Mēs — savai Rūjienai
Par mūža ieguldījumu medicīnā, iejūtīgu attieksmi un nesavtīgu darbu, rūpējoties par Rūjienas novada iedzīvotāju veselību, nosaukums «Rūjienas novada goda pilsonis» piešķirts VERAI GLADKINAI.
Par mūža ieguldījumu medicīnā, iejūtīgu attieksmi un nesavtīgu darbu, rūpējoties par Rūjienas novada iedzīvotāju veselību, nosaukums «Rūjienas novada goda pilsonis» piešķirts VERAI GLADKINAI.
Strauji tuvojas Ziemassvētki. Sirdis atvērtas labestībai un brīnumiem. Viens no tiem — piparkūkas. Smaržīgas un gardas tās kļuvušas par tik gaidīto svētku neatņemamu sastāvdaļu. Saka: cik saimnieču, tik piparkūku recepšu. «Liesmai» palaimējās iepazīties ar Ķoņu pagasta «Kalnlungu» saimnieci, divu dēlu māti, rokdarbnieci, saimnieciskās darbības veicēju AGNESI AUNIŅU-LINMEIJERI.
SIA «Rūjienas saldējums» uzņēmējdarbības vidē raksturīgs ne tikai ar to, ka ir Latvijas kapitāla uzņēmums, bet arī ar to, ka, ražojot saldējumu no dabīga piena un krējuma, ar to arī ir atšķirīgi ražotāji — sava ceļa gājēji. Izvēlētā tehnoloģiju taktika finansiāli nebūt nav viegli īstenojama, tādēļ prieks par katru šīs senās ražotnes (Anno 1912) jaunumu. Par tiem tad arī saruna ar SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētāju IGORU MIEZI.
Mūžības diena aizvadīta. Arī Valmieras Pilsētas kapos bija neierasti daudz cilvēku, tādēļ pievakarē, kad sāka krēslot, kapsēta ar neskaitāmām sveču gaismām atkal ieguva to īpatnējo, vienreizējo kopskatu — it kā no lidmašīnas raugoties uz ugunīs mirdzošu pilsētu. Tikai šī — mirušo valstība. Ierasts, ka, aizdedzinot piemiņas gaismu, godu parādām ne tikai konkrētajam zem septiņām pēdām guldītajam, bet arī vēl daudziem citiem konkrētai dzimtai piederīgiem, ar kuriem mums dzīves laikā ir bijusi tā laime satikties un par kuriem joprojām glabājam atmiņas. Žēl tikai, ka tad, kad esam jaunības maksimālisma pilni, tik maz vērības pievēršam tam, ko stāsta mūsu vecvecāki vai kāds cits radinieks. Tad gadās kā nesen manam Rīgas brālēnam.
LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra nodaļās visā Latvijā regulāri notiek semināri un praktiskās nodarbības, kurās meža īpašniekiem, meža nozarē nodarbinātiem speciālistiem un arī medniekiem dod iespēju papildināt zināšanas meža prasmīgā apsaimniekošanā. Semināri notiek arī Ziemeļvidzemē. Par to nepieciešamību stāsta MKPC Ziemeļvidzemes vecākais mežsaimniecības konsultants ANDRIS VĪRS.
Tā kā arī Vidzemes un Latgales gandrīz 600 lauksaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai «VAKS» šī ražas vākšanas, graudu pirmapstrādes un realizācijas sezona slikto laika apstākļu dēļ ievilkusies par mēnesi garāka nekā citkārt un tās nobeigums šoreiz sakrita ar mūsu tautā tik nozīmīgo Mārtiņdienu, tad arī to Valmierā, Mūrmuižas ielā, rībot «Iļģu» bungām, vidzemnieki un latgalieši svinēja kopā. Ne tikai atskatoties uz lietaino sezonu, kurā galvenā palīgierīce bijusi trose, bet arī svinīgi atklājot jauno sēklu līniju — atsevišķu ražotni ar sēklu pieņemšanu, tīrīšanu, šķirošanu, kodināšanu un fasēšanu.
Valmieras iela Rūjienā īpatnēja ar to, ka tā, lai arī atrodas pilsētas pievārtē, tomēr ir tās teritorijā, tajā pašā laikā tur dzīvojošajiem tie ir tikpat kā lauki — ar savu paprāvu zemes pleķi un pašiem savas republikas sajūtu. Mārtiņdienu gaidot, viesojāmies vienā no šīs ielas sētām, jo pamanījām to sargājam skaistas zosis. Saimniece SARMĪTE LINDE piekrita sarunai.
Valsts akciju sabiedrība «Latvijas Pasts», kā zināms, joprojām ir vienīgais uzņēmums valstī, kas regulāri nodrošina visu pasta pakalpojumu pieejamību klientiem gan pasta nodaļās un pie pastniekiem pasta pakalpojumu sniegšanas vietās pagastos, gan arī klientu mājās pat vistālākajās lauku sētās. Katru dienu savā apkalpes zonā gandrīz 80 kilometru garumā lauku ceļus un diemžēl arī neceļus mēro VAS «Latvijas Pasts» Vidzemes reģiona piegādes punkta Rūjienas pasta nodaļas pastniece — autovadītāja INDRA LAPSIŅA. Viņa šajā arodā strādā jau piecpadsmito gadu, septiņus no tiem pastu izvadā ar auto. Par sava darba specifiku un to, kādēļ nav iespējams prognozēt kārtējās dienas kārtību un laiku, Indra saka:
Rūjienā, Rūjas krastā — lejā pie tilta, visu vasaru un rudeni rosās vīri un ducina celtniecības tehnika. Tur notiek vērienīga estrādes rekonstrukcija. Braucām lūkot, cik tālu darbos tikts un kā tur vēlāk izskatīsies.
Viena no Jeru pagasta senajām mājvietām ir «Riemas». Kad atjaunotajā Latvijā sākās īpašumu atdošana mantiniekiem, arhitekti IEVA un RAITS MIĶELSONI faktiski atguva senču celto ēku mūrus. Divdesmit gadu laikā soli pa solim «Riemas» ir atdzimušas, jo, kā saka to tagadējie saimnieki: «Kas neinteresējas par pagātni un to neciena, tam nav nākotnes!»
Ar joni tuvojas Mārtiņdiena, ko izsenis dēvē arī par Apkūlību dienu. Tautas tradīcijās iesakņojies, ka ap šo laiku ierasti ar godu beidzami sezonas lauka darbi: jāpabeidz vēl pēdējie kulšanas un zemes aršanas metri. Tiesa, mūsdienās gan globālā sasilšana, gan citi dabas untumi šo seno paražu un lauku darbu ierasto ritējumu krietni patraucē un dažkārt pat izjauc. Ne velti šovasar Latvijā daudzviet nevarēja ne ierastajos termiņos labību nokult, ne kartupeļus bez problēmām norakt, ne arī ziemājus iesēt. Mārtiņš jau klauvē pie durvīm, bet daudziem lauksaimniekiem joprojām katra bezlietus diena ir zelta vērtē. Un katrs tajās dara, ko var. Nesen Jeru pagastā «Liesma» vēroja, kā vienā no ceļmalas laukiem visai prāvu platību akurāti uzara. Arājam izlūdzāmies foto un dažas minūtes nelielai ekspresintervijai.
Kad 29. augustā «Liesma» raudzīja, kā šo ražas vākšanas sezonu iesākusi lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «Daiva» Jeru pagasta «Kalntemekās», tās valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS ar gandarījumu pavēstīja: «Esam auzās! Kooperācijas biedru laukos šogad ir padevusies neticami laba auzu raža. Pērn auzas iekūlām līdz 3 tonnām no hektāra, turpretī šogad divreiz vairāk!» Norunājām, ka «Daivā» atkal tiksimies sezonas izskaņā.
Pēc 25. oktobra «Liesmas» publikācijas «Lai lauksaimniecības zemju ūdensrite būtu netraucēta» redakcijā saņēmām kāda lasītāja ierosinājumu plašāk pastāstīt par mūsu puses problēmu — kārklu stādījumiem uz meliorētām zemēm. To komentēt lūdzām Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītāju ULDI PODNIEKU.
Jau mēnesi Latvijā notiek drukātās preses izdevumu abonēšana 2018. gadam.
Latvijas TV kulinārijas šova «Īstenās latvju saimnieces» viena no pirmajām dalībniecēm un otrās vietas ieguvēja, vēlāk TV projekta «Kūku kari» eksperte, Smiltenes novada Blomes pagasta lauku mājas — maizes darbnīcas «Donas» un Valmieras kafejnīcas «Pils ķēķis» saimniece, uzņēmēja ILZE BRIEDE ir dažādu pasākumu līdzdalībniece, tādēļ nav nejaušība, ka «Liesmas» arhīvā sakrājušās fotogrāfijas par viņas apgriezieniem. Ilzei palūdzām komentēt dažus foto. Tā «Pils ķēķī», dzerot karstu rabarberu dzērienu, tapa atskats uz tikko aizvadīto vasaru.
Manu draugu vienīgā meita tagad dzīvo un strādā Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas darba specifika jau ilgāku laiku bija nudien kā tādam klīstošajam holandietim — te jābūt vienā, te pavisam citā pasaules malā, tādēļ sākotnēji par bāzes vietu bija izraudzīta Londona. Pašai tā likās ērtāk, arī vecāki, radi un draugi bija mierā, jo atšķirtība — vienas rokas stiepienā.
Pie Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma «Food Union» un žurnāla «Ievas Māja» septīto gadu kopīgi organizētā konkursa «Skaistākās lauku saimniecības» patrona — Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un viņa kundzes Ivetas Vējones svinīgā ceremonijā dažādas balvas un atzinības saņēma kopumā desmit saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novada.
Piedāvājam sarunu ar Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītāju ULDI PODNIEKU.
Zvejnieku saimniecība «Kurķis» ar Salacas 1. nēģu taci dod ekskluzīvu iespēju iepazīt vairāk nekā 100 gadu senu zvejas arodu. Tā joprojām ir vienīgā vieta Eiropā, kur šī zvejas metode saglabāta un arī reāli strādā. Katru gadu, rudens vējiem brangi pūšot, Salacgrīvā notiek populārie Nēģu svētki — arī «Kurķī» pie nēģu zvejnieka ALEKSANDRA ROZENŠTEINA, kas seno amatu savulaik pārņēmis no tēva. «Liesma» arī tur pabija un Salacas stāvajā krastā ieklausījās Aleksandra skaudrajos stāstos.
SIA «EKERS» šovasar strādāja Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanā. Metāla sastatnes ap torni tiek demontētas, jo šā gada uzdevums ir paveikts. Par to, kā tas notika, stāsta SIA «Ekers» būvdarbu vadītāja palīgs GINTS VĒVERIS.