Māra Rone

No Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības «VAKS» saņēmām ziņu, ka 4. augustā «VAKS» ražošanas bāzē Valmierā ir ievesta pirmā 2017. gada sezonas ražas krava. To ar ripsi bija atvedusi z/s «Jaunmārkundas» no Matīšu pagasta. Vēl uzzinājām, ka šīs nedēļas sākumā Gulbenē, Varakļānos un Valmierā «VAKS» saviem biedriem rīko pirmsražas sapulces, lai pirms lielā darbu cēliena saliktu punktus uz visiem i, kas pašlaik nodarbina graudu audzētāju prātus.

Valmieras svētku un ikrudens Simjūda tirgus mēdz arvien parādīt kaut ko jaunu ar pavisam svaigu, pat netradicionālu amatniecības idejas īstenojumu. Arī nesen notikušais pilsētas svētku tirdziņš piedāvāja ne vienu vien patīkamu pārsteigumu. Uz Valmieru pirmo reizi tirgoties bija atbraukusi mājražotāja DAGNIJA MELDERE no Saulkrastiem. Un viņai līdzi bija — stila lampas.

Piekritīsiet, ka nesen aizvadītajos Valmieras pilsētas svētkos skatītājiem par prieku bija daudz jaunumu un pārsteigumu. Viens no tiem — Tērbatas ielā, kur daļu no sava daiļdārza un ziedošo augu kolekcijām no Rūjienas novada Jeru pagasta «Cīruļiem» uz Valmieru bija atvedusi šo māju saimniece LINDA UGLANOVA.

Kā saules vaigs vasaras vidū

Šovasar daudzviet valsts reģionos notiek gadskārtējie biedrības «Siera klubs» konkursi un novadu siera dienas, kuros ne viens vien apbalvotais tiek arī pie biedrības «Siera klubs» atkārtoti izdotās, košās, bagātīgi ilustrētās Jāņu sieram veltītās, SIA «Jelgavas tipogrāfija» drukātās grāmatas.

Valmieras svētku programma jau laikus pieteica un ieinteresēja ar kaut ko līdz šim nebijušu vecpilsētā. Tā kā amatnieku un mājražotāju tirgus šoreiz no seno pilsdrupu un muzeja teritorijas bija izcelts un veiksmīgi pārvietots uz tirgotājiem un pircējiem ievērojami ērtāko Tērbatas ielu, tad Valmieras vecpilsētā tika uzburta «Gardēžu pils». Eiropas gastronomijas reģiona pasākumā «Ar dabu šķīvī» piedalījās «3 pavāru restorāns», restorāns «Rocket Bean Roastery» no Rīgas un mūsu puses uzņēmumi: restorāns «Rātes Vārti», «Dikļu pils» un «Valmiermuižas alus» virtuve. Uz skatuves notika populāru pavāru meistarklases un viņu gatavoto ēdienu degustācijas, bet katrā «Gardēžu pils» teltī — krodziņā bija pieejami tikai tur sagādātie svētku labumi.

Ar šādu devīzi par godu Latvijas simtgadei biedrība «Siera klubs» un «Latvijas maiznieku biedrība» šovasar organizē četrus reģionālos konkursus kūku cepējiem. Kurzemē — Skrundā tas notika jau 6. maijā, Vidzemē — Valmierā 29. jūlijā, Latgalē — Rēzeknē tas norisināsies 5. augustā, bet Zemgalē — Jelgavā  26. augustā.

Kad pirms gadiem valmieriete Inga Purava un viņas vīrs Rihards Šķeltiņš, viesojoties pie draugiem Holandē un apmeklējot lavandu audzētavu, ieminējās, ka vēlas ieaudzēt lavandas arī Latvijā, vietējie par šādu avantūru grozījuši galvas, sakot, ka nekas labs tur nesanāks, jo nevar taču dienvidus pārcelt uz ziemeļiem. Lai arī Ingai un Rihardam ģimenes uzņēmumā «Lillaslavender» tagad samērā dārgā hobija dēļ jārēķinās, ka ik pavasari izsalušo vietā nākas no jauna Holandē iegādāt ap 6000 stādu, viņiem tomēr ir divas iekoptas lavandu plantācijas: Vidzemē Umurgas pagastā un Kurzemē Jaunlutriņu pagastā. Abās vairākas vasaras notiek publiskie LAVANDU SVĒTKI. Arī «Liesma» nesen devās Umurgas virzienā.

Kad Vidzemes un Kurzemes lavandu lauku saimnieki Inga Purava un Rihards Šķeltiņš, domājot par kārtējiem nu jau septītajiem publiskajiem Lavandu svētkiem, māksliniecei ELITAI PATMALNIECEI lūdza tajos noorganizēt viņas gleznu izstādi, Elita, daudz nedomājot, atbildējusi, ka tad jau vispirms viņai jādodas dabā un tur radoši jāpastrādā. Tad arī kopīgi nolemts, ka labāku vietu gleznošanai par ziedošām lavandām Jaunlutriņu pagasta «Ošeniekos» neatrast. Domāts — darīts, un tā sācies Elitas Patmalnieces šīs vasaras lielais piedzīvojums Kurzemē. Inga un Rihards atceras, kā tur atvesti 13 lieli un balti audekli, krāsas, otas un kā viņiem bijusi tā retā, ekskluzīvā iespēja būt klāt un redzēt, kā top māksla. Rihards piebilst, ka apbrīnojot Elitas darba spējas — kā no rīta deviņos sākusi, tā dažkārt tikai desmitos vakarā metusi mieru, smejot, ka nudien brīžiem esot sajūta kā rūpnīcā pie virpas.

Latvijas novadu Siera dienas rīkotāja biedrība «Siera klubs» Cēsīs, Rožu laukumā, aizvadītās nedēļas nogalē interesentiem piedāvāja sieru dižtirgu, Latvijas profesionālās mākslas iestāžu, dizaina un mākslas vidusskolu audzēkņu radošā konkursa «Jāņu siera ceļš» gleznu izstādi, jaunāko sieru degustāciju, vairākas aktīvās sacensības: siera rituļu cilāšanā, siera atpazīšanā aklo vistiņu spēlē, kā arī izdevību piedalīties sieram veltītajā meistardarbnīcā. Tajā lieliem un maziem skatītājiem par prieku visas dienas garumā aktīvi darbojās arī divas mūsu puses sierzines: Ramona Jirgena, Vidzemes Gastronomiskās un kulinārās kultūras mantojuma fonda «Māras pūrs» dibinātāja, un tā valdes locekle Iveta Dārziņa-Kalekaure.

Eiropas valstīs ir kronēti paši iecienītākie sieri. Piemēram, Anglijā siera karalis ir Čedars, Šveicē — Ementāles jeb Šveices siers, Francijā — Brie un Rokforas sieri. Latvijā siera karaļa godā pamatoti iecelts Jāņu siers, un to pirmo reizi kronēja 2005. gadā Siera svētkos Limbažos. Jau vairāk nekā desmit gadus šis kronis un augstais tituls ceļo no viena uzņēmuma pie cita, slavinot tā saražoto produkciju, roku darbu un Jāņu siera gatavošanas tradīcijas. Šo gadu laikā par siera karali jau kļuvuši visi Jāņu siera ražotāji, daži pat atkārtoti. Aizvadītās nedēļas nogalē Cēsīs pilsētas svētku laikā — Latvijas novadu Siera dienā — notika kārtējā Siera karaļa kroņa maiņa. Piedāvājam reportāžu no šī svinīgā pasākuma.

Zināms, ka, attīstoties tūrismam un tā infrastruktūrai, Rūjienā arvien vēl vājā vieta ir naktsmājas, jo, kopš pilsētas centrā nav vairs viesnīcas, šī uzņēmējdarbības niša arvien vēl pilnībā nav aizpildīta. Vietējie uzņēmēji AIGA NILVAKA un VALDIS ZIEDIŅŠ, atverot Rūjienā, Rīgas ielā 60 (bijušajā meliorācijas kantorī!), mūsdienu standartiem atbilstošu viesu namu un labiekārtojot aktīvajai atpūtai gandrīz 4 hektārus plašu teritoriju, mācās atrast savu vietu un savu piedāvājumu viesmīlības servisā. Braucām lūkot, kā viņiem tas izdodas!

Pašvaldību vēlēšanās Rūjienas novadā bija pavisam 4312 balsstiesīgie no kuriem savu pilsonisko pienākumu izpildīja vien 2148 vēlētāji jeb 49,81 %.  Viņi balsošanas urnās bija atstājuši 2147 derīgas aploksnes un 2108 derīgas zīmes. Rūjienā pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 1351, Jeros 435, Vilpulkā 161, Lodē 119 un Ipiķos vien 82 iedzīvotāji. Pēc balsotāju izvēles novada domē tika ievēlēti 10 deputāti no «Vidzemes partijas», 4 deputāti no «Vienotības» un 1 deputāts no partijas «Vienoti  Latvijai».  Jaunievēlētā komanda jau vairākas reizes ir sanākusi domes sēdēs, izveidotas  patstāvīgās komitejas un patstāvīgās komisijas, apstiprināti to vadītāji, un četru turpmāko gadu kopdarbs ir sācies. Kādas būs tā prioritātes, par to saruna ar Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.

Naukšēnu novada Ķoņu pagasta «Stūri» plašā apkaimē ir zināma kā zemeņu audzēšanas saimniecība, kuras saimniece INGUNA ZUKURE dažādos veidos pārstrādā ne tikai zemenes, bet arī citas sava dārza ogas. Ceļmalā izliktā izkārtne «Zemenes» joprojām aicina garāmbraucējus piestāt un doties zemeņu lauka virzienā. Izrādās, ka tikšanai pie veselīgām, bioloģiski audzētām ogām šajā sētā ir divi iespējamie varianti: vai nu palocīt muguru un pielasīt vēlamos traukus pašam, vai arī doties uz lapenīti, kur kārdinoši smaržīgā produkcija ir pieejama jau salasīta un daļa no tās pat safasēta pircējiem parocīgās, glītās kartona kārbiņās.

Dzīvē mēdz būt nejaušas sakritības un sagadīšanās. Tieši tā nu var teikt par «Liesmas» 2017. gada 18. jūlija tālruņa zvanu populārajam Rūjienas fotogrāfam Aigaram Lapiņam. Viņam vēlējāmies lūgt palīdzību kādas publikācijas sagatavošanā, bet atbilde ne tikai pārsteidza, bet arī no sirds sajūsmināja, jo Aigars teica: «Esmu pašlaik ļoti aizņemts, un zini, ko daru? Iemūžinu Rūjienai tik svarīgu notikumu — Svētā Bērtuļa baznīcas torņa atgriešanos savā vietā un savā sākotnējā izskatā!»

Zemnieku saimniecība «Vīķi» atrodas Latvijas pierobežā — Mazsalacas novada Ramatas pagasta «Raudītēs». Šī senā un allaž sakoptā mājvieta ir varenu, senču stādītu koku sargāta. Daudzi saimniecību un tās viesmīlīgo saimnieci pazīst jau gadiem ilgi, jo: kā vajadzīga medus burka ziemai, tā tiek meklēts INGRĪDAS VĪĶES tālruņa numurs. «Raudītēs» ievāktais gardums kā īpašs sveiciens no Latvijas ne reizi vien ir aizceļojis arī tālu pasaulē. Kāda biškopībā ir šī vasara, par kuru tagad daudzi saka: ne šāda, ne tāda? Stāsta saimniece Ingrīda.

«Liesmas» braucienam uz Rūjienas novada sociālās aprūpes centru «Lode» šoreiz ir divi iemesli: pašvaldība īstenojusi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu «Sociālās aprūpes centra «Lode» pieejamības veicināšana» un sociālās aprūpes centram kopš pavasara ir jauns direktors — SANDIS SVARINSKIS.

Dr. Mārtiņa Lutera «Mazais katķisms» vēsta, ka Vasaras svētku laiks sākas jau ar svētdienu pēc Debesbraukšanas dienas, kas ir četrdesmitā diena pēc Lieldienām un kuras sens latviešu nosaukums ir Lielā Krustdiena. Vasarsvētki ir piecdesmitā diena pēc Lieldienām, kad kristīgajā pasaulē piemin Svētā Gara izliešanu un kristīgās baznīcas tapšanu. Tā vienmēr ir svētdiena. Šogad — 4. jūnijā. Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki kristiešiem izsenis ir vieni no trim būtiskākajiem Baznīcas gada svētkiem, jo bez šī notikuma Baznīca nepastāvētu.