeslu, lai pieteiktos ciemos.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «VAKS» Matīšu filiālē pašlaik intensīvi notiek jaunās ražas pieņemšana, pirmapstrāde un realizācija. «Liesma» Matīšos pabija 17. augustā. Par struktūrvienības otro sezonu stāsta tās vadītājs ROMĀNS BALAŅUKS.

Arī mūsu reģiona laukos joprojām lielākā rūpe ir par jaunās ražas novākšanu un ziemāju sēju. Vidzemes un Latgales graudaudzētāju kooperatīvās sabiedrības «VAKS» galvenā agronome Zinta Jansone, sazvanīta 21. augusta pusdienlaikā, teica: «Uz kooperatīvās sabiedrības biedru laukiem guļ laba raža, kuras novākšanu pašlaik ir pārtraucis lietus, prognozes liecina, ka piespiedu pauze kulšanā ilgs vismaz četras dienas. Augsnes, šķirnes un laika apstākļu sekas reģionā ir ļoti dažādas, tādēļ arī līdz šim paveiktais ražas novākšanā ir visai atšķirīgs. Kopumā «VAKS» līdz šim ir paspējis pieņemt piekto daļu no šīs sezonas gaidāmās ražas. Tā solās būt laba, tādēļ gaidām atbilstošus laika apstākļus kulšanas turpināšanai.»

«Vidzeme ir bagāta. Te ir Latvijas garākā upe Gauja un raudošais milzis Raunas Staburags. Te ir augstākā Latvijas virsotne Gaiziņš un lielākais drumlins Austrumeiropā — Ķoņu kalns. Šeit atrodams senais Burtnieks un vilinošais Alūksnes ezers. Vidzemē atrodama akmenī kaltā skulptūra Cesvaines pils, un šeit joprojām meklē un joprojām neatrod zudušo Beverīnas pili. Bet Vidzemes lielākā bagātība neapšaubāmi ir tās cilvēki,» — tā vakar viesu namā Grundzāles pagasta «Purgaiļos», atklājot Vidzemes plānošanas reģiona dārza svētkus, ar lepnumu sacīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Latvijas lauksaimnieku prestižākās balvas «Sējējs» laureāta Kocēnu novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības «Zilūži» vārds kopš 2017. gada 15. augusta pavisam oficiāli ir piederīgs arī Valmierai. Pārgaujā, Stacijas un Nākotnes ielu krustojumā, bijušajā avīžu kioskā nu ir atvērta šīs saimniecības pirmā stacionārā tirdzniecības vieta. Līdz šim Grasbergu ģimenes uzņēmumā pēc senām senču receptēm saražotos piena produktus — pienu, kefīru, sviestu, biezpienu, jogurtus un saldējumu — ar septiņiem busiem regulāri nogādā pircējiem plašā apkaimē vairākos valsts reģionos. Kioska atvēršana Valmierā ir sava veida uzdrīkstēšanās eksperiments, par kuru «Zilūžu» saimniecības vadītājs JĀNIS GRASBERGS «Liesmai» teica:

Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva nu jau gandrīz 600 biedru tīrumos un modernā graudkopības uzņēmuma ražošanas struktūrvienībās Valmierā, Matīšos, Gulbenē un Varakļānos ir sākusies jaunās ražas vākšanas, graudu pirmapstrādes un realizācijas sezona. Par tās īpatnībām, prognozēm un uzņēmumā paveikto stāsta «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS.

Rūjienas novada Jeru pagasta pārvaldē ir sena tradīcija — katru vasaru aizvest savas apkaimes pensionārus ekskursijā. Apceļotas vai visas Latvijas populārākās un ievērības cienīgākās vietas. Šogad tradīcija turpināta un pat papildināta, piedāvājot iespēju izkustēties ne tikai senioriem, bet arī citu paaudžu iedzīvotājiem. Par ceļojuma mērķi izvēlēts nekas cits kā pašu Jeru pagasts, un pasākuma devīze «Ar lepnumu par savējiem» esot izpelnījusies necerētu atsaucību. Stāsta pagasta pārvaldes vadītāja INDRA CELMIŅA.

Kad 2013. gada 22. augustā «Liesmā» rakstījām par Rūjienas novada jaunumu — radošās grupas «Rūjas dadzis» vasaras nometni bērniem no 7 līdz 13 gadu vecumam, nometnes iniciatore un vadītāja Daina teica: «Šī ir pirmā, bet ceram, ka ne pēdējā vasaras nometne bērniem.»